Irēna Krūmane. Krievu labā roka

Irēna Krūmane - dēvēta par latviešu ekonomisti, ir persona par kuru publiski zināms maz, lai arī gandrīz visu mūžu viņa atradusies vadošos valsts iestāžu amatos. Kas viņa ir un kāda ir bijusi viņas loma Latvijas finanšu nozarē? “Taisnība” izstāstīs Krūmanes stāstu, kas mums palīdzēs saprast kā tapa mūsdienu Latvija, kuru veidoja komunisti un čekisti, kuri vienā diena kļuva par Latvijas “patriotiem”.

Pateicoties Krūmanes darbībai vairāk kā 20 gadu garumā, krievu naudas atmazgāšana un FSB operāciju finansēšana caur Latvijas finanšu sistēmu ir zēlusi un plaukusi. Tas nenotika vienā dienā un par to zina daudzi. Ir tikai viena problēma… viņi visi klusē.

Irēna Krūmane izglītību ieguva Latvijas Valsts universitātē, kur no no 1981. līdz 1986. gadam studēja Finanšu un tirdzniecības fakultātē. Jau studiju laikos viņu noskatīja VDK, un Krūmane izrādīja gatavību sadarboties ar okupācijas režīma vadītājiem. Uzreiz pēc universitātes beigšanas tika ierīkota darbā vienā no VDK pieseguzņēmumiem par it kā parastu tidzniecības darbinieci, kur sāka pildīt pirmos VDK mazos uzdevumus - bija jāpiesedz dažādas VDK darbinieku un viņu aģentu “saimnieciskās darbības”.

Vērts atzīmēt, ka Padomju Latvijā pastāvēja neskaitāmi reāli eksistējoši Padomju valsts uzņēmumi vai institūti, kas it kā pildīja reālas funkcijas, bet būtībā zem to piesega bija VDK filiāle.

Interesanti atzīmēt, ka šajā VDK “uzņēmumā” savas darba gaitas sāka arī jaunizceptā juriste Solvita Āboltiņa. Kādas funkcijas viņa tur pildīja? [par to “Taisnība” pastāstīs kādu citu reizi] Drīz sākas lielo pārmaiņu laiks un VDK mērķtiecīgi strādāja, lai savus kadrus ievirzītu pareizajās sliedēs. VDK  pie Latvijas neatkarības atdzimšanas bija jāatrodas pirmajās.

VDK kuratori Krūmanes pozīciju jaunajā Latvijā jau bija noskatījuši, bet pirms tam viņai ātri vajadzēja sakārtot izglītības papīrus. Viņa no 1990. Līdz 1991.gadam mācījās Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā. Kuri cilvēki vadīja LU Starptautisko attiecību institūtu? Pareizi - VDK cilvēki. Līdz ar to Krūmane tika jau laicīgi sagatavota darbam finanšu sfērā ar ievirzi uz starptautisko lauciņu. Irēnai priekšā stāvēja LIELI uzdevumi.

Kādēļ Krūmane savas darba gaitas no 1986. līdz 1990. gadam slēpj? Tas vispār raksturīgs lielākajai daļai tā laika darboņu. Viņi uzvedās tā it kā nepastāvētu dzīve pirms 1991. gada un it kā nebūtu iespējams noskaidrot, ar ko tad viņi nodarbojās. Jāatzīmē, ka arī liela daļa Latvijas nelustrēto mediju tam nepievērš uzmanību. Vai pagātne neveido tagadni?

Kā ar burvju nūjiņas mājienu Irēna Krūmane 1991. gadā tika iekārtota svarīgā, VDK sarūpētā amatā - Tirdzniecības ministrijā par Ārējo ekonomisko sakaru daļas vadītāju. Lieki piebilst, ka čekas aģenta Ivara Godmaņa (segvārds “Pugulis”) valdība un ministrijas bija pārpildītas ar “bijušajiem” komunistiem un čekistiem, kuri bija uzvilkuši “Latvijas Tautas Frontes” pastalas un apsējuši prievītes. Tauta tam lētticīgi noticēja. Krūmane šajā amatā ātri ieguva vajadzīgos sakarus un iestrādes, kā jaunajā valstī tiks organizētas lietas. Publiski jārunā viens, bet neoficiāli visu risinām kā sarunāts.

