Kaujas robotu cīņas

Krievu zemes bāzētas kaujas robotu sistēmas

Graujoši tanku un bruņumašīnu, kā arī ilgstoši apmācītu tankistu zaudējumi Ukrainas frontē, krieviem jau 2022. gadā lika nopietni pievērsties dažādu robotizētu sistēmu izveidei, kas ļautu izvairīties no personāla zaudējumiem un spētu pildīt tanku izmantošanas sekundārās funkcijas. 

Izstrādāja daudzus desmitus attālināti, pa vadības kabeli vai radio signāliem vadāmu kaujas mašīnu. Tās radīja lielo militāro koncernu projektēšanas biroji, jaunuzņēmumi dažādos tehniskās jaunrades un attīstības centros, un daļu arī armijas vienībās, sadarbībā ar brīvprātīgajiem inženieriem no dažādām tautsaimniecības nozarēm (lauksaimniecība, kalnrūpniecība, transports un tamlīdzīgi). Absolūtais vairākums izstrādājumu neizturēja prototipu pārbaudes armijas poligonos un to turpmākais pielietojums bija tikai propagandas radīti stāsti savai auditorijai.

Tomēr vairāki desmiti robotizētu miniatūru kaujas mašīnu jau 2024. gadā nonāca frontē un armijas daļas tos rekomendēja pilnveidot un uzsākt to plašāku ražošanu. 

Vairāk ražotie kompleksi

"Pārsteigums" (Сюрприз) ir krievu uz sauszemes bāzēta robotizēta sistēma. To 2024. gadā izstrādāja militārie inženieri no 51. gvardes apvienoto ieroču armijas 1. Slavjanskas brigādes bezpilota transportlīdzekļu rotas. Zemes bāzētais drons ir paredzēts kājnieku uguns atbalstam, munīcijas un pārtikas piegādei, kā arī ievainoto evakuācijai. Tas ir aprīkots ar ložmetējiem, granātmetējiem un kājnieku raķešu liesmu metējiem. Kopš 2025. gada to izmanto Krievijas bruņoto spēku vienības Ziemeļu militārā apgabala Dzeržinskas un Krasnoarmeiskas virzienos.

"Kurmis" (kamikadzes drons, Крот) ir militāra daudzfunkcionāla robotizēta sistēma (bezpilota sauszemes transportlīdzeklis) uz riteņiem un ar kāpurķēdēm. To 2024. gadā izstrādāja projektēšanas un ražošanas uzņēmuma "Novy Rubezh" inženieri, un tā paredzēta kravu nogādāšanai kaujas zonās, ievainoto evakuācijai, attālinātai mīnu uzstādīšanai, sadursmēm ar pretinieka personālu, nocietinājumu iznīcināšanai un ienaidnieka uguns pozīciju un nocietinātu vietu likvidēšanai. Kopš 2024. gada novembra to izmanto Krievijas Bruņoto spēku 14. atsevišķās inženiertehniskās brigādes karavīri īpašās militārās operācijās.

Dispečerpakalpojumi (piegādes robots) "Depesha" (Депеша) ir militāra daudzfunkcionāla robotizēta sistēma (bezpilota sauszemes transportlīdzeklis) uz riteņiem un kāpurķēdēm. To 2024. gadā izstrādāja High-Precision Systems holdinga (ietilpst Rosteh koncernā) inženieri, un tā paredzēta kravu nogādāšanai kaujas zonās, ievainoto evakuācijai un attālinātai mīnu novietošanai attālināti. Kopš 2024. gada decembra to testē Ukrainā, bet tas netiek aktīvi izmantots.

"Varan" (Варан) ir universāla bezpilota kāpurķēžu platforma, ko 2023. gadā izstrādāja Ķuļibina kluba birojs. Tā paredzēta ievainoto evakuācijai no frontes līnijām, kā arī munīcijas, ekipējuma un pārtikas piegādei kaujas laukā. To pirmo reizi prezentēja izstādē "Armija-2024" un tad šīs platformas pirmā partija nokļuva Ukrainas frontē.

"Urāns-9" (Уран-9) ir daudzfunkcionāla robotizēta sistēma uz kāpurķēžu šasijas. Tā paredzēta izlūkošanai un uguns atbalsta sniegšanai, uzlabojot kaujas misiju efektivitāti un samazinot personāla zaudējumus kaujas operāciju laikā, tostarp pilsētvidē. Ražotājs to klasificē kā atsevišķu kaujas transportlīdzekļa tipu – "Izlūkošanas un uguns atbalsta robotu (RROP)". Krievijas bruņotie spēki to aktīvi izmanto pilsētvides kaujās Donbasā.

