Krustcelēs Brisele sēž

Taisnība Raksta
Sep 26
7 min read

Pasaule strauji mainās, nereti ar visai krasiem pagriezieniem un gadu desmitiem veidotas masīvas varas institūcijas nespēj absorbēt pārmaiņas, un garās daudzlīmeņu lēmumu pieņemšanas procedūras rezultējās rīcībnespējā un nekompetencē, kā arī atstumtībā no pārmaiņām, nolemjot tās vispārējai atpalicībai. Tā ir dabiska vide populismam un nihilismam.

Tāda ir Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, kuras no snauda un pašapmierinātības iedomātā labklājībā un mierā nav spējis modināt ne ASV noteiktie tarifi, ne sadarbības modeļa aizvien būtiskākas izmaiņas aizsardzībā, ne arī komunikācijas biežuma un saišu būtiska mazināšanās.

Pārmaiņas pasaulē apsteidz Eiropas rīcībspēju. Konsekvences ir ne tikai tuva nullei ekonomiskā izaugsme, dalībvalstu aizvien pieaugošie ārējie parādi, atkarības pieaugums ne tikai no ārvalstu izejvielu piegādēm, bet arī tehnoloģiju piesātināto produktu un pakalpojumu ne tikai izstrādē un ražošanā, bet arī to apgūšanā un ieviešanā.

Gadiem ilgi par demokrātiju sauktais populisms, uzturētais nihilisms un “cīņa” ar iedomātu problēmu atklāšanu un apkarošanu ir jau pārvērties par dzīvesveida neatņemamu daļu.

Tādēļ arī tas visai ierobežotais politiķu un lēmēju skaits, kas aptver turpmāko Eiropas Savienības un dalībvalstu pašreizējo attīstības gaitu un aicina uz pārmaiņām - paliek tikai kā “saucēja balss tuksnesī”. Šī gada mēģinājumi ieviest pārmaiņas beidzas ar valdības ministru maiņām, valdību krišanu un ielu demonstrāciju pašizpausmēm.

Kaut kas ir jādara, kaut ko darīsim

Smagie nokdauni tirdzniecības sarunās ar Ķīnu un ASV tarifu barjeru mazināšanā, kā arī ES ļoti vājā ekonomiskā izaugsme un karadarbība Ukraina un pastāvīgie apdraudējumi no Krievijas, liek Briselei daudzos lozungus un aicinājumus kaut nedaudz atšķaidīt ar pragmatiskākām rīcībām.

Objektīvi Briseles nespēja pasaulē adekvāti reaģēt un nezaudēt visos gadījumos, primāri ir atkarīga no birokrātiskā aparāta kompetences un spējām paveikt savu darbu. Garās procedūras un spēku novirzīšana uz izteiksmes formām, līdz tiek pazaudēts saturs, ir Briseles „zīmols” jau gadu desmitiem un nav pamata domāt, ka arodbiedrībās organizētā birokrātija te pati piekritīs vai iniciēs izmaiņas.

Ir bijuši paziņojumi no pašiem augstākiem krēsliem, ka Eiropas Komisijas 26 tūkstoši pastāvīgie darbinieki un 14 tūkstoši terminēto līgumu darbinieki (kopā EK nodarbina aptuveni 60 tūkstošus darbinieku gadā)^[1] nav tas, kas spētu Eiropai kļūt rīcībspējīgākai un efektīvākai. Jau pagājušā gada nogalē tika paziņots par Eiropas birokrātijas mazināšanu un reformām, bet tā saudzīgi, diskusiju diskusijās tā uz 2026. gada pašām beigām. Bet tā saudzīgi.

Skarbās šī gada reālijas pasaules telpā, kurā Eiropa sistemātiski zaudē savu vietu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai ierosināt birokrātijas mazināšanu Komisijā un darbinieku skaita samazināšanu jau šajā gadā. Izklausījās daudzsološi, bet nav pamata pārliekam optimismam, jo Briseles darbaļaudis to neapsveica.