Pēc īsās “prakses” Tirdzniecības ministrijā Krūmane tika norīkota svarīgā darbā, kur viņai vairākus gadus bija jāveic neredzams, bet nozīmīgs darbs. Deviņdesmitajos Krūmane sešus savas dzīves gadus veltīja a/s Zemes bankai - bija komercdirektore, valūtas tirdzniecības daļas vadītāja, tad resursu pārvaldes vadītāja un visbeidzot arī valdes locekle. Tā bija valsts banka, kuras darbība bija saistīta ar zemes reformas īstenošanu (denacionalizācija), privatizāciju, zemesgrāmatu un īpašumtiesību atjaunošanu.

Bankai ir būtiska loma privatizācijas procesā. Krūmane funkcionē kā viens no deviņdesmitajos tik ļoti bieži sastopamajiem Šķēles cilvēkiem.

Visiem zināms, ka privatizācijas procesu virzīja Andris Šķēle un viņam pietuvinātas personas, kuras šajā laikā ieguva visus vērtīgākos valsts īpašumus. Krūmane Zemes bankā rūpējās par “pareizu” privatizācijas procesu un pieskatīja, lai zemes reforma tiek īstenota atbilstoši ekskomunistu interesēm. Viņi sagrāba jaunās Latvijas visvērtīgākos resursus, un daudzi lielie zemes īpašnieki ir daudz parādā Krūmanei. Vēlāk, 1998. gada beigās, Zemes banka tika apvienota ar Hansabanku (tagad Swedbank).

Pierādījusi sevi banku sektorā, VDK kuratori piešķīra Krūmanei paaugstinājumu. Viņa nonāca vienā no lielākajām, varētu pat teikt galvenajām krievu naudas atmazgātājām - Baltijas tranzītu bankā (BTB), kas dibināta 1992. gadā. Tas bija viņas jaunais postenis, kur viņa bija 4 gadus (2000-2004), taču uzdevumi nemainījās. Pirmos mēnešus viņa strādāja par viceprezidenti risku pārvaldības jautājumos, turpmākos gadus - valdes locekle un filiāļu tīkla viceprezidente maksājumu karšu un risku vadības jautājumos. Kā redzams, pozīcijas daudzas un dažādas, bet visas saistītas ar jomām, kas atvieglo krievu organizētās noziedzības naudas plūsmu caur Latviju.

BTB zināma kā KGB banka un tālu nav jāmeklē, lai arī šeit secinātu, ka Krūmane darīja krievu ierādītos darbus. Viens no BTB atslēgas cilvēkiem ir krievu uzņēmējs, KGB aģents Oļegs Boiko. Boiko pazīstams kā krievu miljardieris/oligarhs, kurš mitinās Šveicē. Tur viņš turpina FSB uzdevumā īstenot nozīmīgas operācijas Rietumu virzienā. Viņa “bizness” iestiepjas Eiropā, ASV un Āzijā, un Boiko ir viens no Putina oligarhiem. Viņš ir saistīts ar augsta riska finanšu operācijām - naudas atmazgāšana un organizētās noziedzības tīkls. Viņš ir arī patiesais “4Finance” īpašnieks, tādēļ ne velti šī uzņēmuma panākumiem līdzi velkas runas par krievu naudas ietekmi, gluži tāpat kā tas ir citos ātro kredītu uzņēmumos Latvijā un ārpus tās.

Ar Boiko cieši saistīta vairāku vietējo oligarhu darbība. Noteikti jāatzīmē arī jaunizceptā politiķa Broka uzņēmējdarbība, kur sava loma ir Boiko noziedzīgajām finanšu plūsmām.

Boiko ir iesaistīts arī nozīmīgās FSB ietekmes operācijās, it īpaši ASV. Caur Boiko finanšu plūsmām ir finansēta Trampa vēlēšanu kampaņa un iejaukšanās ASV vēlēšanās.

