Krievijas pareizticīgā baznīca - ietekmes instruments
- Taisnība Raksta
- Nov 19
- 6 min read
Kremlis izmanto Krievijas pareizticīgo baznīcu, lai paplašinātu savu politisko, ekonomisko un militāro ietekmi Āfrikā, maskējot centienus ar retoriku par “kontinenta aizsardzību pret koloniālismu”.
2025. gada septembrī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā aicināja ANO dalībvalstis atbalstīt 14. decembra pasludināšanu par Starptautisko dienu pret koloniālismu. Krievijas sūtnis Ņebendzja nesen atkārtoti pauda Krievijas iniciatīvu, piebilstot, ka joprojām no Āfrikas valstīm tiek izsūknēti resursi. Tādējādi kremlis mēģina manipulēt ar sabiedrību izmantojot sāpīgas Āfrikas kontinenta nesenās vēstures tēmas – koloniālisms, rasisms un verdzība.
Apmaiņā pret retzemju resursiem, Krievija Āfrikā piedāvā “militāro sadarbību”, kas tikai rada vardarbības eskalāciju kontinentā.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija intensificējusi ietekmes pastiprināšanu Āfrikā. Tiek izmantota korupcija, lai nodrošinātu saites ar atsaucīgām Āfrikas valstu varas struktūrām.
Krievijas pareizticīgā baznīca kā kremļa ierocis
Krievijas pareizticīgās baznīcas (KPB) Maskavas patriarhāts, kas tiek pozicionēts kā “humanitārās palīdzības” un “izglītības” avots, ir kļuvis par maigās varas ieroci, izplatot Kremlim labvēlīgu propagandu, kas slēpta aiz ticības un labas gribas maskas. KPB šodienas formā turpina Staļina laikā izveidotās baznīcas darbu, ciešā sasaistē ar kremli un speciālajiem dienestiem. Kopš 2014. gada patriarhs Kirils (KGB virsnieks Gundjajevs) tiek kritizēts par karu atbalstošo retoriku. 2022. gadā pāvests Francisks brīdināja viņu nekļūt par “Putina altāra zēnu”, bet Kirils tikai pastiprināja savu darbību. 2023. gadā Ukraina izdeva orderi par viņa arestu, apsūdzot viņu “teritoriālās integritātes pārkāpšanā” un “agresijas kara uzsākšanā”.
Krievijā pret karu vērstā nostāja tiek uzskatīta par ķecerību - pacifisms ir “nesaderīgs ar pareizticību”, un priesteri, kuri atsakās slavēt agresiju, tiek sodīti ar naudas sodu, izsūtīšanu vai cietumsodu.
Garīdznieki nevar brīvi atkāpties no amata, to var izdarīt tikai medicīnisku iemeslu dēļ. Eiropā Krievija ir izmantojusi KPB kā spiegošanas instrumentu, celdama baznīcas pie stratēģiski svarīgiem objektiem, valdības iestādēm un militārām bāzēm.
Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās KPB ir pārņēmusi vairāk nekā 1600 draudzes un 23 klosterus, piespiedusi draudzes strādāt tieši ar Maskavu, un garīdznieki ir nogalināti par atteikšanos sadarboties. Ukrainas prezidents Zelenskis to komentējis šādi: “Nogalināti ir piecdesmit garīdznieki. Viņi tika nogalināti dažādos veidos. Ir pierādījumi par to, kā viņi tika spīdzināti. Kāpēc viņi tika spīdzināti? Vienkārši tāpēc, ka no viņiem “gaidīja”, ka viņi kalpos patriarham Kirilam un savai (Krievijas pareizticīgo) baznīcai. Bet priesteris kalpo cilvēkiem, kalpo Dievam”.
Putins izmanto reliģiju Krievijas agresijas attaisnošanai, nosaucot Rietumus par “sātanistiem” un apgalvojot, ka tie ir atteikušies no “tradicionālajām” un “reliģiskajām” vērtībām, tādējādi pasniedzot savu karu kā “svētu krusta karu”. Izmantojot ideoloģiju “Russkij Mir” (“krievu pasaule”), KPB paplašina Maskavas maigās varas ietekmi Āfrikā, popularizējot Krievijas naratīvus, atbalstot tās militāro klātbūtni un mobilizējot atbalstu Maskavas rīcībai.
Āfrikas pareizticīgo baznīcu pārņemšana
Grieķu izcelsmes Patriarhs Teodors II Grieķijas pareizticīgo Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhātu vadīja divdesmit gadus. Agrāk, no 1985. līdz 1990. gadam, viņš Odesā darbojās kā Aleksandrijas baznīcas pārstāvis Padomju Savienībā, uzturot saites starp Āfrikas pareizticīgo baznīcu (ĀPB) un Maskavu. Krievijas 2014. gada iebrukums Donbasā un Krimas aneksija mainīja Teodora attieksmi pret Maskavu. Krievijai attīstot agresiju Ukrainas austrumos, attiecības starp Teodoru un KPB metropolītu pasliktinājās. 2019. gadā viņš oficiāli atzina Ukrainas pareizticīgo baznīcu par neatkarīgu, kas vēl vairāk saasināja spriedzi.