Maldīgā apsēstība

Brisele ir iestrēgusi debatēs, kas netrāpa mērķī.^[2] Kamēr ES un dalībvalstis eksperimentē ar regulējuma detaļām un simboliskiem žestiem, Eiropas ekonomika slāpst zem nekontrolētas birokrātijas un nodokļu sloga, kas kavē izaugsmi.

Ir pienācis laiks radikālai pārdomāšanai – nevis vairāk noteikumu, bet mazāk; nevis vairāk izdevumu, bet gudrāka pārvaldība; nevis vairāk retorikas, bet izlēmīga rīcība.

Dalībvalstīm ir jāuzņemas vadība, jo iedzīvotāji un uzņēmumi visā ES saskaras ar neefektivitātes labirintu, kas kavē produktivitāti un inovācijas. Tomēr ir maz pierādījumu par nopietnu apņemšanos atcelt novecojušus likumus vai saistības ES darba programmās vai pilnvarojuma vēstulēs. Tā vietā Brisele turpina divkāršot regulējuma pārtveršanu, ko, iespējams, pastiprina milzīgais publiskais finansējums, ko virza politiskas ambīcijas vadīt un kontrolēt pētniecību un tehnoloģisko progresu dalībvalstīs.

Jau 2021. gada 17. decembrī Eiropas Komisija tika izveidoja Valsts pārvaldes un pārvaldības ekspertu grupu.^[3] Ekspertu grupa tika iecerēta platforma dialogam starp Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem, un tās galvenais mērķis ir identificēt kopīgas problēmas un izstrādāt inovatīvas pieejas, darbojoties vienotai pārvaldei. Tika izveidota skaļi un pavisam klusu izzuda, lieki netraucējot Briseles politdarbinieku ikdienu.

Čiks vien

Eiropas Komisijā vienmēr ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi un ierosinājumi veikt uzlabojumus tajā vai citā jomā, ir ļoti daudzi likumdošanas izmaiņu ierosinājumi, kuri tā arī nav nonākuši līdz lēmumu pieņemšanas fāzei. Šādu puspabeigtu normatīvo aktu skaits ir mērāms ļoti daudzos simtos un aptver visas jomas, un daudzi no tiem nav tikuši aktualizēti ļoti daudzus gadus. Objektīvi tā ir Briseles aisberga neredzamā daļa, par kuru nemēdz lieki runāt.

Iespējams, ka tā neredzamā ledus masa jau sāk sasniegt kritisku lielumu un EK priekšsēdētāja aicināja veikt nepabeigto dokumentu revīziju. Tas būtu loģiski un pamatoti, ja vien Urzula fon der Leiena nenoteiktu prioritātes šādai izvērtēšanai un paātrinātai virzīšanai Komisijai lemšanai - un tās visas attiecas tikai uz vides aizsardzības un klimata pārmaiņu ierobežošanas jautājumiem (pastarpināti arī enerģētiku un lauksaimniecību).

Dragi ziņojuma ietekme

Pirms gada plašā analītiskā Dragi ES konkurētspējas ziņojumā izklāstītie konstatējumi un ieteikumi^[4] ir visai skaidri, lielākā daļa pašsaprotami un daudzi kavētie pasākumi un rīcības bija jāievieš. Ziņojumu visi atbalstīja ar aplausiem Eiropas Parlamentā un Komisijā. Tādēļ pilnīgi dabiski, ka Briseles birokrātijā pilnīgi neviens no ieteikumiem nav ticis ieviests un par tiem atcerējās vien pēc pusgada, kad ASV prezidents atgādināja Eiropai tās vietu.

