Krievi zirnekļu ielenkumā
- Taisnība Raksta

- Jul 18
- 2 min read
Zaļais kurss uzsācis savu patstāvīgo dzīvi un tam nav nekādu teritoriālu ierobežojumu. Krievijas spējas tam pretoties ir pārvērtētas – noturība izrādījās nepietiekoša, un vietējie iezemieši tika pārsteigti nesagatavoti.
Jūnija pirmajās dienās visā Maskavas apgabalā sākās milzu zirnekļu invāzija. Pēc zoologa un entomologa Vladimira Efremenko teiktā, suga, kas izplatījusās visā reģionā, nav cilvēkiem bīstama.[1] Kurš gan ņems te galvā kāda zoologa vai botāniķa teikto, ja milzu zirnekļu iebrukums ir ikdiena.
Nevienu nemierina skaidrojums. "Mūsu zirnekļiem ir ļoti tievas čeliceres (vienskaitlī: chelicera) – pirmais ekstremitāšu pāris, kas pat nevar caurdurt mūsu ādu. Un to inde ir ļoti viegli toksiska, tāpēc tie ir pilnīgi droši. Neatkarīgi no tā, vai tie ir lieli, mazi vai vidēji lieli".[2] No viņa teiktā izriet, ka pat ja zirneklis iekož, visbiežāk var rasties lokālas sāpes, pietūkums un apsārtums. No šiem zirnekļiem nav jābaidās, jo viņi ir noderīgi – šie posmkāji iznīcina odus, mušas un citus kaitēkļus. "Jo vairāk to, jo labāk." Tā zoologs skaidroja negaidītos zirnekļu invāzijas ieguvumus, kas pārsniedza Maskavas apgabala robežas.[3] Viens lapsenes zirneklis dienā var noķert līdz pat 400 kukaiņiem un ir barības avots kukaiņēdājiem putniem un dzīvniekiem.
Entomologs stāstīja, ka pēkšņā invāzija saistīta ar lielo to upuru – odu un knišļu – skaitu, kas savairojušies neparasti sniegotās ziemas un lietainā pavasara dēļ. Neviens jau nestrīdēsies ar speciālistu, bet no vietējās varas gaidīja kādu enerģiskāku darbību, lai notiekošo novērstu. Vietējie tik un tā bija satraukti par iebrukumu jeb invāziju[4] un pašvaldībai visbiežāk jautāja, vai milzu posmkāji tiešām ir ieradušie reģionā? No kurienes? Vai jābaidās? Vai tos var izskaust un kā no tiem paslēpties?
Vietējie zinātnieki skaidroja, ka zirnekļu masveida parādīšanās ir dabiska ekosistēmas reakcija uz barības pārpilnību. To skaita pieaugums neliecina par nekādu anomāliju vai dienvidu sugu invāziju, taču vietējos, kuriem padomā ir daudzas alternatīvas teorijas, tas nepārliecināja. Starp alternatīvām ne visas teorijas šo zirnekļu izcelsmes vietu attiecināja uz mūsu Saules sistēmu un pasauli tvēra plašāk. Citi šajā invāzijā saskatīja Krievijas valsts ienaidnieku atriebību vai Dieva sodu par nepietiekoši bieži apmeklētu vietējo baznīcu.
Daudz nopietnāks izrādījās kāpuru uzbrukums Kurgānas apgabalā. Lai gan tie bieži izrādās vairāku atšķirīgu sugu kāpuri, izteikti dominē čigānu kode jeb priežu kokonu kode. Kāpuru izplatība ieguvusi dramatiskus mērogus un masveidā iznīcina mežus tūkstošiem hektāru platībā.[5] 2026. gada jūnijā lielākais kāpuru uzbrukums vērsts tieši pret bērzu audzēm Kargapoles rajonā, kaimiņu apvidos nesaudzējot arī priedes. Vietējie raizējās, ka tie pārcelsies uz dārzeņiem un sāks apdraudēt veselību un dzīvību.
Reģionālais Civilās aizsardzības, vides aizsardzības un dabas resursu departaments paziņoja, ka tas monitorē situāciju. Oficiāli paziņoja, ka kāpuri ēd lapas, bet kokiem būtisku kaitējumu nenodara. Departments uzsvēra, ka kaitēkļi kļuvuši aktīvāki agrāk nekā parasti, tāpēc nav jēgas veikt apstrādi, jo tie jau ir koku vainagos un tas meža apstrādi padara neefektīvu. Turpmāki kontroles pasākumi tiks noteikti rudenī, taču cilvēkiem līdz tam vēl jānodzīvo un tāda civilā aizsardzība nevienam vairs nešķiet apmierinoša.
Vietējie kā vienīgo glābiņu min ukraiņu dronus, kas varētu ar visu tur tikt galā, bet ko darīt, ja apgabalā nav neviena militārā objekta? Tad tas var būt tikai maksas pakalpojums. Kur gan tādā gadījumā ņemt naudu, ka tā visa tiek pārskaitīta "īpašajai kaujas operācijai"?




Comments