Kremļa kodes

Respektabls ASV izdevums Newsweek septembra sākumā publicēja rakstu ar nosaukumu "Vladimirs Putins - kode" (Vladimir Putin the Moth). Savulaik iesauku "blāvā kode" (bļednaja moļ) Putinam iedeva kolēģi, kad viņš dienēja PSRS KGB 5. pārvaldē (iekšējā politiskā drošība). Newsweek šādi nodēvējuši Putinu ne viņa izskata vai fizisko īpašību dēļ, bet viņa piekoptās stratēģijas pret pasaules valstīm dēļ.

Kā skaidro raksta autors, drēbju kode nekad pati audumu neēd, jo fizisko īpašību dēļ to nespēj. Kodes vairošanās cikls sastāv no četriem galvenajiem posmiem – ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis kukainis. Pieaugušas lidojošās kodes drēbes neēd un nebojā, jo to vienīgais uzdevums ir pāroties un radīt pēcnācējus, savukārt reālo kaitējumu nodara to kāpuri. Putins līdzīgu taktiku īsteno attiecībā uz NATO 5. pantu. Viņš neizvēlēsies atklātu agresiju un tā vietā īstenos hibrīdas kombinētas operācijas, pakāpeniski audzējot to nekaunīgumu un postošo raksturu un izaicinās NATO, nenovedot situāciju līdz atklātam militāram konfliktam. Šajā piemērā kodes ir specdienesti, kas savu mērķu sasniegšanai kā kāpurus no oliņām Kremlim nedraudzīgās valstīs vervē diversantus, ietekmes aģentus un politiķus.

Krievijas stratēģiskais mērķis ir īstenot tik neskaidrus uzbrukumus, lai NATO iekšienē rastos domstarpības un strīdi par to, vai noticis reāls "bruņots uzbrukums". Ja alianse uz Kremļa darbībām reaģētu tikai ar nosodījumu, tas parādītu, ka NATO nespēj aizsargāt savus sabiedrotos. Līdz šim Krievijas veiktās diversijas katra Eiropas valsts izmeklējusi atsevišķi un arī secinājumus izdarījusi atsevišķi – tātad, 5. pants iedarbināšana būtu iespēja tikai tad, ja visas valstis atzītu, ka kārtējais incidents vai diversija ir Krievijas mērķtiecīgas darbības rezultāts un ir uzskatāms par militāru agresiju.

NATO oficiālajās vadlīnijās un alianses samitos skaidri noteikts, ka nopietnus kiberuzbrukumus un citus hibrīdapdraudējumus var klasificēt kā "bruņotus uzbrukumus" un var iedarbināt 5. pantu. Praksē šī panta attiecināšana uz slēptām diversijām dalībvalstu vidū izraisa plašas diskusijas. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzskata, ka NATO kā struktūras galvenā loma hibrīdkara un diversiju gadījumos ir kalpot par platformu informācijas apmaiņai un kolektīvai politiskai koordinācijai, nevis aizstāt pašu dalībvalstu nacionālās izmeklēšanas struktūras.

Rite un alianses aizsardzības plānotāji stingri tur pozīciju, ka NATO nekad publiski nedefinēs precīzu slieksni vai "sarkano līniju", kas tieši izraisīs 5. panta aktivizēšanu hibrīduzbrukuma gadījumā. Ja tiktu noteikts konkrēts juridiskais slieksnis (piemēram, "uzbrukums, kas rada cilvēku upurus" vai "kritiskās infrastruktūras atslēgšana uz vairāk nekā 48 stundām"), Krievija to izmantotu kā rokasgrāmatu. Tā veiktu operācijas tieši zem šī sliekšņa (tā dēvētajā "pelēkajā zonā"), zinot, ka kolektīva militāra atbilde nesekos. Rite ir paudis pārliecību, ka, lai gan publiski šīs "sarkanās" līnijas netiek atklātas, "Krievija lieliski un skaidri zina, kas izraisītu 5. panta iedarbināšanu".

Kodes kāpuri Baltajā namā?