Saskaņā ar Dragi ziņojumu ES Komisija laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam pieņēma aptuveni 13 000 tiesību aktu, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā ASV (3500) tajā pašā laika posmā. Un šķiet, ka šī tendence turpināsies arī 2025. gadā.^[5] Tomēr kopš šī gadsimta sākuma izaugsme Eiropā ir atpalikusi no citiem pasaules reģioniem. IKP atšķirība starp ASV un ES ir palielinājusies no 17 % 2002. gadā līdz 30 % 2023. gadā. Galvenais situācijas pasliktināšanās iemesls ir zemāka produktivitāte ES, kas noved pie lēnāka ienākumu pieauguma un vājāka iekšzemes pieprasījuma Eiropā.

Šis nav pirmais mēģinājums mazināt birokrātiju – gan 2015. gadā pieņemtā labāka regulējuma programma, gan 2017. gada rūpniecības stratēģija solīja to pašu. Taču birokrātijas palielināšanās temps ir apsteidzis centienus to samazināt – ir atcelts daudz mazāk noteikumu salīdzinājumā ar ieviestajiem.^[6]

Pirmā reakcija

Februārī tika prezentēts “Jauns plāns Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai” (“Konkurētspējas kompass”)^[7]. Komisija, pamatojoties uz Dragi ziņojuma ieteikumiem, izklāstīja savu redzējumu par to, kā padarīt ES ekonomiku labklājīgāku un konkurētspējīgāku. Lai atgūtu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, ES ir jāveicina labvēlīga uzņēmējdarbības vide un jānodrošina, ka uzņēmumi var attīstīties. “Kompasa” pirmajā paketē ir ietverti četri soļi: (1) padarīt ilgtspējības pārskatus pieejamākus un efektīvākus , (2) vienkāršot uzticamības pārbaudi, lai atbalstītu atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, (3) stiprināt oglekļa ievedkorekcijas mehānismu taisnīgākai tirdzniecībai un (4) atklāt iespējas Eiropas investīciju programmās.^[8]

Brīnišķīgs Eiropas birokrātisko dokumentu paraugs – pietiekoši tāls no jebkuru Dragi norādīto problēmu risināšanas, bet praktisko soļu realizācijai nepieciešamās procedūras un prasības solās būt pieejas līdz šī gada beigām. Jāpieņem, ka Komisija vēl nav atguvusies pēc nokauta “tarifu karā” ASV un nav sapratusi, ka nepieciešamas būtiskas un reālas pārmaiņas.

Vienīgais cerību stariņš ir Kompasā minētā: “Kopā ar šiem pasākumiem Komisija vēlas līdz savu pilnvaru termiņa beigām 2029. gadā samazināt administratīvo slogu par 25 % un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 35 %”.^[9] Tomēr pārmaiņas iedzīvināt 2029. gadā nesatur indikāciju, ka Komisija ir uztvērusi pārmaiņu ātrumu pasaulē, un kapitāls mazticami gaidīs četrus gadus, bet migrēs uz saprātīgāku uzņēmējdarbības vidi ārpus ES.

Sabiedrības reakcija

Ja dalībvalstīs reakcijas uz Briseles lēnām un neizteiksmīgām kustībām ir ignorējošas un tiek uzņemtas kā mazākais “neizbēgamais ļaunums”, kas seko katram politiskam lēmumam, kas ir pasniegts kā daiļrunības paraugs un ir “Par” ar klusējošo vairākumu, tad sabiedrības reakcijas nav tik pretimnākošas. Aktīvākas ir dažādas profesionālās un nozaru asociācijas, īpaši Vācijā,^[10] kuras cer ietekmēt Eiropas Savienības kopējo kursu.