Valdis Garoza un Irēna Krūmane

Zīmīgi, ka arī Krūmanes dzīvesbiedrs - Valdis Garoza, bieži ticis saistīts ar krievu naudu un uzdevumiem no FSB. Lai gan, salīdzinājumā ar dzīvesbiedri, publiskais CV ir pieticīgāks, viņu nevar nepieminēt - ir gan deviņdesmitajos gados strādājis krievu bankā “Ako banka” (naudas atmazgāšanā), gan bijis klātesošs Latvenergo 3 miljonu zādzības lietā. Nauda “pazuda”, bet tā arī neviens no augsta līmeņa iesaistītajiem sodīts netika un process tika ātri izbeigts. Notikušais bija simbols tam, kā deviņdesmitajos izmeklēja mantas piesavināšanos - precīzāk, kā visu sakārtoja tā, lai beigu beigās neviens pie atbildības saukts netiktu. Garozam ar VDK ir ilga sadarbības vēsture (jau no 80. gadiem) un tā turpinās arī mūsdienās. Kā mēdz teikt - tāds tādu atrod.

Apostījusi gaisu krievu naudas atmazgāšanas bankā, Krūmane saņēma neticamu paaugstinājumu - ļoti nozīmīgu amatu Latvijas finanšu sektorā. Jau 2004. gada martā Krūmane sāka darbu Valsts kasē, kur pildīja pārvaldnieces funkciju. Tas pārklājas ar laiku, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā un Valsts kase ieguva jaunu funkciju - tā kļuva par ES strūktūrfondu maksājumu iestādi. Šeit Irēnas Krūmanes iepriekš gūtās zināšanas dažādās shēmās un naudas plūsmās lieliski noderēja, jo institūciju izmantoja, lai “izrullētu” ar Krievijas interesēm un vietējiem oligarhiem saistītus projektus. Viņa rūpējās par to, lai projekti tiktu iepriekš sarunāti un ES nauda nonāktu pie “pareizajiem” cilvēkiem. Tolaik iedibināja sistēmu, kas strādā joprojām. Nekas nav mainījies.

Krūmane, pateicoties viņas prasmēm un lojalitātei pret krievu dienestiem, turpināja savas karjeras attīstību ar augšupejošu līkni. Šo “nepamanāmo” personu viņas krievu kuratori ievirzīja visās vajadzīgajās lomās. Būdama Starptautiskā valūtas fonda, kas atbild arī par aizņēmumiem un garantijām, pilnvarotā, Krūmane attiecīgajām personām sniedza informāciju par to, kas un kā jāsakārto, lai tiktu pie vajadzīgā finansējuma. Tas notika paralēli viņas darbam Valsts kasē un turpinājās arī pēc tā atstāšanas 2006. gadā.

Protams, Irēna Krūmane savā ceļā cauri valstij nozīmīgām institūcijām neapstājās - tajā pat 2006. gadā viņa kļuva par Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāri. Uz papīra šis amats ir ļoti svarīgs tā funkciju dēļ mun viena no tām ir likuma ievērošanas iestādē nodrošināšana, taču reizē šis amats ļāva pilnībā kontrolēt Latvijas valsts budžetu, tā sadalījumu, kā arī finanšu plūsmu novirzīšanu. Tas bija stratēģisks aprēķins, jo kā valsts sekretārs viņa ne tikai varēja brīvi rīkoties ar ministrijas budžetu, bet arī ES fondiem, iepirkumiem, kapitālsabiedrībām un citām institūcijām, kur bija nepieciešami “pareizie” lēmumi un projekti. Naudas dalīšana, shēmu apkalpošana varēja turpināties nu jau pavisam citā līmenī. Noteikti jāpiemin Valsts ieņēmumu dienests, kas vienmēr atradies stingrā FSB uzraudzībā (arī tagad), kā arī banku sektora uzraudzība. Krūmane garantēja, ka melnā krievu nauda plūst bez jebkādas kontroles.

