Kremlis ievelk Baltkrieviju karadarbībā

2026. gada 17. jūnijā Krievijas Brjanskas apgabalā notika drona trieciens pa satiksmes autobusu, kā rezultātā gāja bojā viena sieviete (pavadone) un cieta septiņi cilvēki, tostarp pieci bērni. Autobusā kopumā atradās 44 pasažieri, no kuriem 28 bija jaunie futbolisti no Baltkrievijas pilsētas Gomeļas, kuri caur Krieviju devās atpūtā uz Gelendžiku.

Krievijas Brjanskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Jegors Kovaļčuks nekavējoties apsūdzēja Ukrainas bruņotos spēkus mērķtiecīgā uzbrukumā bērniem. Krievijas tiesībsargājošās iestādes ierosināja krimināllietu par terorismu.

Ukraina kategoriski noraidīja jebkādu saistību ar šo atgadījumu. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs uzsvēra, ka Ukrainas armija uzbrūk tikai militāriem mērķiem un konkrētajā laikā Brjanskas apgabalā triecieni ar droniem veikti netika. Ukrainas Drošības dienesta (SBU) pārtvertie radiosignālu apmaiņas dati liecina, ka Krievijas gaisa telpu kontrolējošie dienesti tobrīd šajā rajonā nav konstatējuši Ukrainas trieciendronu klātbūtni. SBU norādīja, ka īstenotais trieciens ir Krievijas speciālo dienestu īstenota speciālā operācija (provokācija).

Lai gan Baltkrievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja uzbrukumu civiliedzīvotājiem, Minskas reakcija uz iespējamo militāro eskalāciju izrādījās negaidīti atturīga. Baltkrievijas vadītājs A. Lukašenko paziņoja, ka triecienu veica lidmašīnas tipa drons, kas esot "ukraiņu izcelsmes". Kā galveno liecību viņš minēja autobusa vadītāja vārdus, kurš apgalvoja, ka virs transportlīdzekļa dūkuši un lidojuši vairāki droni vienlaikus. Lukašenko gan atzina, ka ap šo notikumu ir "daudz sazvērestības teoriju" un ka Ukraina mēģina vainot Krieviju.

Lukašenko uzbrukumu nosaucis par provokāciju un par mēģinājumu ievilkt Baltkrieviju karā. Viņš kārtējo reizi publiski noraidīja iespēju, ka Baltkrievija tieši iesaistīsies karā pret Ukrainu un aicināja bez valsts atļaujas turpmāk nesūtīt bērnus uz pasākumiem Krievijas teritorijā, piebilstot, ka trenēties un spēlēt futbolu var arī pašu mājās. Baltkrievijas ĀM oficiāli ieteica saviem pilsoņiem vispār izvairīties no Krievijas pierobežas reģionu apmeklēšanas.

Notikumi, kas saistīti ar Krievijas mēģinājumiem ievilkt Baltkrieviju aktīvā karadarbībā pret Ukrainu, attīstās tā, kā tas tika prognozēts. Par to jau rakstījām iepriekš.

Incidenta izmeklēšanu veic Baltkrievijas Drošības padome un Valsts drošības komitejas (KGB) pretizlūkošanas apakšstruktūras. Informācijas avoti Baltkrievijas varas struktūrās pauž, ka Baltkrievijā saprot – incidentu īstenojusi Krievija. Tiek gaidīti līdzīgi incidenti, kuros paredzama Krievijas dienestu vadītu Ukrainas trieciendronu iesaiste. Tiek izskatīta iespēja, ka incidents var notikt ar civilo lidmašīnu, tamdēļ esot mainīti lidojumu maršruti, attālinot tos no Baltkrievijas-Ukrainas robežas.

Jūlijā tiek gadīti trieciendronu uzbrukumi no Ukrainas pa Baltkrievijas teritoriju, kā arī atbildes triecieni no Baltkrievijas pa Ukrainu. Atceramies, ka 19. jūnijā Ukrainas prezidents V. Zelenskis Baltkrievijai izvirzīja ultimatīvu prasību nedēļas laikā izdabūt no savas teritorijas Krievijas dronu vadības tīkla elementus, kas nodrošina atbalstu krievu gaisa triecienu īstenošanai pa Ukrainas teritoriju. 20. jūnijā viņš izteicās vēl konkrētāk: "Mēs Ukrainā zinām par četrām šādām retranslācijas stacijām Baltkrievijā, tās ir Gomeļas un Brestas apgabalos. Tieši pateicoties šīm iekārtām tika veikti uzbrukumi Žitomiras, Ļvivas un Volīnijas apgabaliem, mūsu enerģētikai, mūsu dzelzceļam, parastām pilsētām un mūsu ciemiem. Baltkrievijai ir laiks demontēt šo iekārtu. Turklāt mēs zinām par katru Baltkrievijas rūpnīcu, kas šajā karā strādā Krievijas interesēs. Katrs uzņēmums, kas piegādā detaļas Krievijas ieročiem – bruņutehnikai un raķešu sistēmām, kā arī uzņēmumi, kas piegādā Krievijai degvielu, ievelk Baltkrieviju karā."

