Kursa maiņa uz algotņu sistēmu
- Taisnība Raksta
- Jul 30
- 3 min read
Updated: Aug 5
Karš ir ārkārtīgi dārgs. Ilgāk par pāris nedēļām atļauties karot var tikai ļoti, ļoti bagātas zemes. Visiem citiem ir jāmeklē kompromiss un jārod veids, kā atrisināt konflikta pamata iemeslus. Tas ne vienmēr ir iespējams. Gadījumos, kad līdzās augsti motivētai armijai ir pret karadarbību neitrāla valsts administrācija un ierēdniecība, uzņēmējdarbībai karš visbiežāk ir nebijušu iespēju laiks. Tā tas bijis vienmēr, un Ukrainas – Krievijas karš nav izņēmums.
Tas parasti ir neērts jautājums, ko publiski neapspriež – tas ir sensitīvs attiecībā uz iespējamo ietekmi un bruņoto spēku spējām un motivāciju karot. Nav šaubu, ka Ukrainas bruņotie spēki frontē ir labākā armija pasaulē un tās motivācija uzvarēt ir apbrīnojama. To atzinīgi spiesti novērtēt arī pretinieki un nelabvēļi.
Uzvara frontē nav iespējama bez atbilstoša aizmugures nodrošinājuma un atbalsta. Te arī sākas problēmu lavīna, kā iemesli ir civilās dzīves lietu kārtība valstī. Ne pirmo gadu Ukrainā tā ir neatrisināma problēma – tradicionālā korupcija, amatu un labumu gūšana kā galvenais motivators. Rezultātā “aizmugure” dzīvo savu dzīvi un frontes atbalsta vietā ir aizņemta ar pašlabuma meklējumiem.
Cilvēku ir ļoti daudz, visi ir armijā, bet nav neviena, kurš būtu gatavs tuvoties frontes līnijai.
Uz fronti nevar jau arī doties lielā rezerve – cilvēki nav apmācīti, visi ir nodrošinājušies ar izziņām un apliecībām, ka apmācībām nav derīgi. Tādas parasti ir visa veida ietekmīgu personu atvasēm, jo par viņiem īpaši gādā.
Ukrainas valsts pārvaldība (ar pierādījumiem un liecībām) daudzkārt kritizēta par tikai kara laikā nostiprinātās pēc-padomju nomenklatūras īpašo lomu un likumos nostiprinātām izņēmuma tiesībām. Tomēr, tā arī nekas nav mainījies. Panākumi ir bijuši tikai īpaši izveidotiem dienestiem korupcijas apkarošanai – tagad, nokļūstot līdz korupcijas uzturēšanas un vairošanas augstākā līmeņa vadītājiem, Ukrainas parlaments dod prettriecienu un dienestiem norāda viņu vietu. Sensitīvās lietas ģenerālprokurors slēdz. Likumu gan mainīs tautas neapmierinātības dēļ, bet ne jau tādēļ slēgtās lietas kāds atjaunos, izmeklēšanā esošās personas atgriezīs valstī vai kāds izmeklēšanas dienestos izrādīsies nesaprotam jaunās parlamenta noteiktās sarkanās līnijas. Parlaments jau tās var novilkt arī daudz zemākā līmenī un atļaut izmeklēt tikai sadzīviskus konfliktus.
Šausmīgi dārgi. Koruptīvā sistēma ir ļoti dārga un tās pašuzturēšanas patēriņam vajadzīgi ārējie resursi. Ukrainas gadījumā tie nav tikai valsts ieņēmumu savdabīga pārdale, bet arī visa veida palīdzības līdzekļi. Uz sekmēm to apgūšanā nepārprotami norāda pasaulē pats lielākais miljonāru skaita pieaugums Ukrainā 2023. gadā. Jauno miljonāru un miljardieru līdzekļi ir pārvietoti uz bankām Eiropā, un korupcijas apkarotājiem tie ir zināmi gluži tāpat kā sabiedroto dienestiem, kas atbilstoši mijiedarbojas.
Tikmēr Ukrainas valdība un parlaments pat nepieļauj domu, ka “jauno ukraiņu” aktīvus varētu iesaldēt vai izmantot Ukrainas aizsardzībā (līdzīgi kā to laiku pa laikam dara ar Krievijas miljardieru aktīviem). Valsts investīciju un galvojumu apguve privātajā sektorā plaukst. Pazīmes liecina, ka tas notiek ne bez pretinieka atbalsta. Izplatīta “uzņēmējdarbības” forma ir saņemt valsts garantijas jebkāda uzņēmuma attīstībai zonā pie frontes un, pēc Krievijas okupantu ienākšanas, kredīti un garantijas tiek dzēsti. Nedaudz sarežģītāka shēma ir sākt kāda militāras nozīmes uzņēmuma būvniecību un izveidi – pēc avansa un priekšapmaksājuma apgūšanas kā pakalpojums tiek gaidīts kāds šaheds.
Šī gada jūnijā un jūlijā Ukrainā sagrautie militārās rūpniecības objekti dominējoši bija būvniecības stadijā, nevis tādi, kur ieročus patiešām kāds ražo. Neparasti!
Laiki mainās. Dāvinājumu naudas plūsmas mazinās, birokrātijai atliek meklēt netradicionālus ceļus, lai sevi uzturētu. Jaunākā iniciatīva ir Zelenska sagatavotais lūgums Eiropas Savienībai (ES), kurā viņš aicina finansēt algu palielināšanu Ukrainas armijā.1 Karavīru algu palielinājums palīdzētu piesaistīt vairāk brīvprātīgo – sabiedrība ir nogurusi, rit kara ceturtais gads un ir grūtības ar mobilizāciju. “Iepriekš eiropieši vienojās finansēt tikai ieročus, bet mūsu militārie spēki paši ir ieroči, kas visus aizsargā”, sacījis Zelenskis.2 Tas ir nedaudz neparasti – algas un piemaksas tiek paredzētas visiem, ne tikai frontē un kaujas operācijās iesaistītajiem. Palīdzība nonāks sadalei ierēdniecībā.
Kijiva algu jautājumu jau ir apspriedusi ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un ASV pārstāvjiem. Ir zināmas arī Ukrainas puses aplēses – 2026. gadā aizsardzības izdevumiem būs nepieciešami 120 miljardi ASV dolāru, un tas ir vairāk nekā viss valsts gada budžets.3 Jaunas un dīvainas nokrāsas iegūs darbības Ukrainas pusē – ieročus piegādā un apmaksā sabiedrotie, viņi apmaksā ar karavīru algas un piemaksas. Tad kas tur vispār notiek?
Ukrainai ir daudz biznesa plānu – prezidents sacīja, ka “nekavējoties vajadzīgi vismaz 6 miljardi ASV dolāru, lai izveidotu pārtvērējdronu ražošanas līnijas un ASV piekrišana iegādāties Ukrainas dronus.4 Militārie droni nevis frontei, bet biznesam. Tas ir neparasti un gluži vai jāpauž nožēla, ka starptautiskie donori piešķīruši tikai pusi no aplēstajiem 75 miljardiem, kas budžetam vajadzīgi turpmākajiem 2 gadiem.5
Ne visi saprot biznesa iespējas un ne visi saprot, kāpēc tā vai citādi rīkojas Kijivas birokrātija.
_________________________________________________________________________
Comentarios