2021. gada decembrī Maskava reaģēja, izveidojot Āfrikas patriarhālo eksarhātu (eksarhāts ir
pareizticīgās baznīcas administratīvais apgabals, ko valsts mērogā veido vairākas blakus esošās diecēzes), faktiski izaicinot Teodora vadīto ĀPB. Izveidojot atsevišķu Āfrikas eksarhātu, Maskavas Patriarhāts pārkāpa ilgstošo pareizticīgo protokolu un izraisīja vienu no asākajiem baznīcas strīdiem kopš PSRS sabrukuma.
KPB bīskapi un priesteri Āfrikā tikai trīs ar pusi gados izveidojuši vairāk nekā 350 draudzes 32 valstīs, izmantojot finansējumu, līgumus un solījumus, lai pierunātu vietējos garīdzniekus pamest ĀPB.
KPB piekopj politiku, kurā pozicionē sevi kā aizstāvi pret Rietumu ietekmi Āfrikā, un apņemas atbalstīt savus sabiedrotos ar jebkādiem līdzekļiem, pat militāri. Krievija pozicionē sevi kā Rietumu upuri, apgalvojot, ka tās iebrukums Ukrainā bija reakcija uz tā saukto Rietumu “neokoloniālo” agresiju pret Krieviju un krievvalodīgo iedzīvotāju kopienu. 2023. gadā Kirils Āfrikas līderiem paziņoja, ka Maskavu un Āfriku “vieno tradicionālo vērtību ievērošana, konservatīvs skatījums uz cilvēka dabu, atbrīvotības ideoloģijas un pārmērīga patēriņa noraidīšana”.
2025. gada augustā 30 augstākie garīdznieki no 22 Āfrikas valstīm devās uz Krieviju valsts atbalstītā svētceļojumā, ko KPB pasludināja par vēl vienu pagrieziena punktu savas ietekmes paplašināšanā Āfrikā. 7. septembrī, Maskava rīkoja masveida reliģisko gājienu. Tajā piedalījās aptuveni 40 000 dalībnieku, tostarp studenti, kas ieradušies studēt Krievijā no Āfrikas valstīm gājiena laikā skandēja: “Mēs esam krievi, Dievs ir ar mums!”
KPB darbību Āfrikā koordinē arī tādi personāži kā Marija Ļvova-Belova, tā saucamā Kremļa bērnu tiesību komisāre un viena no Putina tuvākajām amatpersonām. 2023. gada jūlijā viņa parakstīja vienošanos par skolu izveidi KPB draudzēs visā Āfrikā, kā arī par plāniem atvērt bērnu namus un “humanitāros” centrus. 2023. gada martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderus gan Ļvovai-Belovai, gan Putinam, apsūdzot viņus kara noziegumos, kas saistīti ukraiņu bērnu deportāciju un nelikumīgu pārvietošanu. Neskatoties uz apsūdzībām, Ļvova-Belova Krievijas medijiem paziņoja, ka, lai gan orderis apgrūtina ceļošanu uz Āfriku, “tiek meklētas iespējas īstenot projektus bērniem”.
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs komentējis sekojoši: “Agresora valsts eksportē uz Āfriku ne tikai ieročus, bet arī savu versiju par “pareizticību”. Baznīca tiek izmantota kā ietekmes instruments un leģitīmo baznīcas struktūru graujošs līdzeklis. Tas ir vēl viens elements Krievijas hibrīdās ekspansijas politikā”.
Militārā spēka sasaiste ar KPB Āfrikā
2021. gada decembrī Leonīds Gorbačovs tika iecelts par Āfrikas eksarhu. Viņš ir pazīstams ar iesauku “Prigožins sutānā”. Pirmās KPB izveidotās draudzes, tostarp Centrālāfrikas Republikā, Ugandā un Mali atradās Wagner militārās kompānijas (tagad – Africa Corps) galvenajās darbības zonās. Gorbačovs apgalvoja, ka vietējie iedzīvotāji ir “ļoti apmierināti ar šo militāro speciālistu klātbūtni, kuri aizsargā viņu tiesības un brīvības”.
Viņa Telegram kanālā ir publicēti video, kuros redzami Wagner karavīri un Ukrainas kara gūstekņu pazemošana, viņš ukraiņus dēvē par nacistiem un slavē Krievijas karu Ukrainā. Visā savā baznīcas karjerā viņš ir strādājis KPB ārvalstu pārstāvniecībās – Jeruzalemē, Ēģiptē, Argentīnā un Armēnijā. Visos šajos amatos Gorbačovs strādāja ciešā sadarbībā ar Krievijas Ārlietu ministriju un FSB. Tomēr, par Prigožina nogalināšanu Gorbačovs kritizēja gan Kirilu, gan Putinu, kas 2023. gadā noveda pie viņa izslēgšanas no KPB. Viņa vietā par Āfrikas “pieskatītāju” tika iecelts Konstantīns Habenskis jeb Kairas un Ziemeļāfrikas Konstantīns no Zaraiskas patriarhālais Āfrikas eksarhs.