21. jūnija vakarā, intervijā televīzijas kanālam TSN Ukrainas prezidents turpināja runāt par ultimātu. Viņš pastāstīja, ka tas nav nekas jauns un viņš jau sen neoficiālos kanālos paudis savu prasību: "Pirms kaut ko daru publiski, un tāda ir mana stratēģija, es veicu nepubliskus soļus, lai mazinātu spriedzi. Izlūkošanas un militāro struktūru, kā arī valdības līmenī Baltkrievija saņēma prasību pārtraukt palīdzēt krieviem". Tātad, Zelenskis trīs dienas pēc kārtas atkārtoja savu ultimātu arvien stingrākā formā. Uzbrukums Krievijas kontrolētajiem objektiem Baltkrievijas teritorijā tika pieteikts visaugstākajā līmenī.

Ņemot vērā ultimatīvo prasību, ukraiņu triecienu pa iepriekš minētajiem objektiem tiešām ir sagaidāmi, taču, kā vēsta informācijas noplūde, darbība esot savstarpēji saskaņota ar Baltkrieviju. Mērķis ir demonstrēt Kremlim Lukašenko aktivitāti pret Ukrainu. Saprotams, ka Baltkrievijā daudz nesatrauksies, ja tiks iznīcināti Krievijas militārās nozīmes objekti, savukārt Baltkrievijas atbildes triecienu mērķi Ukrainas teritorijā būs iepriekš saskaņoti un nebūtiski.

Retranslatori ir līdzekļi, ar kuriem Krievijas bezpilota lidaparātiem, kas lido gar Ukrainas ziemeļu robežu Ukrainas teritorijas dziļumā, tiek pārraidīts vadības signāls. Signāls tiek pārraidīts no bāzes stacijas Krievijā un atpakaļ. Pēc tam, kad krieviem atslēdza "Starlink", viņi zaudēja iespēju izmantot satelītu vadības sistēmu, tādēļ sāka vairāk izmantot retranslatorus. Jo tuvāk robežai izvietots retranslators, jo lielākā attālumā tas var darboties. Pašlaik tos izmanto, lai uz mērķiem Kijivas, Žitomiras, Ļvivas un Volīnijas apgabalos vadītu "Shahed-136" tipa dronus.

Retranslatorus, kas, piemēram, uzstādīti mobilo sakaru torņos, var iznīcināt ar BPL. Ukrainas izlūkošanas dienesti šo ierīču atrašanās vietas zina. Tāpat tie var būt uzstādīti arī uz dzīvojamo ēku jumtiem. Retranslatori ir pēdējie stacionārie signālu uztvērēji/raidītāji "mesh" struktūrā – tālāk sakari notiek ar citu BPL starpniecību. Jo tuvāk tas atrodas pretiniekam, jo stabilāks ir tīkls. Uzbrūkot Kijivai un reģioniem Ukrainas rietumos vispiemērotākie ir tieši Baltkrievijā izvietotie retranslatori. Gadījumā, ja tādu nebūs, tīklus nāksies veidot izmantojot BPL. To ir iespējams darīt, taču tas ir sarežģīts un mazāk aizsargāts risinājums – ja, piemēram, šāds BPL retranslators tiktu notriekts Čerņihivas apgabalā, dronu vadības signāla ķēde pārtrūktu.

Retranslatoru iznīcināšana Baltkrievijas teritorijā ir izpildāms uzdevums, kas pat nav pārāk sarežģīts, ja zināma to atrašanās vieta. Pietiks ar BPL ar nelielu kaujas daļu. Taču ir jautājums par pretgaisa aizsardzību – vai šie objekti ir aizsargāti un vai tos sargās. Parasti tie atrodas ne tālāk kā 20 kilometrus no robežas. Dažreiz tos izvieto uz ēkām, kurās atrodas civiliedzīvotāji. Ukraina retranslatorus var iznīcināt izmantojot FPV un "middle strike" dronus ar nelielas jaudas sprāgstvielu. Civiliedzīvotāji šajā gadījumā necietīs.

