Izglītība nosaka nākotni

Taisnība Raksta
May 30
5 min read

Tikko mūsu zemē beidzas visu biedu bieds - matemātikas centralizētais eksāmens vidusskolas mācības apguvušiem. Eksāmens jānokārto, lai saņemtu vidusskolas atestātu, kur atsevišķā ailē to ieraksta sekmju izrakstā. Derīgs gan šāds apliecinājums ir tikai pašu zemē un eksāmena novērtējums tiek ņemts vērā, ja jaunietis izmisumā mēģinās studēt Latvijā.

Ko gan nedarīja vecāki, lai iespējami mīkstināto to kritienu- karaļa plikumu eksponēšanu plašākam lokam. Gandrīz divi tūkstoši vecāku ar sev zināmiem paņēmieniem ieguva balvu - ārsta izziņu par atbrīvojuma no eksāmeniem. Atlikušajiem 90% kārtotāju vecākiem tas neizdevās. Atlika trokšņot, iesaistīt viedos deputātus, arodbiedrību, izveidot dūmu aizsegu medijos un panāca, ka valdība lēma bez jebkādiem iebildumiem no ministriem un sociāliem partneriem, aptrakušām pašvaldībām. Uzrādīt 10% zināšanu mūsu zemē ir pilnīgi pietiekoši. Bet tā jau tikai tā redzamā daļa, patiesā darbība bija ierakšanās paša ministrijā, un kantorītis elastīgi reaģēja šajā gadā uzdevumus sagatavojot tik patīkami vieglus, ka 10% noteikti iegūs jebkurš lasīt protošs jaunietis (jāspēj vismaz izlasīt uzdevumi). Ir uz pareizā ceļa IZM darbinieces- nedrīkst būt nekādu ēnu pār Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kādi tur eksāmeni un atestāti vai izlaidumi, pašiem jāsaprot. Tamdēļ jau arī svētku gatavošanas gaisotnē tie matemātikas uzdevumi bija tādi, kurus jebkurš jaunietis var atrisināt vidusskolu pat neapmeklējot – te pilnīgi pietiekoši divu mēnešu saīsinātie kursi un brīnišķīgas perspektīvas nākotnē. Nākamgad noteikti pietiks šādā eksāmenā pareizi ar transportieri nomērīt leņķi un izmērīt trijstūra malu garumu.

ASV studentu vīza — ASV debates par studentu vīzām

Tikmēr pāri „dīķim” būtiski notikumi birst kā no pārpilnības raga. ASV prezidenta jaunā administrācija jau februārī izdeva rīkojumu par visai bezjēdzīgas Izglītības ministrijas likvidāciju, funkcijas nododot štatiem (pavalstīm). Bet 21. maijā tiesa konstatēja, ka ne visi štatu likumdošanā izglītības pārvaldība ir iekļauta un nav funkciju pārņēmēja (daudzi štati no savas likumdošanas šīs funkcijas izslēdza pagājušā gadsimta 80-tajos). Viss uz bremzēm, bet kamēr notiek tiesāšanās – nav institūcijas, kas valsts skolās un augstskolās nosaka diplomu izsniegšanu un ļauj uzņemt jaunus studentus (Valsts universitātēm ir relatīva autonomija lēmumu pieņemšanā). Interesants laiks, jo federālā līmeņa reģistri ir slēgti jau kopš marta.1

Tomēr pats lielākais notikums ir valdības iejaukšanās privātas augstskolas darbībā. Tā prezidents 22. maijā noteica virkni ierobežojumu attiecībā uz Hārvardas Universitāti. Starp tiem ietekmīgākie ir divi- universitātei netiek piešķirta ikgadējā valsts subsīdija (2,2, miljardi dolāru),ii un ierobežotas iespējas ārpus konkursa tikt pie pētniecības zinātnes grantiem. Otrs ierobežojums ir vēl sāpīgāks – universitātei tiek aizliegts uzņemt ārvalstu studentus (tajā skaitā Kanādas un Izraēlas pilsoņus).

