Ukrainas GUR vadītāja Budanova intervija

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Kirilo Budanovs aizvadītajā nedēļā sniedza kārtējo interviju, kurā norādīja situācijas, kādās kara ar Krieviju rezultātā varētu nonākt Ukraina.

Pirmais variants – tā dēvētais gruzīnu variants. Ukraina nesaņem pienācīgu rietumu atbalstu, piedzīvo nestabilitāti, lēnu pēckara atjaunošanos un eirointegrācijas izgāšanos, kā rezultātā atkārtoti sāk tuvināties Krievijai.

Otrs variants – Izraēlas. Valsts tiek pārvērsta par “cietoksni”, ar spēcīgu un pastāvīgu sabiedroto atbalstu tiek īstenota strauja militāro spēju modernizācija. Šajā variantā ievērojama ārvalstu militārā klātbūtne Ukrainā nav paredzēta.

Trešais variants – Dienvidkorejas. Tas neparedz Ukrainas iestāšanos NATO un okupēto teritoriju atgūšanu, taču, ja izdodas nodrošināt sabiedroto karaspēka klātbūtni Ukrainas teritorijā un iegūt ASV drošības garantijas, 80% valsts teritoriju var dzīvot mierā, attīstīties un baudīt zināmu drošību.

Ceturtais scenārijs – baltkrievu. ASV atsakās no palīdzības Ukrainai, Eiropa neaktivizējas un Kremļa spiediena rezultātā Ukraina pārvēršas par vasaļvalsti. Rietumi sašķeļas un pasaules kārtība tiek neatgriezeniski sagrauta. Tā ir Krievijas uzvara karā.

Budanova ieskatā jautājums ir nevis par to, kas varētu notikt, bet par to, ko Ukrainas sabiedrība vēlas iegūt. Atbildot uz jautājumu, vai viņš tic jauna Helsinku līguma radīšanai vai jaunai “Jaltai”, Budanovs atzina, ka tiešā veidā tas pagaidām nav iespējams, bet pārnestā nozīmē var notikt. Jautājums ir, kas šādā konferencē piedalītos.

Viņš uzskata, ka labāk būtu neuzturēt tik noteiktu pasaules kārtību, kāda eksistēja (kā daudziem šķita) līdz 2014. gadam – visas problēmās sākās, kad pasaule klusējot noskatījās, kā tiek uzsākta esošās pasaules kārtības noārdīšana.

K. Budanovs atzīmē, ka NATO var izirt, ja nemainīsies ASV šobrīd īstenotā politika. Viņš paziņoja, ka netic ilglaicīgu, plašu alianšu efektivitātei, jo tās var reāli funkcionēt ierobežotu laika periodu

Atsaucoties uz bijušā Kremļa padomnieka V. Surkova paziņojumu par iespējamu NATO un Eiropas Savienības (ES) sabrukumu (PSRS un Varšavas pakta analoģija), Budanovs atzina, ka tas diemžēl ir viens no scenārijiem, ja viss paliks tā, kā tas ir pašlaik. Viņš paskaidroja – šāda notikumu attīstība nav neizbēgama, bet ir iespējama, ja starptautiskā sabiedrība neveiks pārliecinošas darbības. Viņš savu viedokli pamatoja ar sabiedrības nostāju attiecība uz Ukrainu – sabiedrība nav spērusi pārliecinošus soļus esošās kara situācijas izmainīšanai. Arī tas rosina uzdot jautājumu par pašlaik eksistējošo ģeopolitisko apvienību nākotni.

Budanovs uzsvēra, ka viņa rīcībā ir informācija, ka Kremlis gatavojas lielajam karam. Krievijā tiek īstenota lielākā bruņošanās programma kopš 1980. gada. Plānu centrālais mērķis – būt gataviem stāties pret NATO. Programmas vērtība ir vairāk nekā 1,1 triljons ASV dolāru – šie līdzekļi norādīti sistēmas plānošanas dokumentā, kas nosaka, ka valstij jābūt gatavai konfliktam ar NATO līdz 2030. gadam.