"Urāns-6" (Уран-9) ir robotizēta mīnu attīrīšanas sistēma (atmīnēšanas robots), ko izstrādājusi un ražojusi Nahabino bāzētā 766. Ražošanas un tehnoloģisko iekārtu direkcija (OAO 766 UPTK). Sistēma ārēji līdzīga Horvātijas ražotāja DOK-ING robotizētajai sistēmai MV-4. Sistēma, kuras svars ir līdz 6 tonnām, ir paredzēta eju izveidošanai mīnu laukos un teritorijas atmīnēšanai. To attīrīšanai no mīnām izmantoja Palmīrā, Alepo un Deir ez Zorā Sīrijas operācijas laikā. 2022. gada maijā Krievijas Aizsardzības ministrija prezentēja video, kurā redzams sistēmas darbības princips Mariupolē. Rosoboronexport ir sācis atmīnēšanas robota reklamēšanu starptautiskā mērogā. Pēc Rosoboronexport delegācijas vadītāja SOFEX-2016 Valērija Varlamova teiktā, Krievijas robotu panākumus starptautiskajā tirgū nosaka "Urāns-6" dalība reālās kaujas operācijās. Līdz 2019. gada sākumam robotizētā sistēma bija modificēta un saņēma jaunu mobilo platformu, kuras pamatā bija četru asu KAMAZ kravas automašīna, kas aprīkota ar Multilift sistēmu.

"Marķieris" (Маркер) ir militārs daudzfunkcionāls robotu komplekss uz riteņiem un kāpurķēdēm. Trīs tonnas smago robotu 2018. gadā izstrādāja "Android tehnoloģija", sadarbībā ar Progresīvo pētniecības projektu fondu. Novitāte ir šīs platformas spēja palaist vairākus novērošanas dronus (piesaistīti ar kabeli) un jauni algoritmi aprīkojuma datorizētai atpazīšanai no videokameru attēliem, mērķa noteikšana un tā koordinātu nosūtīšana  vadības centram. Jaunākajos modeļos ir uztādītas arī ieroču sistēmas atpazīto mērķu iznīcināšanai (ložmetēji, prettanku raķetes, automātiskie granātmetēji). platforma tika ražota arī eksportam, bet Krievijas bruņotajos spēkos netiek izmantota kopš 2024. gada beigām. 

"Bruņurupucis" (Черепаха) ir robots, kas piegādā munīciju un citas būtiskas preces (pārtiku, medikamentus). Agri izstrādāto un ražoto prototipu izmanto Krievijas Bruņoto spēku vienība Ziemeļu militārā apgabala (NMD) zonā Luhanskas Tautas Republikā.

"Kalts" (Зубило) ir bezpilota bruņumašīna, ko 2023. gadā uz KAMAZ platformas izstrādāja AS Remdiesel inženieri. Tā paredzēta triecienvienību nogādāšanai kaujas zonās un ievainoto evakuācijai. Bruņumašīnu aktīvi izmanto frontē, un Krievija to arī eksportē.

Kuļibina klubs

Viskrievijas Tautas fronte (Общероссийский народный фронт jeb saīsināti Народный фронт, ОНФ) ir Krievijas sabiedrisko organizāciju politiskā apvienība, ko 2011. gada pavasarī izveidoja Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētājs un politiskās partijas "Vienotā Krievija" līderis Vladimirs Putins. Organizācija ir daļa no Krievijas Federācijas ilgtermiņa attīstības plāna. Tās vadību veido veido Centrālais štābs (89 locekļi) un izpildkomiteja (pašlaik to vada Mihails Mihailovičs Kuzņecovs). Arī darbības jomas ir ļoti daudzveidīgas, starp tām ir 2023. gadā izveidotais konstruktoru birojs "Kuļibina klubs" (Кулибин-клуб). Biroja mērķis ir meklēt, atlasīt, pārbaudīt un atbalstīt vietējo izgudrotāju un mazo projektēšanas biroju izstrādāto izstrādājumu sērijveida ražošanu.