Tehniski tā ir problēmu jūra, jo aprīlī jaunieši saņēma apstiprinājumus, ka ir uzņemti Hārvardā un vidēji 27% no visiem studentiem ir ārvalstnieki (kopā pašlaik studē 6793 ārvalstnieki no 140 valstīm). Tie būs ne tikai zaudēti studenti, bet arī aptuveni trešdaļa no 9970 mācībspēkiem, kas šobrīd ir nodarbināti Universitātē.iii Slodžu trūkuma dēļ personāls ir jāatlaiž.

Prezidenta administrācija paziņoja, ka tā rīkosies saistībā ar Iekšzemes drošības departamenta veikto izmeklēšanu par universitāti. Iekšzemes drošības sekretāre Kristi Noema ir nosūtījusi universitātei vēstuli, kurā rakstīja: “Šī administrācija sauc Hārvardu pie atbildības par vardarbības, antisemītisma veicināšanu un koordināciju ar Ķīnas Komunistisko partiju tās universitātes pilsētiņā”, un sacīja, ka “uzņemt ārvalstu studentus universitātē ir “privilēģija, nevis tiesības””.4 Neparasts ir departamenta apgalvojums, ka vēl 2024. gadā šī universitāte uzņēma un apmācīja ķīniešu paramilitārās grupas locekļus.5 Tas gan solās būt atsevišķs federālās izmeklēšanas priekšmets.

Ķīnas izglītības sistēma — Ķīnas skolēni

Ķīnā nedaudz vairāk par 13,5 miljoniem jauniešu ir reģistrējušies valsts kompleksam eksāmenam (gaokao- ķīniešu valoda, svešvaloda un matemātika), kur no 750 punktiem (100%) skolniekiem ir jāiegūst pēc iespējas vairāk punkti, lai iegūtu tiesības tikt uzņemtiem prestižās augstskolas. Tās šogad ir noteikušas minimālos 90-92%, kas ir nepieciešami, lai jaunieša dokumenti tiktu universitāšu uzņemšanas komisijās tiktu izskatīti. Jaunieši un viņu vecāki ļoti labi saprot izglītības nozīmi karjeras iespējas nākotnē, un kopš marta ļoti daudzas skolās mācības eksāmenu priekšmetos notiek septiņas dienas nedēļā un ilgst 10 un vairāk stundas. Šogad par šādu masveida parādību ir daudz sūdzību un ne tikai Izglītības ministrija, bet arī valdība bija spiesta pieņemt aizliedzošus lēmumus - nodarbības skolā sestdienās ir iespējamas tikai pulciņu un neformālu nodarbību formā, bet viena diena nedēļā jauniešiem ir jāvelta tikai atpūtai un tajā dienā nedrīkst tikt pildīti mājas darbi. Vietējās zemākā līmeņa pašvaldības ir atbildīgas, lai vecāki ievērotu šīs prasības, kuru neizpilde ir administratīvs pārkāpums. Skolu nelegālā prakse ir aizliegta, un vairāku skolu direktori un administrācija, galvenokārt Ķīnas ziemeļaustrumos ir sodīta (direktori atlaisti no darba ar aizliegumiem ieņemt amatus nākotnē). Eksāmenu kārtošana paredzēta jūnija pirmās nedēļas beigās .6

Vjetnamā 12. klašu vidusskolu pabeidz un vidusskolas noslēguma eksāmeniem ir reģistrējušies 1,1 miljons jauniešu (valstī ir apmēram 102 miljoni iedzīvotāju), un centralizēti eksāmeni notiks 26. un 27. jūnijā. 2025. gada vidusskolas izlaiduma eksāmenā kandidātiem būs jākārto 4 eksāmeni 2 obligātajos priekšmetos: matemātikā, literatūrā un 2 izvēles priekšmetos no 12. klases mācību priekšmetiem: fizika, ķīmija, bioloģija, vēsture, ģeogrāfija, ekonomiskā un juridiskā izglītība, informācijas tehnoloģijas, rūpnieciskās tehnoloģijas, lauksaimniecības tehnoloģijas, svešvalodas (angļu, krievu, franču, ķīniešu, vācu, japāņu un korejiešu).7 Saskaņā ar Izglītības un apmācības ministrijas datiem, šogad vēsture un ģeogrāfija ir mācību priekšmets, ko izvēlējušies visvairāk kandidātu (katru vairāk nekā 0,4 miljoni jauniešu)

Iepriekšējos gados eksāmenu drošību un aizsardzību nodrošināja rajona līmeņa policija, bet tagad šī grupa ir pārcelta uz provinces un komūnas līmeni. Ministrija ir piešķīrusi papildus resursus, lai policija un skolotāji nodrošinātu palīglīdzekļu un svešu zināšanu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz augsto tehnoloģiju iekārtu izmantošanas novēršanu krāpšanai eksāmenos. Paredzēti īpaši bargi sodi (kriminālatbildība) par eksāmenu un testu jautājumu nopludināšanu.