Nesen ASV satricināja skandāls par Trampa jaunākā dēla kāzu daļēju finansēšanu no Kremļa naudas. Šo informāciju ieguva žurnālisti, un izmeklēšanā noskaidrots, ka svinības Bahamu salās daļēji un slepeni apmaksāja Putinam pietuvinātais krievu oligarhs Umars Kremļovs. Viņš ir Starptautiskās Boksa asociācijas (IBA) vadītājs, kuru vēsturiski finansiāli atbalstījis "Gazprom".

Kāzu izdevumu apmaksai izmantoja Dubaijā reģistrētu uzņēmumu, kas ir saistīts ar IBA un ko izmanto tās finanšu darījumiem. Kremļova struktūras sedza rēķinus vairāku simtu tūkstošu dolāru apmērā – tā apmaksāja ekskluzīvas privātās salas īri (aptuveni 100 000 dolāru par nakti), kurā viesi nakšņoja un kur norisinājās svinības un grandiozu uguņošanas šovu par 70 000 dolāriem. Neizpalika arī citi organizatoriski izdevumi. Kāzas bija salīdzinoši nelielas – piedalījās tikai ap 50 viesiem. Kamēr vairāki Trampa juniora ilggadējie draugi ielūgumus nesaņēma, pasākumā kā patiess pārsteigums ieradās Kremļovs un viņa aptuveni 10 cilvēku lielā krievvalodīgo delegācija. Tramps kāzās nepiedalījās.

Pēc tam, kad mediji šo informāciju publiskoja, sekoja strauja reakcija. Trampa juniora sieva Betina savā Instagram kontā apstiprināja, ka Kremļovs tiešām ir apmaksājis divu dienu svinības pēc oficiālās ceremonijas. Pāris Kremļovu nosauca par "dārgu draugu" un šo finansējumu nodēvēja par "ārkārtīgi dāsnu kāzu dāvanu", uzsverot, ka draudzībai un dāsnumam nav jāmeklē politiski motīvi. ASV prezidents Donalds Tramps žurnālistiem paziņoja, ka dēla rīcībā neredz nekā nelikumīga, jo "kāzu rīkošana ar draugu palīdzību ir ierasta prakse", tomēr piebilda, ka dēls, lai izvairītos no liekiem skandāliem, šo naudu Krievijas oligarham jau esot atdevis atpakaļ (lai gan pierādījumi par naudas atmaksu medijiem nav sniegti).

ASV Kongresa demokrāti un pat atsevišķi republikāņu senatori ir pieprasījuši veikt oficiālu izmeklēšanu par iespējamiem nacionālās drošības un ētikas riskiem, jo Trampa jaunākā personīgā bagātība (aptuveni 300 miljoni dolāru) liecina, ka viņam nebija finansiālas vajadzības pieņemt šādas dāvanas no Kremļa insaideriem.

Kremļa kodes un Saeimas vēlēšanas Latvijā

Pašu valstī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās aktīvi darbojas Kremļa kožu kāpuri, kuru uzdevums ir piekļūt likumdošanas un politikas kontrolei. Tas, ka mērķi 15. Saeimā neatšķirsies no tiem, kādi tie bijuši iepriekšējās, ir neapstrīdams fakts, taču atklāts paliek jautājums, cik lielu nekaunību atļausies izmantot no jauna ievēlētie.

Nekaunības demonstrācija jau tiek īstenota pirms vēlēšanām, un piemēri nav tālu jāmeklē. Mēnesi pirms vēlēšanām tiek sākta pārbaude, vai "jaunlatvieši/suverēnā vara" nesaņem lieku naudu no Krievijas. Izrādās ka saņem, turklāt pat īpaši nekautrējoties un neuztraucoties, ka tā varētu būt problēma. Citviet Eiropā vismaz mēģina izmantot kādas shēmas, bet šeit Stepaņenko pusmiljonu vienkārši pārskaita tētis. Ja ir tāds labs tētis, tad priekš kam iet politikā, kur vienmēr jādiskutē, jācīnās par amatiem, jābūt mediju fokusā? Kāpēc ar tēta naudu nevar kaut kur mierīgi dzīvot cepuri kuļot? Nu nevar jau. Tētim etniskajā dzimtenē arī gribas dzīvot pie vēl zināmas pārticības, tādēļ naudas plūsma meitiņai jāorganizē, bet jāorganizē konkrētam mērķim. No politisko partiju finansēšanas viedokļa tas pat it kā ir likumīgi, jo tā esot privāta nauda privātai personai, bet ne partijai.