Krievu stratēģiskajos plānos ir Baltijas valstis, Somija, Norvēģija un viss NATO ziemeļu flangs. Tieši šajā stratēģiskajā virzienā Maskava gatavojas sadursmei.

Secinājumi

Politisko notikumu vērotāji pievērš uzmanību Budanova teiktajam par NATO sairšanu ASV politikas dēļ. Viņa vēstījumu nekavējoties pārtvēra un savos tīklos izplatīja Krievijas propogandas kanāli, kas nepievērsa uzmanību pārējam Budanova intervijas saturam. Pašsaprotami – militārās izlūkošanas vadītāja teiktais, jo sevišķi kara apstākļos, tiek uzklausīts visā pasaulē. Arī Ukrainas sabiedrotie šo vēstījumu saņēma.

Zīmīgi, ka šie vārdi tiek teikti brīdī, kad NATO pastāvēšanai ir acīmredzama motivācija – tā ir panākusi saprašanos ar ASV administrāciju, dalībvalsts ir uzsākušas militāro spēju atjaunošanas procesu un ir panākti Ukrainai labvēlīgi kompromisi. Virkne NATO valstu ir gatavas maksāt par ASV ražotā apbruņojuma nodošanu Ukrainai, un Trampa administrācija to uzskata par ļoti izdevīgu vienošanos. Vēl pavisam nesen tieši Budanovs paziņoja, ka ASV, neskatoties uz publisko retoriku, turpina un turpinās sniegt militāro atbalstu.

Var pieļaut, ka arī Budanovs ar savu autoritāti tika ierauts Ukrainas iekšpolitiskajā krīzē, kas saistīta ar mēģinājumu izmainīt korupcijas apkarošanas institūciju statusu.

Likuma grozījumu par korupcijas apkarošanas institūciju statusu pieņemšanas laikā Budanovs publiski pauda atbalstu Zelenska administrācijas vēlmei veikt izmaiņas NABU kā neatkarīgas institūcijas statusā. Viņa minētais iemesls bija kontroles trūkums iestādē, kā rezultātā tajā iefiltrējās Krievijas aģenti. Tādi tiešām bija, taču tikai vienā no NABU Ukrainas apgabalu struktūrām.

Kā vēsta ASV autoritārā izdevuma “Politico” Eiropas filiāles avoti – iespējams, pamatojums Zelenska administrācijas steidzīgajam mēģinājumam atņemt korupcijas apkarotāju neatkarību bija 15. jūlijā īstenotā kratīšana bijušā Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieka Rostislava Šurmas dzīvesvietā Vācijā. Kratīšanu, pēc NABU pieprasījuma, veica vācu tiesībsargājošās iestādes. Ukrainas prezidenta administrācijā tas izraisīja sašutumu.

Šurma par administrācijas vadītāja vietnieku kļuva 2021. gadā. Viņu atlaida 2024. gada rudenī. Informēti avoti liecina, ka viņš bija iesaistīts darījumos ar valsts līdzekļu izšķērdēšanu, taču tiesvedība uzsākta netika – Šurmu vienkārši palaida “pensijā”. Informācija nokļuva rietumu masu medijos un gan Zelenskis, gan viņa administrācija radīja aizdomas par organizētas korupcijas piesegšanu savās interesēs. Ne pārāk labs signāls no valsts, kas apgalvo, ka cīņā ar korupciju gūst panākumus.

Nervozā Ukrainas valsts administrācijas reakcija sasniedza pat tādu stadiju, kas varētu kļūt par precedentu politisko attiecību satricināšanai ar rietumu sabiedrotajiem. Diemžēl, bet rodas bažas, ka arī militārās izlūkošanas dienesta vadītājam tika uzdots sniegt savu artavu.

Ukrainā nebeidzas ar korumpētu valsts darbinieku atmaskošanu un aizturēšanu saistīti skandāli. Tas pierāda, ka, neskatoties uz karu un tā radītajām sekām, korupcija turpina pastāvēt.