KPB darbs caur medijiem
Krievu valodas un kultūras programmas, kā arī žurnālistu apmācība ir centrālais elements Maskavas informācijas operācijās, kas veicina simpātiju veidošanos un stimulē Krievijas naratīvu visā pasaulē. 2023. gadā, otrajā Krievijas un Āfrikas mediju forumā Sanktpēterburgā, vadošās Krievijas un Āfrikas ziņu aģentūras vienojās stiprināt mediju sadarbību ar mērķi “pretoties Rietumu naratīvam par Krieviju”.
KPB arī apmāca tās ietekmē esošos āfrikāņus, lai tie kļūtu par daļu no Krievijas mediju sistēmas. 2025. gada augusta svētceļojumā bija iekļauta “meistarklase par baznīcas satura popularizēšanu sociālajos tīklos”, ko rīkoja RT, savukārt TASS regulāri rīko konferences par KPB darbību Āfrikā. RIA Novosti arī ir rīkojusi pasākumus, piemēram, “Kristiešu aizsardzība Āfrikā un Tuvajos Austrumos”, kurā tika apspriesta viena no KPB galvenajām starptautiskajām prioritātēm – cīņa pret vajāšanu reliģisku iemeslu dēļ, kas netraucē vajāt iedzīvotājus reliģisku motīvu dēļ gan savā valstī, gan okupētajā Ukrainas teritorijā.
2023. gadā izveidotā “Āfrikas iniciatīva” ir Krievijas atbalstīta organizācija, kas publicē informāciju vairākās valodās. Tās darbības mērķis ir leģitimēt Krievijas iesaistīšanos un stiprināt KPB ietekmi Āfrikā.
Krievijas tā saucamie garīgie un izglītības centri
2025. gada oktobrī KPB paziņoja par “Garīgo izglītības centru” skaita paplašināšanu visā Āfrikā, kuru mērķis ir tulkot un publicēt reliģiskos materiālus, veidot mediju saturu, vadīt izglītības programmas un apmācīt garīdzniekus un skolotājus. Lai gan šie centri tiek pozicionēti kā tīri garīgas iniciatīvas, tie ļoti līdzinās Kremļa tā sauktajai kultūras humanitārajai organizācijai “Krievijas nams”.
KPB sadarbojas ar “Krievijas namu”, kas kalpo kā spiegošanas, propagandas un maigās varas izplatīšanas instruments, izmantojot mākslu, kultūru un izglītību ar mērķi veicināt “krievu pasaules” ideoloģiju.
Pirmā KPB baznīca Āfrikā tika atvērta Centrālāfrikas Republikā, kur tās darbība ir cieši saistīta ar Dmitriju Sitiju, Centrālāfrikas Republikas galvaspilsētā Bangi izveidotā “Krievijas nama” vadītāju, kurš ir bija Wagner grupas publisko attiecību vadītājs. Sitijs ir arī “Lobaye Invest” dibinātājs, uzņēmuma, kas nodarbojas ar dimantu un zelta ieguvi Centrālāfrikas Republikā. “Krievijas nams” Bangi tiek uzskatīts par Africa Corps [Wagner] darbības koordinācijas centru – piekļuves resursiem plānošana, iekšējo konfliktu kurināšanu, u.c.
2025. gada oktobrī Sergejs Suhanovs, Krievijas Aizsardzības ministrijas biroja vadītājs Centrālāfrikas Republikā, šajā Krievijas namā rīkoja lekciju, popularizējot Krievijas sauszemes spēkus un atzīmēja, ka 300 Centrālāfrikas Republikas pilsoņi pašlaik mācās Krievijas militārajās akadēmijās. Mērķis – Maskavas ietekmes paplašināšanās Āfrikas drošības struktūrās.
Šodien vairāk nekā 30% Kongo skolu piedāvā krievu valodas nodarbības, un vairāk nekā 10 000 afrikāņu ir absolvējuši Krievijas universitātes, ziņo Krievijas mediji.
2025. gada septembrī Putins norādīja, ka ir gatavs šos skaitļus palielināt vēl vairāk. Aiz šīs iniciatīvas stāv Pāvels Ševcovs, Krievijas nama vadītāja vietnieks, kas ir galvenā persona Āfrikas studentu piesaistīšanā studijām Krievijā un Maskavas ietekmes nostiprināšanā nākamajā paaudzē.
Lai gan KPB darbības Āfrikā sekas, visticamāk, nebūs tālejošas, to ietekme uz Āfrikas vadītājiem var būt nozīmīga, un tā jāvērtē tieši šādā kontekstā. Jāņem vērā, ka ietekmi Āfrikā savās interesēs cenšas palielināt arī citas resursiem bagātas valstis, kā, piemēram, Ķīna. Rodoties interešu konfliktiem kremļa centieni var tikt sagrauti salīdzinoši viegli, ņemot vērā plaši izplatīto korupciju Āfrikā.
Comments