Vēl kāds kolorīts personāžs, kuram naudas lietās ir savs nags, ir Ainārs Šlesers – cilvēks vilciens, buldozers un kuģis vienā personā. Aināram arī sanāca neliela ziepe, jo pārāk agri bija sācis karināt ģīmetni ceļmalās. Šlesers priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanai izmantoja shēmu ar sevis dibinātu biedrību, kas vēlāk tika atzīta par nelikumīgu. Pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma Rīgas ielās un radio pavasarī izskanēja vērienīga kampaņa, reklamējot Šleseru kā premjera amata kandidātu. Šos izdevumus aptuveni 340 000 eiro apmērā sākotnēji apmaksāja Aināra Šlesera dibinātā biedrība "Latvija pirmā", nevis politiskā partija. Nauda tika tērēta apjomīgām vides reklāmām (plakātiem) pilsētvidē un radio paziņojumiem. Šlesers pats to publiski pozicionēja kā savu "individuālo kampaņu", bet KNAB uzlika par pienākumu partijai LPV šos 340 000 eiro no partijas kases oficiāli pārskaitīt atpakaļ biedrībai, tā tos iekļaujot partijas kampaņas izdevumos. Partijai šādu brīvu līdzekļu kampaņas vidū nebija, tādēļ Šlesers personīgi tikās ar uzņēmējiem un aicināja ziedot. Īsā laikā nepieciešamā summa tika savākta ar ziedojumu palīdzību no tranzīta un banku sektora pārstāvjiem. Maksimālos atļautos ziedojumus (pēc tā brīža likuma – 3900 eiro no personas) partijai pārskaitīja abi lielākie Rietumu Bankas akcionāri Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko, kā arī vēl vismaz 9 citi bankas darbinieki un vadības locekļi. Starp lielākajiem kampaņas parāda glābējiem un ziedotājiem bija arī bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un uzņēmējs Mihails Gaņevs.

Rietumu Bankas saistība ar Krieviju vēsturiski ir bijusi ļoti cieša, jo banka ilgstoši specializējās nerezidentu (tostarp Krievijas un NVS valstu klientu) apkalpošanā un biznesa projektu finansēšanā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bankas attiecības ar šo reģionu ir radikāli mainījušās un pārvērtušās tiesvedībās un aktīvu zaudējumos. Sankcijas pret Krieviju bankas īpašniekiem, kā arī tranzītbiznesam rada pietiekami jūtīgas neērtības, tamdēļ nepieciešama politiskā vara, kas šīs sankcijas maksimāli mīkstinātu vai pieļautu apiešanas shēmas. Šlesers ir izlikts par politisko priekšstāvi, kuram tas būtu jāpanāk. Citiem vārdiem sakot – jāstrādā Krievijas interesēs, saņemot naudu no Krievijas biznesiem. Tas, kā redzams, netiek īpaši slēpts.

Šie ir divi no klajākajiem redzamajā Kremļa kožu kāpuriem, kuri teju atklāti barojas no Krievijas. Bez šiem ir jau arī sīkāki kožu kāpuri, taču pilnai ainai ar šo rakstu nepietiks.

Secinājums ir viennozīmīgs – Kremļa kodes ir ļoti aktīvas un auglīgas, taču jāņem vērā, ka kodei ir dziļi nospļauties uz drēbes īpašnieku, kura mantu tās kāpuri saēdīs. Kodi interesē tikai vairošanās un kožu midzeņa izveide, kur netraucēti nodarboties ar iznīcinošam darbībām. Tai pat laikā, savlaicīgi atklājot kožu aktivitāti, ir samērā vienkārši to iznīdēt, ja apdraudētā manta ir dārga. Var būt gadījumi, kad tā ir vienīgā manta.