Drošība pazemē
Kara gadi Ukrainai liek regulāri pārskatīt ne tikai taktiskos pasākumus, bet arī stratēģiskos lēmumus. Daudzi mūsdienu civilajai pasaulei var šķist nesaprotami vai neadekvāti, taču karadarbība liek adaptēties izdzīvošanas un kaujas spējām, to uzturēšanai un attīstībai.
Daļa no jautājumiem ir par nodrošinājuma pamata infrastruktūru un militāro rūpniecību, no kuras efektivitātes ir tieši atkarīgi panākumi frontē. Jāizceļ divas nianses.
Aizsargātas infrastruktūras attīstība
Ukrainas aizsardzības ministrija rosina ārpusbudžeta resursus novirzīt drošas aizsardzības infrastruktūras izveidē. Institūcija ilgstoši strādā pie sistēmiska mehānisma izveides aizsargātas ražošanas infrastruktūras attīstībai aizsardzības nozares uzņēmumiem. Ierosinātajām izmaiņām vajadzētu vienkāršot pazemes ražošanas iekārtu būvniecību un radīt iespējas šādiem projektiem piesaistīt privāto kapitālu, attīstītājus un investorus.[1] Citiem vārdiem sakot, kritisko infrastruktūru un militāro rūpniecību pārceļ uz pazemi, kur tā ir nesalīdzināmi labāk aizsargāta pret ienaidnieka triecieniem un var pietiekoši autonomi turpināt darbu arī gaisa trauksmes un pretinieka gaisa uzbrukumu laikā.
Atsevišķs aizsardzības nozares virziens
Viens no šī darba galvenajiem elementiem ir grozījumi Ukrainas Ministru kabineta rezolūcijā (lēmumā) Nr. 1494.[2] Ir jārada atsevišķi juridiskie nosacījumi pazemes ražošanas objektu, kā arī ar tiem tehnoloģiski un funkcionāli saistītas virszemes infrastruktūras būvniecībai. Pamata uzdevums – radīt tādus apstākļus, kuros Ukrainas aizsardzības ražošana var augt un kļūt drošāka. Tas iespējams, ka tiek piesaistīti ne tikkaik valsts un aizsardzības nozares uzņēmumu resursi, bet arī privātais kapitāls, attīstītāji un būvniecības tirgus.
Ierosināts normatīvos noteikt pazemes ražošanas infrastruktūras objekta jēdzienu un paplašināt vienkāršoto mehānismu, iekļaujot virszemes būves un konstrukcijas elementus, kas tehnoloģiski un funkcionāli saistīti ar šo obejktu. Tas paredz arī atsevišķa aizsargājamas rūpnieciskās infrastruktūras segmenta veidošanu, kura attīstībā varēs iesaistīt aizsardzības nozares uzņēmumus, būvniekus, attīstītājus un privātos investorus. Konsultācijas ar būvniecības nozares pārstāvjiem parādījušas, ka uzņēmumiem ir interese par šādu modeli.
Kā norādījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Gvozdiara, jaunais modelis ļaus ātrāk izveidot jaunas aizsargājamas jaudas un samazinās šādu projektu atkarību no budžeta finansējuma. Valdības lēmuma projekts līdz šim sekmīgi izgājis starpresoru apstrādes galveno posmu. Pašlaik dokumentu pabeidz, pamatojoties uz juridiskās un pretkorupcijas ekspertīzes rezultātiem, pirms to iesniedz izskatīšanai Ukrainas Ministru kabinetā.
Privātais kapitāls infrastruktūrai un ieroču ražošanai
Valdības lēmuma projekta izstrādātāji privātiem investoriem paredz visai nozīmīgu lomu "pazemes aizsardzības nozares" attīstībā. Mehānisms paredz, ka aizsargātu ražošanas iekārtu būvniecības klients var būt ne tikai aizsardzības nozares uzņēmums, bet arī cita juridiska persona, īpaši attīstītājs vai investors. Klients varēs izmantot savus vai aizņemtos līdzekļus, lai uzbūvētu objektu, ko vēlāk nodos aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmuma īpašumā, nomā vai lietošanā.
Šis risinājums drošas aizsardzības infrastruktūras izveidei ļaus piesaistīt ārpusbudžeta resursus. Vienlaikus mehānisma ieviešana neprasa papildu izdevumus no valsts budžeta. Paredzams, ka tas ļaus ātrāk izveidot un paplašināt aizsargātas ražošanas iekārtas, vienkāršos aizsardzības nozares ražošanas pārvietošanu, kā arī veicinās privāto investīciju piesaisti un pazemes rūpnieciskās būvniecības tirgus attīstību.
Jaunie risinājumi nav tikai atsevišķas aktivitātes, bet gan mērķtiecīgi virzītas programmas, kur ievieš atbilstošus atbalsta pasākumus uzņēmumiem, tostarp jau spēkā esošo preferenciālo līzinga programmu aizsardzības nozares uzņēmumiem[3] un vairākiem citiem mehānismiem.
Kas maināms pie mums
Nepārņemt Ukrainas pieredzi, kas gūta skarbā kara ar Krieviju gaods, ir pilnīgs neprāts. Enerģiskā trokšņošana publiskajā telpā būtu jāaizstāj ar reālām darbībām. Ir nepieņemami, ka iepriekšējā imitācijas valdība gandrīz trīs gadus var atļauties strādāt pie bumbu patverņu būvnormatīva, lai gan šādi normatīvi, tipveida risinājumi un tehniskās prasības ir brīvi un publiski pieejamas Izraēlas, Ukrainas un Krievijas atbildīgo institūciju mājas lapās.
Neizdarību un nespēju organizēt darbu nevajadzētu maskēt aiz nacionālām īpatnībām un iedomātām problēmām. Kritiskā infrastruktūra un militārā ražošana ir jāpārceļ uz pazemi, jo agresīvās kaimiņzemes vismaz reālistiskā nākotnē pārcelt mums neizdosies. Jādara vien pašiem, un jāsāk ir tagad.
Comments