Litijs - laimes nesējs?
- Taisnība Raksta
- Oct 8
- 3 min read
Vācijas austrumos Saksijas-Anhaltes zemē ir zināma ģeoloģiska struktūra – Altmarkas baseins, jau sen ir galvenā dabasgāzes ieguves vieta. Kādreiz viena no lielākajām gāzes atradnēm Eiropā ir daļa no Perma baseina, kas stiepjas pāri Vācijas ziemeļiem līdz Krievijai, Ukrainai un Polijai.
Laika gaitā, sākot ar 1969. gadu, vairāki uzņēmumi ir izmantojuši reģiona ģeoloģiskos resursus. Jaunākie dati liecina, ka pusgadsimtu šeit izmantotais gāzes ieguves blakusprodukts – Rotlīgenda sālsūdens, ir ne tikai stipri mineralizēts, bet arī ļoti bagātināts ar litiju.
Pētījumi apstiprinājuši, ka vidējā litija koncentrācija ir 375 mg/l no ekspluatācijā esošiem urbumiem ap 3200 metriem un līdz pat dziļākiem urbumiem par 4000 metriem.
Litija daudzums ir ticis vairākkārtīgi izvērtēts. Pagājušajā mēnesī uzņēmums Sproule ERCE, kas palīdz enerģētikas un finanšu nozares ieinteresētajām personām pieņemt labākus lēmumus, integrējot tehnisko, komerciālo un operatīvo pieredzi, apstiprināja 43 miljonus tonnu litija karbonāta ekvivalenta (LCE) krājumus šajā apgabalā.[1]
Vācijas uzraudzības dienesti izvērtēja pierādījumus un apstiprināja litija krājumus kā arī uzņēmuma “Neptune Energy” – pašreizējā zemes un zemes dzīļu lietotāja piedāvāto litija ekstrakcijas tehnoloģiju.[2] Tomēr šis izvērtējums ir ievērojami plašāks, jo attiecas uz daudziem Eiropas Savienības (ES) kritiskajiem resursiem.[3]
Iespējamā ieguve
Sālījuma sastāvs norāda uz lielu ūdens nesējslāni ar ļoti labām kolektora īpašībām, kā arī iespējām šo ūdeni izmantot. Pētījumi norāda, ka litija mineralizācijas avots ir ar šo elementu bagātas vizlas un tās ir daļēji šķīdušas ar hloru bagātos ūdeņos, kuru temperatūra var sasniegt šeit pat 120 Celsija grādus.[4]
Daļu no litija plānots iegūt tieši urbumos (izmantojot tiešas litija ekstrakcija (DLE) no sālsūdens paņēmienus), bet daļu sūknēt un no tiem atdalīt litiju kā arī apgūt ģeotermālo siltumu.
Izmantoto pazemes ūdeno pēc tam sūknētu atpakaļ pazemē. Tas būtu videi draudzīgs process, jo netiktu izmantota atklāta ieguve, nebūtu iztvaikošanas dīķu un prasība pēc minimālajām zemes platībām.
Neptūns saņem trešo izpētes licenci
Uzņēmumam “Neptune Energy” pašlaik reģionā pieder “Jeetze-L” ražošanas licence un trīs litija izpētes licences. Izpētes licences “Milde AL” un “Milde CL” uzņēmumam tika piešķirtas jau 2024. gadā, un licence “Milde BL” Altmarkas reģiona dienvidaustrumu daļā tika pievienota šī gada augustā.
Otrais tiešās litija ieguves pilotprojekts kopā ar tehnoloģiju partneri „Lilac” tika veiksmīgi pabeigts 2025. gada augustā. Akumulatoru kvalitātes litijs, izmantojot jonu apmaiņas procesu, tika ražots no Altmarkas sālsūdens. Kopš 2025. gada septembra vidus tiek īstenots trešais pilotprojekts, kā mērķis ir novērtēt adsorbcijas procesu. Ja tiks saņemtas turpmākas ieguves atļaujas, pilotfāzei sekos demonstrācijas fāze, kurā tiks pārbaudīta pilnībā integrētas ieguves iekārtas izmantošana kā nākamais solis ceļā uz komerciālu ražošanu.[5]
Īpatnības
Specifika izriet no Eiropas Zaļā kursa un tā interpretācijas. Lai arī ES ziņojumi par kritiskiem minerāliem un Eiropas 100% atkarību no daudzu minerālresursu tālām (ārpus ES un arī ģeogrāfiski visai attālinātām zemēm) piegādēm tika apspriesta ar analītiskiem ziņojumiem 2014. gadā un vairākkārtīgi pēc tam, šajā laikā tā arī izmaiņas nav notikušas. Ir pieņemts Eiropas kritiski svarīgo izejvielu likums.[6] Apņemšanās ir un tā ir arī skaidrota, taču nav izpildāma citu ES likumdošanas aktu noteiktā hierarhija par prioritātēm nosakot klimata pārmaiņas un rūpnieciskās ražošanas izaugsmes ierobežojumus.[7]
Tam ir loģiskas konsekvences ar uzskatāmāko niobija un šī elementa rindas retmetālu ieguves slēgšanu Vācijā. Līdzīgi slēgtas ir arī šo reto izejvielu ieguves vietas citviet Eiropas Savienībā. Vācijā nepārvaramus šķēršļus mērķtiecīgi veidoja iepriekšējā Vācijas zaļo valdība, kas šādus projektus piespieda sadalīt daudzās fāzēs un tas savukārt veicināja ierobežojumus to nonākšanā līdz komerciālam produktam.
Protams, patiesie zaļie nav ne mirkli rimuši un nākamās darbības ir paredzēts veikt palēninātā tempā, jo atkal tiek pieprasīts novērtēt plēsējputnu lidojumu augstumus un leņķus, dziedātājputnu blīvumu un labsajūtu, un lauku iedzīvotājiem tradicionāli svarīgi ir saulrieti un iespējamā diskomforta kompensācijas.
Saprotams, ka tehniskie projekti ar skaidru norādi, ka visa ieguve notiks vairāk nekā 3 kilometru dziļumā, nav arguments zaļā kursa pārliecībai un putniņi ir jāpēta. Prioritātes ir acīmredzamas...
Vēl viens būtiskais ierobežojums ir energoresursu iztrūkums. Tas Vācijā neļauj turpināt attīstīt ražošanu un valstij būs jāveic politiska izvēle starp jaunu atomstaciju būvniecību vai Krievijas gāzes plūsmu atjaunošanu. Cita veida enerģijas avoti to izmaksu dēļ automātiski padara ražošanu nekonkurētspējīgu. Šī komponente ir kritiski svarīga nevis paša litija ieguvei, bet gan tā pārstrādei noteiktām vajadzībām (dominējoši akumulatoriem). Šīs ir ļoti energoietilpīgas tehnoloģijas, bet vienlaikus tās ir piemērotas arī nokalpojušo litija akumulatoru pārstrādei.
Vācijas Derīgo izrakteņu aģentūra (DERA) prognozē, ka valstij 2030. gadā būs nepieciešami līdz 0,17 Mt litija. Laiks rādīs kā notikumi attīstīsies, bet 43 miljoni tonnu litija Saksijas-Anhaltes zemē ir pieejami, lai arī radīs galvassāpes lielākajiem litija ražotājiem pasaulē.[8] Visvairāk tā saucamajā „litija trijstūrī”, ko veido Argentīna, Bolīvija un Čīle (šeit atrodas 53 procenti no pasaules litija resursiem, tas ir apmēram 50 miljoni tonnu sārmu metāla).
_________________________________________________________________________
Comments