Krievija gatavo uzbrukumu Baltijas valstīm
- Taisnība Raksta
- Jul 7
- 3 min read
Krievija varētu ķerties pie provokācijām pret Baltijas valstīm un Poliju. Divi NATO austrumu flanga izlūkdienesti ziņo par pazīmēm, ka Krievija gatavo iespējamas provokācijas pret Baltijas valstīm vai Poliju. Mērķis – pārbaudīt alianses vienotību.[1] Netiek domāts par pilna mēroga uzbrukumu, bet gan ierobežotas darbības hibrīdkara ietvaros. Kopumā tas tiek vērtēts kā provokāciju un "spiediena" risks, un tiek izcelta iespējamība, ka Kremlis var mēģināt ietekmēt NATO politiskos lēmumus ar demonstratīvām, bet ierobežotām darbībām.
Iespējamie uzbrukuma veidi
Rietumu analītiķi uzskata, ka Krievijai pašlaik nav resursu, lai atvērtu jaunu fronti pret NATO, taču tā varētu ķerties pie:
Kiberuzbrukuma;
Sabotāžas;
Gaisa incidentiem ar droniem;
Uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.
Eksperti norāda, ka līdzīgas darbības jau iepriekšējos gados fiksētas Eiropas valstīs. Izdevums atsaucas un augsta ranga politisko avotu NATO: "Mēs saņemam izlūkošanas informāciju, kas liecina, ka Vladimirs Putins plāno noteiktas darbības pret Baltijas valstīm." Rakstā norādīts, ka Kremlis šādu soli varētu spert, ņemot vērā arvien sarežģītāko situāciju karā pret Ukrainu. Ukrainas tālas darbības triecieni Krievijas teritorijā, pieaugošais ekonomiskais spiediens un stratēģisko panākumu trūkums frontē liek Maskavai meklēt citus veidus, kā izdarīt spiedienu uz Rietumiem. Viens no šādiem scenārijiem varētu būt kontrolēta provokācija pret NATO austrumu flangu, kā galvenais efekts būtu politisks, nevis liela mēroga kaujas operācijas sākums.
Tieša runa
Polijas izlūkdienesta (AW) vadītājs Pāvels Šota norāda, ka Krievija provokācijām Baltijas valstīs varētu izmantot "mazos zaļos cilvēciņus".[2] Viņš novērtēja, ka reālie un tiešie militārie draudi Polijai galvenokārt nāk no Krievijas, un Maskava uzskata Poliju un NATO austrumu flanga valstis par šķēršļiem savu imperiālo mērķu sasniegšanai. "Redzot, kas notiek Ukrainā, un to, kā Krievijai karā šobrīd neveicas, ir bažas, ka Maskava varētu vēl vairāk saasināt situāciju," uzsvēra pulkvedis Šota.[3] Vladimirs Putins neatteiksies no kara un Krievija spēj turpināt militārās operācijas Ukrainā vēl vairākus gadus. Kremlis ir gatavs upurēt sabiedrības labklājību, ekonomiku un investīcijas, lai izbeigtu karu tā, ka tiek pasludināta uzvara – tas ir Putina mērķis.[4]
Karš Vladimiram Putinam ir izvērties milzīgā pazemojumā. Krievijas izlūkdienesti un armija kļūdījās, prognozējot ātru uzvaru. Viņš uzskata, ka Putinam goda lieta ir panākt, ka karš Ukrainā vēstures grāmatās tiek nodēvēt par panākumu un "tāpēc mēs saskaramies ar neparedzamību no Krievijas puses," viņš teica. Polijas izlūkdienesta vadītājs apstiprinājis, ka aģentūra apsver Krievijas provokāciju scenārijus pret Baltijas valstīm.[5] To vidū var būt darbības, kurās iesaistīti tā sauktie "mazie zaļie cilvēciņi" (termins, ko lieto, lai aprakstītu Krievijas karavīrus bez militārās atšķirības zīmes vai citām atšķirības pazīmēm, kas ļautu identificēt viņu tautību, kuri veica militārās operācijas Krimā un Donbasā).
"Krievija sistemātiski maina sarkanās līnijas, pārbaudot NATO reakciju. Šādu provokāciju izmaksas Maskavai ir zemas, un alianse reaģē galvenokārt politiski, kas veicina tālāku eskalāciju," norāda Polijas civilās izlūkdienesta vadītājs. Līdzīgās domās par Krievijas dienestu jauno taktiku Polijā un lielākajiem riskiem ir arī Iekšējās drošības aģentūras vadītājs pulkvedis Rafaļs Sirisko.[6]
Pulkvedis Šota pauž bažas par Maskavas pieaugošo pakļautību Baltkrievijai, tostarp par objektu būvniecību valsts teritorijā, kas ļautu izvietot kodolieroču piegādes sistēmas (tostarp Orešņik) un veikt kodolmācības. Vienlaikus Izlūkošanas pārvalde uztur savus saziņas kanālus ar Minsku un uzsver, ka Polija nepaliks pasīva Krievijas un Baltkrievijas agresīvo darbību priekšā. Izlūkošanas pārvaldes rīcībā ir instrumenti ofensīvu operāciju veikšanai, tostarp kibertelpā.
Riski un nenoteiktības palielinās un tas ir viens no reģionālo jautājumu diskusiju punktiem NATO dalībvalstu vadītāju un valdību vadītāju 36. samitā Ankarā.[7] Diskusiju tematika jau ir laba zīme, ka iepriekšēji aprakstītie riski ir novērtēti pietiekoši augsti un NATO valstu reakcija sekos.
Nedaudz izbrīna Latvijas politiķu un arī sabiedrības ignorance pret šo ļoti nopietno informāciju, kas nav "viena tante teica" līmenī. Visa veida izlūkinformācija norāda, ka Kremlis kaut ko gatavo pret Baltijas valstīm, bet šeit valda letarģisks klusums. Kā interesēs tas ir? Nevajag tikai stāstīt pasakas par to, ka nedrīkst baidīt sabiedrību. Šis vairs sen nav stāsts par baidīšanu, bet par reālu gatavošanos dažādiem scenārijiem.
[2] https://censor.net/ua/news/4010670/polska-rozvidka-poperedjaye-pro-novi-pidstupni-stsenariyi-kremlya
Comments