Krievijas uzbrukuma Polijai analīze

Naktī uz 10. septembri notika līdz šim masveidīgākais dronu uzlidojums Polijas teritorijai. Zemāk redzamajā attēlā zināmās dronu nokrišanas vietas Polijas teritorijā. Tālākā – 500 kilometrus no Polijas-Ukrainas robežas.  

Masu mediju sniegtā informācija par dronu uzlidojuma detaļām

• Polijas gaisa telpā ielidojuši 19 droni; 

• Pirmais ielidoja plkst. 00:30, pēdējais drons plkst. 07:30 (pēc Varšavas laika); 

• Viens drons sagrāva daļu privātmājas, cits nokrita teritoriālās aizsardzības spēku formējuma bāzes teritorijā;

• No 19 droniem apstiprināts, ka notriekti 3 un viens ir, iespējams, notriekts. Atrastas septiņu dronu nokrišanas vietas un, iespējams, arī vienas raķetes atlūzas. Pārējo atrašanās vieta vēl nav zināma. Notriekto dronu atlūzas liecina, ka tie bijuši “Gerbera” tipa droni mānekļi, kurus Krievija izmanto pretgaisa aizsardzības radaru noslogošanai; 

• Gaisa aizsardzības operācijā tika iesaistīti iznīcinātāji F-16 un F-35 (Nīderlande), tālās radiolokācijas novērošanas lidmašīna, gaisa tankeris, “Patriot” zenītraķešu kompleksu radari, tālās radiolokācijas radaru stacijas;

• Dronu notriekšanai izmantoja gaiss-gaiss klases raķetes, kuru izmaksas nav savietojamas ar notriekto dronu izmaksām (miljoni pret tūkstošiem); 

• Krievijas pilnvarotais lietvedis Polijā A. Ordašs paziņojis, ka Polija nav iesniegusi ticamus pierādījumus, ka ielidojušo dronu izcelsme ir saistīta ar Krieviju. Triecieni objektiem Polijas teritorijā (ar droniem un raķetēm, kas naktī uz 10. septembri tika palaistas pa mērķiem Ukrainā) neesot bijusi plānota. Šāda tipa Krievijas dronu maksimālais lidojuma tālums nepārsniedz 700km. Krievijas puse ir gatava konsultācijām ar Polijas aizsardzības ministriju. Vienlaikus Kremļa runasvīrs Peskovs dronu incidentu ir atteicies komentēt;

• Kā redzams nokritušo dronu fotogrāfijās, to numerācijai izmantoti kirilicas burti. Cietais “i” (“ы”) uz droniem, ko lieto pret Ukrainu, nav redzēts un tas būtu neloģiski, taču kā zināma ņirgāšanās kalpo visai labi. Nevienā Krievijas produkcijas sērijas numerācijā šis burts nekad nav izmantots; 

• Informācija, kas pagaidām nav oficiāli apstiprināta, liecina, ka “Gerbera” tipa droni, kas nokļuva Polijas teritorijā, bijuši aprīkoti ar papildu degvielas tvertnēm no daudzslāņu polimēra materiāla. Standarta versijā šie droni ir aprīkoti ar vienu degvielas tvertni tā astes daļā, un tas nodrošina drona lidojumu līdz 300km (citos avotos 600km). Krievi speciāli aprīkoja “Gerbera” dronus ar papildu degvielas tvertnēm, lai tie varētu lidot uz Poliju; 

• Šī gada jūlijā ukraiņi informēja gan Poliju, gan Lietuvu, ka valsts teritorijā ir notriekuši krievu dronus, kuros kā papildu navigācijas elements atrasti 4G modemi ar Polijas un Lietuvas mobilo operatoru tīklu SIM kartēm. Informāciju publicēja arī poļu žurnālistu blogos. Šādus modemus izmanto, lai imitētu telefona abonementu, kas uztur sakaru ar mobilā tīkla torņiem. Atpazīstot torņu atrašanās vietas, drona vadības elektronika var koriģēt lidojuma maršrutu. Ukrainas dronu uzbrukuma gadījumā Krievijā regulāri atslēdz mobilā tīkla sakarus;

• Vasarā un pat septembra sākumā ir konstatēti atsevišķi dronu ielidošanas gadījumi Polijas teritorijā. Šos dronus poļu medijos saista ar kontrabandistiem no Ukrainas;

• Baltkrievijas AM pasteigusies paziņot, ka arī virs Baltkrievijas teritorijas esot notriekti kādi “nomaldījušies” droni un ka Baltkrievijas puse esot brīdinājusi Poliju par dronu lidojumu Polijas gaisa telpas virzienā. Droni esot zaudējuši spēju noturēt kursu radioelekronisko aizsardzības līdzekļu iedarbības rezultātā; 

• Polijā uz laiku tika slēgtas Varšavas F. Šopēna starptautiskā lidosta, lidosta Varšava-Modlin, Žešovas lidosta un Ļubļinas lidosta. Tas, protams, gaisa satiksmes sastrēgumus;

• Polijas kompāniju akcijas tirgos piedzīvoja indeksu kritumu. Tas demonstrē, kāda ir šāda uzlidojuma efektivitāte, ja mērķis ir hibrīdkarš;

• Poļu medija Res Futura analīze liecina, ka 38% poļu uzskata, ka dronu uzbrukumā Polijai vainojama Ukraina, 34% – Krievija, 15% – Polijas valdība, 8% – mediji, 5% –NATO un Rietumi. 

