Sveika, Grenlande! Tramps nāk

Sekojot līdzi prezidenta Trampa aktivitātēm, kas ir gandrīz visos pasaules kontinentos, pagaidām relatīvā drošībā ir tikai Antarktīdas pingvīni. Un tikai ļoti naivi cilvēki var iedomāties, ka klātbūtnes apstiprināšana, kareivīga trokšņošana un pārliecināšana ar tarifiem un raķetēm rimsies līdz ar vidustermiņa vēlēšanām ASV. Neviens nav aizmirsts.

Nav aizmirsta arī Grenlande un ASV vēlme to pārņemt savā pārvaldīšanā. Ja vājā Dānijas valdība, kas tika izveidota ar lielām grūtībām, par to klusē un faktiski neko savā noliedzošajā, pat ignorances politikā nav mainījusi, ASV noteikti tāda nav. Tomēr, Dānija ir pastiprinājusi centienus aizsardzības jomā – tā ir pagarinājusi militāro dienestu, paplašinājusi iesaukšanas pienākumu, iekļaujot tajā sievietes, un pirmo reizi Grenlandē izvietos regulārā armijā iesaucamos. To skaits gan ir visai simbolisks, bet Grenlande ir patiešām tālu no Dānijas krastiem.

Dānija pēc trokšņa

Dānijas militārais budžets ir nozīmīgi palielinājies un 2026. gadā sasniedz aptuveni 105 miljardus Dānijas kronu (aptuveni 14 miljardi eiro), kas veido 3,5% no IKP. Līdzekļus tērē sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei, jaunu rezervistu mobilizācijas spēku veidošanai un dienesta laika pagarināšanai.1 Lieli līdzekļi novirzīti reģionālajai drošībai un klātbūtnei ap Grenlandi un Fēru salām (jauni kuģi, novērošanas lidaparāti, radari un militārais štābs Nuukā).2

NATO valstu aktivitātes Grenlandes reģionā ir bijušas epizodiskas un vairāk simboliskas, lai gan tās patiešām ir bijušas un lielajai salai ir pievērsta daudz lielāka uzmanība. Šī gada februārī NATO oficiāli uzsāka jaunu drošības misiju “Arktikas sardze” (Arctic Sentry), lai palielinātu militāro klātbūtni un uzraudzību Arktikā, tostarp ap Grenlandi. Šī aktivitāte sekoja politiskajai spriedzei un ASV debatēm par reģiona stratēģisko drošību pret Krieviju un Ķīnu. Misiju vada NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Norfolkā (JFC Norfolk), kas nodrošina pilnu sabiedroto valstu nacionālo aktivitāšu pārredzamību.3

Atgādinājums Dānija un Briselei

ASV prezidents Donalds Tramps augusta sākumā Truth Social publicēja attēlu ar parakstu "Sveika, Grenlande!", kurā viņš redzams slejamies virs Grenlandes.4 Ierakstā nebija papildu skaidrojuma, bet tas sekoja Trampa atkārtotajiem paziņojumiem, kuros viņš interesi par Grenlandi paudis gan sava pirmā, gan otrā pilnvaru termiņa laikā.5 Uzmanību tas piesaistīja un Grenlaindei atkal tiek pievērsta uzmanība.

Intervijā konservatīvajai raidorganizācijai  "Real America's Voice" Tramps paziņoja,6 ka pasaulē lielākā sala nonāks ASV kontrolē līdz viņa prezidentūras beigām. Dienu vēlāk viņš divkāršoja savu interesi ar vēl vienu provokatīvu ierakstu savā sociālo mediju platformā Truth Social: "Grenlande ir svarīga. Ne no viņu puses, bet no mūsu puses", ASV prezidents Donalds Tramps.

Donalds Tramps turpina kaitināt Eiropu un jo īpaši Dāniju. Katru reizi, kad viņam jānovērš uzmanība no kāda svarīga jautājuma, piemēram, kara Irānā, viņš nekavējoties piemin Grenlandi. Tas ir pārbaudīts veids, kā novērst Eiropas mediju komentētāju dusmas.

Un tā Dānijā un pašā Grenlandē atkal uzliesmoja histērija, kas sasniedza jaunu līmeni. ASV demokrātu senators Marks Kellijs, atsaucoties uz salas premjerministru, paziņoja: "Bērni Grenlandē tagad baidās no amerikāņiem!" Grenlandes blogere Orla Džolsena, kuru bieži citē Rietumu plašsaziņas līdzekļi, nekavējoties atbildēja: "Es varu apstiprināt, ka tā ir taisnība."

Amerikāņu pragmatisms

Gan Dānijas, gan Grenlandes valdību vadītāji atkal steidzās atkārtot nogurušo mantru, ka "Grenlande nav pārdošanā". Praksē uzpirkšana jau ir sākusies, un to dāņi ir pamanījuši. Tā pirms pāris nedēļām pētnieciskā vietne Danwatch ziņoja, ka pretrunīgi vērtētā amerikāņu firma Greenland Energy Company, ko daudzi saista ar Trampa tuvāko loku, ir sākusi izkraut savu urbšanas aprīkojumu Džeimsona Zemes pussalā (pie Grenlandes austrumu krasta). Raksta autori publicēja ekskluzīvas fotogrāfijas, kurās redzama aprīkojuma izkraušana.