Kuļibina klubs koncentrējas uz četriem galvenajiem virzieniem, kas dibināšanas laikā tika uzskatīti par prioritāriem Krievijas armijas atbalstam Ukrainas frontē un citās karadarbības zonās:

• robotu sistēmas: zemes platformas uguns atbalstam, ieguves darbiem un ievainoto evakuācijai (piemēram, "Kurjers", "BRG-1", "Varan");

• elektroniskās karadarbības sistēmas: dronu slāpēšanas un videosignālu pārtveršanas sistēmas (piemēram, Korona, Argus):

• bezpilota lidaparāti: izlūkošanas dronu, bezpilota lidaparātu (FPV dronu) un pārtvērēju dronu (piemēram, Firebird, Alyosha, Kasatka, Thor un Pegasus dronu) izstrāde:

• aprīkojums un aizsardzības līdzekļi: individuālie aizsardzības līdzekļi (piemēram, Tourist, Professional 2.0).

Klubu tieši un netieši finansē Krievijas valdība, Aizsardzības ministrija, bruņoto spēku vienības, Sanktpēterburgas pašvaldība un uzņēmumi. Lai arī formāli klubs Krievijas reģionos veicina ražotņu palaišanu un paplašināšanu (tostarp kamikadzes dronu ražošanu Vladimirā, tīklu metēju ražošanu Tivā un komponentu ražošanu Voroņežas apgabalā), kā arī palīdz izstrādātājiem ar zināšanām un finansējumu prototipu izstrādei, tas ir arī visa veida dronu un autonomo robotu kompleksu testētājs. Kluba pozitīvs atzinums gandrīz vienmēr nozīmē valsts finansējuma piešķiršanu ražošanai un tiesības testēt izstrādni kaujas apstākļos Ukrainā.

Kāpurķēžu platforma Kurjers

"Kurjers" ir daudzfunkcionāla, attālināti vadāma kāpurķēžu platforma (модификация наземного робототехнического комплекса (НРТК) Курьер), kas paredzēta plaša spektra misiju veikšanai kaujas situācijās. Robotu var izmantot dažādu kravu (pārtikas, munīcijas, degvielas un smērvielu) pārvadāšanai, ievainoto evakuācijai, mīnu lauku izvietošanai un attīrīšanai, izlūkošanai, ienaidnieka personāla un aprīkojuma iznīcināšanai, kā arī uguns atbalsta sniegšanai kājnieku vienībām. Kompleksu 2024. gadā izstrādāja Kuļibina kluba projektēšanas birojs. 

Agregāta izmēri – garums 1400 mm, platums 1200 mm un augstums 580 mm, un tam ir elektrisks dzinējs ar jaudu 4,4 kW. Tas nodrošina robota pārvietošanos ar ātrumu līdz 35 km/h (nelīdzenā reljefā aptuveni 25 km/h). Robotizētās platformas kravnesība ir līdz 200 kg un tas spēj darboties 25 km diapazonā 12-72 stundas. Vājā vieta ir vadības attālums – ar signāla atkārtotāja dronu tas maksimāli ir 10 km.

Platformu "Kurjers" sērijveidā ražo kopš 2024. gada un to plaši izmanto Ukrainas frontē, visbiežāk bruņotu ar ložmetēju (NSWT, PCT), ko var papildināt ar granātmetēju un liesmu metēju (AGS-17, AGS-30, RPG-7, RPG-26, RPG-30, RPO "Shmel"), var tikt izmantots arī attālinātai mīnu (TM-62M, TM-83) izvietošanai. Uz "Kurjera" uzstāda speciālo aprīkojumu – lāzera iekārtu attālinātai mīnu iznīcināšanai un mīnu dedzināšanai bez detonācijas, termoattēla uztvērēju un augstas izšķirtspējas tēmēšanas kameru. Kopš 2025. gada beigām uz platformas uzstādīta Ignis lāzersistēma (jauda 2 kW) var attālināti iznīcināt TM-62 prettanku mīnas (līdz 200 mm attālumā). Sistēma pamatā ir paredzēta attālumu noteikšanai un nelielu lidojošu objektu notriekšanai. No drošas patvertnes operators var uzraudzīt teritoriju un ar augstu precizitāti un ātrumu iznīcināt munīciju, taču tā ir sistēmas vājā vieta – platforma nav autonoma, to vada operators.

2024. gadā konstruktoru birojs pirmos 50 robotus nogādāja Ukrainas frontē. Sistēmas kaujas operācijās Avdijivkas un Berdiču apgabalā izmantoja 74. gvardes atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes karavīri. Nākamajā gadā agregātu modificēja un atjauninājums attiecas uz ugunsmetēja mini-Solntsepek (jeb "Solntsepek Junior") uzstādīšanu, kas ļāva efektīvāk sasniegt rezultātus kaujās pilsētvidē. Jauninājumu frontē pozitīvi novērtēja, un 2025. gada nogalē uz "Kurjera" uzstādīja ugunsmetēju (Šlmeļs), kas ļauj šim robotam uzbrukt pretinieka personālam un smagajam aprīkojumam. Kopš 2026. gada februāra uz robotizētās platformas uzstādīts reaktīvais uguns metējs un pastiprināta ložmetēja ugunsjauda, lai efektīvāk cīnītos pret Ukrainas bezpilota lidaparātiem.