Secinājumi

Nav šaubu, ka Krievijas operācija pret Poliju tika sagatavota un izpildīta apzināti. Tāpat kā migrantu krīze, par ko Kremlis izlikās neko nezinām. Autentisks rokraksts, tieši kā operācijas Ukrainas teritoriju sagrābšanai, un svarīgs ir operācijas informatīvais atbalsts, ko aktīvi ģenerē Krievijas dienesti. Poļu sociālajos medijos aktīvi izplatās informācija, ka vainīgi ir ukraiņi, kuri ar radioelektroniskās aizsardzības palīdzību nojauca dronu lidojuma kursus. Ukraiņu dēļ cieta poļi. Naratīvs par kontrabandistu droniem bija tikai iesildīšanās.

Psiholoģiskā iedarbība uz rietumu sabiedrību nebija vienīgais šī dronu uzlidojuma mērķis – acīmredzams, ka tas pildīja arī militārās izlūkošanas funkciju. Kā reaģēs Polijas pretgaisa aizsardzība, kā reaģēs NATO, kāda būs pretdarbības efektivitāte.

Pieejamā informācija atklāj, ka notriekšanas efektivitāte bija neapskaužami zema – no 19 oficiāli gaisā konstatētajiem droniem, kā notriektus apstiprināja tikai 3 un varbūt vēl vienu, tie ir vien 20-25%. Ja tie būtu bijuši kaujas droni (piemēram, 100), sekas varētu būt visai bēdīgas.

Attēlā redzamas Polijas militāras aviācijas bāzes tālās radiolokācijas stacijas, kuras atrodas dronu grupas lidojuma maršrutā. Ar sarkano krāsu atzīmētas identificētās nokritušo dronu atlūzu atrašanās vietas, bet ar melno – pēdējās pārējo lidojušo dronu atrašanās vietas (informācija no Ukrainas publiskajiem informācijas kanāliem). Pētot karti, redzams, ka dronu lidojuma kurss bija gar radiolokācijas stacijām, aviācijas bāzu virzienā, Varšavas, Stalowa Wolas un tālāk arī ziemeļu virzienā. Stalowa Wola ir pilsēta, kur koncentrēti poļu militārās industrijas uzņēmumi.

No Baltkrievijas teritorijas Polijas tehniskā reakcija uz uzlidojumi tika rūpīgi novērota. Jāņem vērā, ka pašlaik, Baltkrievijas teritorijā notiekošo mācību “Zapad-2025” laikā, Polija ir īpaši pastiprinājusi Baltkrievijas teritorijas novērošanu, izvērsusi papildu izlūkošanas līdzekļus un pat slēgusi robežu, kā arī dzelzceļa pārvadājumus. Poļu spējas interesē Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābu. Acīmredzot, ir radusies vēlme reāli traucēt militāro loģistiku Ukrainai, kas nāk no Polijas teritorijas.

Krievija ir pārliecināta par savu spēju lielā apjomā ražot kaujas dronus, un tas rada pārliecību, ka tā var veikt triecienus ne tikai pa Ukrainu, bet arī valstīm, kas ir nozīmīgs posms Ukrainas apgādē ar karam nepieciešamo.

Aprēķins balstīts uz to, ka (šajā gadījumā) Polijas iedzīvotāji ar pareizas psiholoģiskas operācijas, kas papildināta ar reālu apdraudējumu, ietekmē var piespiest valdību pārtraukt palīdzības nodrošināšanu Ukrainai caur savu teritoriju. Jau minējām Polijas mediju aptaujas rezultātus, kas norāda par 38% Polijas iedzīvotāju vēlmi kara uzturēšanā vainot Ukrainu. Zināmi arī Polijas lauksaimnieku robežu blokādes gadījumi. Iespējams, Kremlis ir izdarījis secinājumus, ka nepieciešams neliels praktisks spiediens pret Polijas iedzīvotāju, lai viņš celtos un ietekmētu valdību Ukrainas atbalsta jautājumos. To sauc par hibrīdkaru.

Kas attiecas uz mūsu robežas pārkāpšanu ar droniem, no Krievijas viedokļa tā pašlaik nav aktuāla, jo mūsu valsts teritorija nerobežojas ar Ukrainu un te nav militārās tehnikas piegādes tiešas loģistikas. Dronu ielidošanas gadījumā pārāk acīmredzami būs tas, ka droni palaisti no Baltkrievijas vai Krievijas teritorijas. Šī iemesla dēļ pie mums pagaidām nonāk tikai pa kādam dronam ar “draudzīgie mērķiem”.