Jauniešiem katrā no kārtojamiem eksāmeniem ir jāiegūst vismaz 50%, lai tas skaitītos nokārtots. Skolēnu sagatavošanai ir publicētas ir vadlīnijas un norādes, arī oficiāli apstiprināti šī gada testu piemēri un vērtēšanas kritēriji (tāpat kā pie mums vērtē, tikai tur šī formalizētā sistēma tika ieviesta jau 2018. gadā un tika realizēta visu mācību priekšmetu atbalsta līdzekļu izstrādāšana bez kādas īpašas „Skola 2030”).8 Saturisks testu jautājumu salīdzinājums norāda, ka mūsu jauniešiem nekādu cerību nav nokārtot eksāmenu matemātikā, neliela iespēja – ķīmijā un fizikā, par to ļoti viegli – valodās, bioloģijā.

Krievijā (iedzīvotāju skaits ap 138 miljoniem) viss tikai sākas 23. maijā ar eksāmeniem literatūrā, ķīmijā un vēsturē, 27. maijā notiks eksāmeni pamata un padziļinātā matemātikā, 30. maijā – krievu valodā, 2. jūnijā – sociālajās zinībās un fizikā, 5. jūnijā – bioloģijā, ģeogrāfijā un Vienotā valsts eksāmena svešvalodās rakstiskajā daļā, 10. un 11. jūnijā – datorzinātnēs un Vienotā valsts eksāmena svešvalodās mutiskajā daļā. No 16. līdz 23. jūnijam grafikā ir iekļautas rezerves dienas visu priekšmetu apguvei.

Eksāmeni notiks visos 89 Krievijas Federācijas reģionos un 55 ārvalstīs. Dalībai Vienotā valsts eksāmena galvenajā periodā 2025. gadā ir reģistrējušies vairāk nekā 712 tūkstoši cilvēku, no kuriem vairāk nekā 637 tūkstoši ir kārtējā gada vidusskolas absolventi.9

Visizplatītākie eksāmeni būs obligātajos priekšmetos: krievu valodā (to kārto 96% no visiem šī gada Vienotā valsts eksāmena dalībniekiem), pamata un padziļinātā matemātikā (katrā 47%). Starp izvēles priekšmetiem vispopulārākās ir sociālās zinātnes (42%), datorzinātnes (21%), bioloģija (20%) un fizika (17%). Aptuveni 15% Vienotā valsts eksāmena dalībnieku plāno kārtot ķīmijas eksāmenu, 14% vēsturē, 13% angļu valodā, 8% literatūrā un 4% ģeogrāfijā.

Līdzīgi kā pie mums, vairākos mācību priekšmetos vidusskolā ir iespējama padziļināta zināšanu apguve un tās ir iespējams pārbaudīt specializētos eksāmenos (šāds eksāmens ir nepieciešams studijām tehniskās universitātēs un īpaši prestižās augstskolās). Skolēnu skaits, kas izvēlās šos padziļināto zināšanu pārbaudes eksāmenus pieaug, un skaitliskais pieaugums 2025. gadā (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) matemātikā 4,6%, fizikā - 2,7%, datorzinātnēs - 2,8%, bioloģijā- 2,2%, ķīmijā- 1,5%. “Mēs ceram, ka šī tendence turpināsies arī turpmākajos gados. “Tagad no darba devēju puses pieaug pieprasījums pēc inženierzinātņu specialitātēm, parādās labi apmaksātas darbavietas, un, protams, absolventi uz to reaģē,” atzīmēja Rosobrnadzor vadītājs.

_______________________

Izglītība nosaka nākotni

Recent Posts

Comments