Mašīna pret mašīnu autonomā režīmā

Vēl šī gada sākumā robotu savstarpējās cīņas frontē izklausītos pēc aizraujošas zinātniskās fantastikas spēles, filmas vai robotikas sacensību apraksta, kur kaujas roboti un smagās mašīnas cīnās frontes pirmajās līnijās, taču šī gada augustā Ukrainas frontē notika kaujas sadursme starp vairākiem Ukrainas pusē karojošiem radiovadāmiem robotiem (uz zemes izvietotiem bruņotiem droniem un "Kurjeru" Krievijas pusē).  Kauja bija neplānota un izvērtās stihiska, to dokumentēja ar gaisa novērotājdroniem. 

"Kurjera" mehāniskā daļa un bruņas darbojās teicami, un ugunsjauda ļāva imobilizēt ukraiņu kaujas robotus, tie tika cauršauti un zaudēja spēju pārvietoties. Kaujā uzvarēja krievi, bet... tad izrādījās, ka "Kurjera" operators ir zaudējis sakarus ar agregātu. Viņš pameta slēptuvi, lai veiktu dotos veikt nepieciešamo apskati, taču vinu pamanīja ukraiņu drons un neitralizēja ar nomestu granātu. Krievi vinnēja kauju, bet zaudēja vietējā karā. Paliek pirmā robotu kauja, kas notika Ukrainas frontē, un "Kurjera" kvalitātes apliecinājums.

Dabiski, ka Krievijā šis gadījums ir folklorizējies un apaudzis ar dažādiem nostāstiem, tomēr ir arī oficiāli paziņojumi. Tā Krievijas bruņotie spēki ir izstrādājuši robotu platformu izmantošanas taktiku, Krievijas prezidentam Putinam ziņoja Sauszemes spēku virspavēlnieks Andrejs Mordvičevs.

Sauszemes spēku virspavēlnieks savā ziņojumā norāda: "Mēs strādājam divās frontēs. Uralvagonzavod izstrādā bezpilota tanku, kas tika demonstrēts mācībās Čebarkulā. Tā kā Rassvet satelītu sistēma vēl nav pilnībā funkcionāla, drona operators seko tam komandtransportlīdzeklī. Kad Rassvet būs pilnībā funkcionāla, apkalpe varēs vadīt tanku no drošas slēptuves divdesmit kilometru attālumā. Turklāt platforma un droni tiek pastāvīgi uzlaboti. To galvenais uzdevums ir pārtikas un munīcijas piegāde un ievainoto evakuācija. Mūsu unikālā lāzeru atmīnēšanas tehnoloģija ir savienota ar "Kurjeru"," atzīmēja Jurijs Knutovs. Viņš paskaidroja, ka lāzers iedarbojas tieši uz detonatoriem – tas atslēdz detonatoru vai atvieglo tā detonāciju drošā attālumā.

Paši krievi nebeidz sevi slavēt: "Tagad platformu "Kurjers" aprīko ar ložmetējiem un mīnmetējiem. Pēdējā gadījumā robots ir aprīkots ar manipulatora roku, ko izmanto mīnmetēja pielādēšanai. Es uzskatu, ka aptuveni trīs mēnešu laikā sauszemes kaujas droni spēlēs nozīmīgu lomu dažādās uzbrukuma operācijās". Vairāki Krievijas bruņoto spēku eksperti norāda, ka pašlaik androīdus (humanoīdi roboti) testē visā pasaulē, tomēr to izmantošana rada nopietnu problēmu – enerģijas avoti ir ierobežoti un ātri izlādējas. Pastāv cerība, ka šī problēma tiks atrisināta, taču ne tuvākajā nākotnē, tādēļ šādi, daudz spējīgāki androīdi bruņoto spēku rīcībā nenonāks tuvāko piecu gadu laikā.

Lai taču plātās krievi ar savām spalvām, cik tīk, kamēr ir ukraiņu karavīrs, kas var to vistu izplūkāt. Sanāk jau arī pavisam labi, pat ja šobrīd daudz kas viņam patiešām ir jāpaveic ar plikām rokām.