Amerikāņu uzņēmums iepriekš apstiprināja savu nodomu šoruden sākt izmēģinājuma urbumus, un tas ir neskatoties uz Grenlandes valdības 2021. gadā noteikto naftas ieguves moratoriju. Greenland Energy vienkārši nopirka vairākas licences, kas izsniegtas pirms moratorija noteikšanas, un tagad izmanto šo iespēju. Amerikāņu plāni jau sen satrauc grenlandiešus – nesen salā pat notika retas demonstrācijas (piedalījās pat vairāk nekā desmit protestētāju) pret uzņēmumu, kas tā arī palika nepamanītas un neievērotas. Patiešām, kāpēc gan amerikāņu uzņēmums uzklausītu dažus vietējos iedzīvotājus, ja ASV prezidents ir devis zaļo gaismu šīs "gandrīz amerikāniskās" teritorijas attīstībai?

Uzzinot par iekārtu izkraušanu Džeimsonlendā, Dānijas Rūpniecības un derīgo izrakteņu ministrija izdeva "stingru brīdinājumu, ka visi turpmākie loģistikas jautājumi ir jāsaskaņo un jāapstiprina" Kopenhāgenai. Atbildot uz to, Greenland Energy pārstāvji pauda "nožēlu" par pārpratumu. "Mēs labi apzinājāmies, ka iekārtu faktiskai novietošanai uz licencētas zemes ir nepieciešams apstiprinājums. Derīgo izrakteņu pārvaldes neinformēšana ir mūsu kļūda, un mēs to neatkārtosim," atbildēja amerikāņi. Tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē: "Mums ir pilnīgi vienalga par kaut kādiem dokumentiem no Kopenhāgenas! Ko jūs varat mums izdarīt?". Neviens netaisās mēnešiem gaidīt iekārtu novietošanas saskaņojumu un dabas mīļotāju plašus pētījumus par urbšanas torņu izvietojumu un to skaitu. Kādēļ gan Grenlandē būtu jāņem vērā Kopenhāgenas izvirzītās prasības, kas ir kaut kādas ES regulas un lēmumi.

Trampa vārdi nav tikai tukši vārdi. Kamēr Dānija ir aizņemta ar bažu paušanu un dusmām starptautiskos forumos, amerikāņi, īpaši neņemot vērā teritorijas oficiālos īpašniekus, sāk attīstīt Arktikas salu. Viņi sāk uzpirkt ne tikai vecās Grenlandes naftas ieguves licences, bet arī cilvēkus – rekrutēšana un vietējo iedzīvotāju piesaistīšana ir vispārizplatīta prakse un tā ne vienmēr pakļaujas dažādām politiskām sankcijām un ierobežojumiem.

Pēdējo 18 mēnešu laikā amerikāņu investori ir iegādājusies visai ievērojamu skaitu ģeoloģiskās izpētes un derīgo izrakteņu neliela mēroga ieguves licences un uzņēmumu, kuriem pieder šīs licences, daļas. Pamatā tie ir zviedru un norvēģu uzņēmumi, kuri nekad nav veikuši saimniecisko darbību ne savā zemē, ne arī Grenlandē. Viņi iegādājās izpētes licenci uz 10-25 gadiem un rezervē sev likumā garantētās monopoltiesības uz izpēti.

Minētos uzņēmumus amerikāņu iegādājas gandrīz pilnībā, 10 % atstājot iepriekšējam īpašniekam, jo tad izdotā licence ir spēkā un nav jāpieprasa jauna (īpašnieka un tā valsts piederības maiņas dēļ). Šāds darījums nebūt nenozīmē, ka jaunā jaukta kapitāla uzņēmums veiks jebkāda veida saimniecisko darbību līdz licences darbības beigām – tas drīzāk mēģinās pārdot savas daļas kādam citam. Maksimālie ieguldījumi parasti aprobežojas ar esošo datu atjaunošanu, papildus paraugu noņemšanu un atjaunotiem novērtējumiem, lai paaugstinātu licences laukuma vērtību. Kustības notiek bez fiziskās darbības, tomēr ar to pietiek, lai apliecinātu klātbūtni un interesi, kā arī gatavību saņemt ASV valdības saimnieciskās darbības atbalsta līdzekļus. Taisnības labad gan jā atzīmē, ka aktīvi šajā jomā Grenlandē patiešām ir bijusi tikai amerikāņi, un dabas apstākļu, kā arī ārkārtīgi augsto degvielas cenu dēļ, Grenlande nav kalnrūpniecības projektu investīciju piesaistes topa pirmajā piecsimtniekā.

i https://defence24.com/defence-policy/denmark-to-increase-defence-spending-earlier-than-originally-planned

ii https://www.facebook.com/denmarkincanada/posts/denmark-is-strengthening-arctic-security-by-acquiring-two-maritime-patrol-aircra/1523401319831369/

iii https://www.nato.int/en/news-and-events/articles/news/2026/02/11/nato-secretary-general-outlines-new-activity-arctic-sentry-ahead-of-defence-ministers-meeting

iv https://truthsocial.com/@realDonaldTrump/posts/117021570461990242

v https://www.facebook.com/firstpostin/posts/trump-revives-greenland-focus-with-hello-greenland-postus-president-donald-trump/1571430138351301/

vi https://www.youtube.com/watch?v=3W-q_LFtpG8