V. Zelenska ultimāta termiņš beidzas šodien, 26. jūnijā un viņš medijiem teicis, ka retranslatoru sistēmas dronu vadīšanai nav izmantotas kopš pirmdienas.

Gadījumā, ja Kremlis spiedīs Lukašenko aktīvāk veikt militāras darbības pret Ukrainu, viņš piekritis triecieniem pa Moziras naftas pārstrādes rūpnīcu, tā demonstrējot savu nespēju pasargāt Baltkrievijas teritoriju no Ukrainas gaisa triecieniem. Tas būtu arī iegansts tālāk neprovocēt Ukrainu un veids, kā atturēties no Baltkrievijas ieraušanas karā.

Augustā Baltkrievija valsts robežas pastiprināšanai gatavojas mobilizēt ap 3000 rezervistu. Tas tiek darīts ar mērķi Kremlim demonstrēt kaut ko līdzīgu sadarbībai, taču tālākas darbības nesekos. Baltkrievijas režīma mērķis ir izvilkt līdz iespējamai karadarbības apturēšanai, saglabājot uzticama sabiedrotā tēlu, taču neielienot reālā kara avantūrā.

Taisnības komentārs. Vai Krievija provokāciju īstenošanā var operēt ar Ukrainas droniem? Atbilde ir acīmredzama – var. Virs Krievijas teritorijas nosēdināto un notriekto Ukrainas dronu skaits ir gana liels, līdz ar ko Krievija spēj veikt tehniskas darbības, lai operētu ar "sagūstītajiem" droniem. Acīmredzot, ar mērķi norādīt uz drona Ukrainas izcelsmi, ir iespējama pat vadības bloku viltošana. Zīmīgi, ka incidents 17. jūnijā notika Krievijas teritorijā, līdz ar to piekļuve drona atliekām ir tikai Krievijas pusei. Ja drona atlūzas nonāktu Baltkrievijas dienestu kontrolē, iespējams atklātos nevajadzīgas detaļas.

Kā jau esam rakstījuši, nav izslēgti imitēti "ukraiņu triecieni" pa Krievijas militārpersonām, kas atrodas Baltkrievijā vai tiks ievestas Baltkrievijas teritorijā mācību nolūkos. Tādā gadījumā Kremlis mēģinās Baltkrievijas teritoriju izmantot dronu triecieniem pa Ukrainu, jo tas izskatīsies kā atbalsts sabiedrotajam uzbrukuma atvairīšanai. Tai pat laikā, saņemot Ukrainas atbildes triecienus pa Baltkrievijas teritoriju, notiks tiešs mēģinājums ievilkt valsti karadarbībā. Ja Lukašenko centīsies "izsprukt" no šī iespējamā scenārija, iespējams reāls mēģinājums viņu "novākt" no vadības aparāta. Jāatzīmē, ka Lukašenko tuvējās ārvalstīs faktiski nav atbalstītāju un sabiedroto pie kā vērsties pēc palīdzības Kremļa operāciju atvairīšanai.

Protams, nevar izslēgt arī iespēju, ka Kremlis ar Ukrainas droniem veic triecienus pa Baltijas valstīm un Polijas teritoriju. Mērķis būtu radīt iekšējo spriedzi un panākt, ka tiek apturēt atbalsts Ukrainai. Te parādās jautājums par sagaidāmo pretreakciju. Baltijas valstīm nav īpašu spēju, lai veiktu triecienus pa Krievijas teritoriju, līdz ar ko pretdarbība ir atkarīga no sabiedroto palīdzības. Kremlis var vienkārši pārbaudīt reakciju – ja tā būs efektīva, triecieni tiks pārtraukt, bet ja vāja, triecienus varēs turpināt.

Ir jāsaprot, ka organizētiem un mērķtiecīgiem BPL triecieniem (pat ne masīvi) pa Baltijas valstīm būs spēcīgs efekts. Pirmkārt, tas izraisīs iedzīvotāju vēlmi uz laiku pamest valstu teritorijas pēc principa "kamēr tas vēl ir iespējams". Ļoti daudziem radi jau iedzīvojušies Eiropā, un tas nodrošina sākotnējas iespējas tur palikt. Sevišķi, ja runa ir par gados jaunām ģimenēm ar bērniem. Ja teritoriju pametīs kaut 20-30% darbspējīgu iedzīvotāju, ekonomikā sāksies haoss, un tieši tas Kremlim ir nepieciešams.