Tā Eiropas Nodokļu maksātāju asociācija ir uzsākusi atklātu petīciju kampaņu ar devīzi “Apturēt birokrātiju”.^[11] Asociācijas un organizācijas no visām dzīves jomām tiek aicinātas pievienoties un mobilizēt Eiropas pilsoņus. Kampaņa ir visai populāra Eiropā visai skaidri nosaucot četrus punktus, kuros parāda kā Briseles birokrātija grauj Eiropu un postoši ietekmē eiropiešu dzīvi:

Birokrātija sagrauj pilsoņu uzticību

Birokrātija apgrūtina pilsoņus, radot nevajadzīgus šķēršļus un formalitātes viņu mijiedarbībā ar valdības aģentūrām un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tās sarežģītās procedūras un dokumentācija var radīt neapmierinātību, kavēšanos un neefektivitāti, apgrūtinot indivīdiem nepieciešamo resursu pieejamību un piekļuvi tiem. Kopumā birokrātija uzliek nevajadzīgu slogu pilsoņiem, kavējot viņu spēju efektīvi mijiedarboties ar valdības iestādēm.

Birokrātija iznīcina uzņēmumus un darbavietas

Birokrātija var izpostīt gan uzņēmumus, gan darbavietas. Tās sarežģītie procesi kavē inovācijas, palēnina lēmumu pieņemšanu un palielina darbības izmaksas, bieži vien novedot pie darbinieku skaita samazināšanas un darbavietu zaudēšanas, jo uzņēmumiem ir grūti saglabāt konkurētspēju.

Birokrātija iznīcina izglītību un zinātni

Birokrātija kavē izglītību un zinātni, kavējot inovācijas un palēninot progresu. Tās stingrās sistēmas un apgrūtinošās procedūras attur pedagogus un pētniekus, ierobežojot viņu spēju īstenot jaunas idejas un atklājumus.

Birokrātija iznīcina veselību un aprūpi

Birokrātija rada nevajadzīgu sarežģītību un administratīvo slogu veselības aprūpes sistēmās, kā rezultātā rodas kavēšanās pacientu aprūpē, neefektīva resursu sadale un palielināta neapmierinātība veselības aprūpes speciālistu vidū. Šie šķēršļi var novest pie neoptimāliem rezultātiem pacientiem un veicināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pazemināšanos kopumā.

Vietējo produktu pēcgarša

Arī pie mums Latvijā pāri visam ir lozungs - “Kaut kas ir jādara, kaut ko darīsim”. Šis gads sākās ar 4 x4 iniciatīvu un skaļiem aicinājumiem, apgriezienus uzņēma Māmiņu kluba un Providus apvienotā “Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai”^[12] ar brīnišķīgu premjeres noteikto mērķi kaut ko skata pēc samazināt.

Arī citu pašdarbnieku darbība paša nomenklatūras ierēdniecībā ir tikai tik cik tas noder paziņojumiem,^[13] jo samazinājies darba apjoms pašiem ierēdņiem - tam pašam skaitam ar pieaugošu darba algas samaksu. Ieguvums tikpat iluzors, cik finanšu ministra stāstījums par iespējām ieekonomēt 175 miljonus, bet ne jau tagad un to izkompensēšanai jau atkal esam aizņēmušiem miljardus. Brīnišķīgs politdarbinieku improvizācijas teātris. Bet ar pārtraukumiem, lai dekorācijas paspētu nomainīt un ieturētu pienākošos pauzi aktieriem- te neko darīt nedrīkstēja pašvaldību vēlēšanu dēļ, te krampji piemetušies bailēs no Saeimas vēlēšanām vairāk nekā pēc gada. Pareizi jau baidās, jo par šādām nespējīgām valdības koalīcijas partijām patiesām ir bezatbildīgi balsot.

Kāds tad skats no malas uz mūsu zemes birokrātiju. Tā ir novērtēta, un lēmumu pieņemšanas procedūru garums, iestāžu skaits un bagātais nodrošinājums ar bezatbildības nomocītām padomēm un valdēm, pamatotu birokrātijas indeksos Latvija sīvā konkurencē ar Slovākiju un Ungāriju par pēdējām vietām Eiropas Savienībā pelnīti ieņem atbilstošo vietu.^[14] Arī šajos rādītājos mēs esam citiem nesasniedzami un kā var nenovērtēt Saeimas un valdības titānisko darbu.