Laiks ir pagājis, Eiropa vēl domā
- Taisnība Raksta
- 22 minutes ago
- 2 min read
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena MEDEF ikgadējā biznesa konferencē (La REF 2026) Parīzē 2026. gada 27. augustā, brīdinājusi, ka Eiropas vecā ekonomiskā pārliecība ir zudusi.[1]
Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka Eiropai atkal jākļūst par industriālu lielvaru! Savā runā fon der Leiena norāda, ka Eiropas ekonomikas modelis jau izsenis balstījies lētā importa enerģijā, atvērtā globālajā tirdzniecībā, piekļuvē Ķīnai, ASV stratēģiskajā aizsardzībā un Rietumu tehnoloģiskajā līderībā, taču nu "šīs priekšrocības ir zudušas". Viņa sacīja, ka Eiropas uzņēmumiem jāsaskaras ar vairākiem satricinājumiem – dārgāka enerģija, vienotā tirgus sadrumstalotība, sarežģīti noteikumi un negodīga konkurence. Sekojot Mario Dragi ieskicētajam, fon der Leiena norādīja, ka Eiropas mērķis ir skaidrs – ir jākļūst par kontinentu, kas ražo, investē un aizsargā, par Eiropas rīcības kodolu atkal izvirzot rūpniecisko jaudu.
Galvenās prioritātes Eiropas konkurētspējas veicināšanai ir noteikumu vienkāršošana, godīgas konkurences aizsardzība, uzkrājumu un investīciju mobilizēšana, vienots tirgus, enerģijas izmaksu samazināšana, elektrifikācijas paātrināšana, atbalsts rūpniecībai, MI izvēršana un tirdzniecības kā ekonomiskās drošības instrumenta izmantošana.
It kā pašsaprotami un labi zināmi, nesaprotams vienīgi ir tas neiedomājami ilgais iešūpošanās laiks, lai to pateiktu. Ražošanai vajadzīgā, lētā pamata enerģija nav jau piekto gadu un Dragi aicinājumi tā arī netika uzklausīti jau trīs gadus atpakaļ. EK šo laiku ir izmantojusi, lai sevi reproducētu un bagātinātu ar arvien jaunām procedūrām, direktīvām un regulām, kas Eiropu ne par collu nav pietuvinājušas kādām pārmaiņām.[2]
Fon der Leiena brīdināja, ka Eiropai nav jāizvēlas starp klimatu un rūpniecību – pāreja esot jāpārvērš par spēcīgākas Eiropas rūpniecības dzinējspēku. Iztrūka gan atziņa, ka nepārskatot zaļā kursa dogmas, arī šī runa un aicinājumi pazudīs aizvien pieaugošajā Briseles birokrātijā.
Viņa arī teica, ka MI ir viens no Eiropas spēcīgākajiem produktivitātes rīkiem, kura stratēģija balstās uz diviem vārdiem – ražot un izplatīt.
EK vadītājas paustie secinājumi gan vairāk ir konstatējumi, kas ne pirmo gadu desmitu ir zināmi. Par jaunumu viņa pasludināja vispārzināmo faktu, ka enerģijas cenas Eiropā joprojām ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā ASV vai Ķīnā. Kautrējās gan stāstīt, kāpēc tas tā ir un vai Briselei ir vismaz kāds risinājums. Savā runā fon der Leiena brīdināja Pekinu, ka ES ir gatava izmantot tirdzniecības aizsardzības pasākumus gadījumā, ja dialoga ceļā neizdosies novērts pastāvošo tirdzniecības nelīdzsvarotību un subsīdijas.[3] Arī te piemirsies, ka Eiropas subsīdijas lauksaimniecībai un citām nozarēm jau gadiem ilgi tiek kritizētas visā pasaulē un ir 15 % pamata tarifu iemesls tirdzniecībā ar ASV.
EK jau ceturto gadu sola birokrātijas mazināšanu, un tagad gan līdz 2029. gadam patiešām tikšot samazināts administratīvais slogs maziem un vidējiem uzņēmumiem. Atkārtoti uzsvērti krājkontu un investīciju apvienošanas plāni, kas ļautu saglabāt un novirzīt Eiropas mājsaimniecību uzkrājumus vietējos uzņēmumos, nevis ļaut kapitālam aizplūst uz ārzemēm. "Eiropai ir uzkrājumi. Diemžēl tie ir "slinki". 10 triljoni eiro mājsaimniecību uzkrājumu joprojām ir banku noguldījumos un ievērojama daļa Eiropas uzkrājumu ieguldīta ārpus mūsu kontinenta. Eiropai tie tagad jānodod savu uzņēmumu rīcībā," uzskata fon der Leiena.[4] Grozies kā gribi, bet tā ES valstu ekonomiku finansēšanu uz "mājsaimniecību uzkrājumu" rēķina.
Komisijas vadītājs Eiropas uzņēmumu līderiem bija, ka Eiropai ir tirgus, uzņēmumi, kvalificēts darbaspēks, pētniecība, ietaupījumi un tiesiskums, kas vajadzīgi, lai gūtu panākumus, taču Eiropai ir jākļūst apņēmīgākai. Grūti nepiekrist, tomēr nav saprotams, kāpēc gan EK to gadiem ilgi nav darījusi un vai kāds var pareģot, vai būs kādas izmaiņas, ja pati Leiena amatā būs vēl līdz 2029. gadam.
Comments