Krūmane FM nonāca tieši divu Tautas partijas (Šķēles partija) finanšu ministru - O. Spurdziņa un A. Slaktera, laikā. Zīmīgi, ka amatā viņa nomainīja vēl vienu VDK ielikteni - Valentīnu Andrejevu, kura bija FM valsts sekretāre 17 (!!!) gadus. Ja agrāk Krūmane finanšu un ekonomikas sfērā nebija pazīstama, tad tieši pēdējo 10 gadu laikā sevi bija gana labi pierādījusi, lai spētu uzkalpoties līdz vienam no valstī svarīgākajiem amatiem. Tas nebija tāpat vien, jo FM valsts sekretāra amatā krievi nekad nelika viņiem neuzticamu cilvēku. Tur drīkstēja atrasties tikai lojāli un pārbaudīti kadri (tā tas ir joprojām). Visiem labi zināmā krievu aģente Inguna Sudraba ilgus gadus strādāja vadošos amatos FM un bija pat V. Andrejevas vietniece, bet tad aizgāja strādāt pie Kargina uz “Parex” un vēlāk kļuva par Valsts kontroles vadītāju.

Tad, kad Krūmane savu darbu FM bija paveikusi, viņas karjera turpinājās FTKT. Arī šī institūcija bija valstiski nozīmīga, jo pārraudzīja bankas, pensiju un ieguldījumu fondus, kā arī apdrošinātājus un finanšu tirgu, tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka Krūmane nonāca tādā amatā, kur var atrasties ļoti tuvu jautājumiem, kas skar banku uzraudzību. Tas bija krievu interesēs.

Caur Latviju plūda milzu krievu netīrā nauda un nekāda banku uzraudzība nenotika, jo “uzraudzību” veica VDK aģente Krūmane.

Ne velti Latvija pēc kāda laika nonāca starptautiskajā melnajā sarakstā, jo bija vispāratzīta krievu naudas atmazgātāja. Tas notika tieši Krūmanes laikā.

Valdis Dombrovskis un Irēna Krūmane

Tiesa, esot FTKT, no publiskā viedokļa Krūmanei lietas tik labi nevedās - Parex bankas bankrots un Krājbankas krahs iedragāja viņas reputāciju, taču patiesībā viņas nolaidībai bija iemesls. Tāds bija viņas uzdevums - pievērt acis un ļaut lietām notikt tieši tā, kā tās izvērtās. Tā bija sekmīga krievu operācija. Neapšaubāmi, bija interesanti vērot kā tā laika politiķi visām vārītēm mēģināja Krūmani noturēt amatā, bet viņas neizdarība un nolaidība Krājbankas kraha lietā bija tik kliedzoša, ka nācās piekāpties sabiedriskajam spiedienam un viņu no amata atstādināt. Tolaik valdošās partijas pilnībā nekontrolēja sabiedrisko domu. Tagad vairs tā nav.

Neskatoties uz sabojāto reputāciju, Krūmani iekārtoja darbā Latvijas bankā Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītājas vietnieces amatā, kur viņa turpina iesākto. Atcerēsimies, ka Latvijas banku tad vadīja mums zināmais I. Rimšēvics, kurš Krievijā ar GRU darbiniekiem kopā makšķerēja. Tieši šie cilvēki pārvaldīja Latvijas finanšu sistēmu. Kā jums šķiet vai kaut kas ir mainījies? Mūsdienās FTKT funkcijas ir integrētas Latvijas bankā, tādēļ atvērts ir jautājums par to, kādas ir Krūmanes funkcijas uz papīra un kādas - realitātē. Diez vai tas ir amats, kurā viņa atrodas, lai sagaidītu “pensiju”.

Irēnas Krūmanes stāsts ir viens no daudziem, un tas liek uzdot jautājumu - cik daudz mēs, Latvijas sabiedrība, zinām vai nezinām par svarīgām, augsta līmeņa valsts amatpersonām?

Pagātnei ir nozīme, jo, kā redzams, tā tieši ietekmē arī mūsu valsts tagadni. Tāpat tas ir apliecinājums faktam, ka Latvija šo vairāk kā 30 gadu laikā tā arī nav spējusi izrauties no Krievijas ietekmes praktiski visās kaut cik stratēģiski un valstiski nozīmīgās sfērās - par to ir rūpējušies un rūpēties turpina Krievijas režīmam lojāli “latvieši”.