Miera balodis ir butaforija
- Taisnība Raksta
- 3 hours ago
- 8 min read
Baloža tēls
BRICS ir starpvaldību organizācija, kurā ietilpst desmit valstis: Brazīlija, Ķīna, Ēģipte, Etiopija, Indija, Indonēzija, Irāna, Krievija, Dienvidāfrika un Apvienotie Arābu Emirāti. Tās konceptuālo izcelsmi 1998. gadā formulēja Krievijas ārlietu ministrs Jevgēņijs Primakovs.
Saīsinājums ir termins, kuru sākotnēji ieviesa britu ekonomists Džims O'Nīls, un vēlāk to 2001. gadā pārņēma "Goldman Sachs", lai apzīmētu jaunattīstības tirgu grupu. Lai arī viedokļi atšķiras, kopumā BRICS tiek uzskatīta par alternatīvu G7 un par nozīmīgu politisko spēku globālajā starptautiskajā kārtībā. Vienlaikus tā nenoliedzami ir neatkarīgu un visai atšķirīgu valstu apvienību, kuras centrā ir pieaugoši anti-eiropeiski un anti-amerikāniski noskaņojumi, ja ne mērķi.
BRICS ir visai aktīva organizatoriskā struktūra, kura atspoguļo tās jomas, kurās vienprātīgi dalībvalstis ir ar mieru sadarboties – BRICS banka, enerģētika, transports un telekomunikācijas, atsevišķi sociālie un darba jautājumi, kā arī izglītība.[1] Noteikti īsts miera baložu kopums, un arī varu tā nodod pārvaldībai valstu rotācijas kārtībā, gluži kā to olīvzaru.
BRICS ir tieši saistīta ar daudzām starptautiskā organizācijām, no kurām tikai viena no tām ir saistīta ar drošību. Tā ir 1996. gadā dibinātā Šanhajas Sadarbības organizācija – Eirāzijas daudzpusēja politiska, ekonomiska un drošības organizācija, kurā ir 10 dalībvalstis (Ķīna, Kazahstāna, Kirgīzija, Krievija, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Indija, Pakistāna, Irāna un Baltkrievija). Tā koncentrējas uz politisko, ekonomisko, drošības un pretterorisma sadarbību. Tieši sadarbība terorisma ierobežošanā ir bijusi visnenoteiktākā, jo pašas dalībvalstis savā starpā nereti konfliktē un savstarpēji pārmet par terorisma atbalstīšanu.
Spoku tēls
Gadiem ilgi vērojams, ka BRICS redzamā daļa ir tikai zināma dekorācija, kuras pamatnē notiek daudz nozīmīgāki procesi, par kuru eksistenci nav iespējams uzzināt no oficiāli publicētajiem materiāliem.[2] Tomēr mājas lapā, kas veltītas dalībvalstu ekspertu centriem un BRICS biznesa pasaulei, ir daudz vairāk norāžu par organizācijas iekšēju strukturēšanos un gatavošanos pārciest Trampa tarifu karu sekas, kā arī stiprināt iekšējo noturību.
Ārpus redzamā paliek daudzās regulārās sanāksme augstāko amatpersonu un ekspertu līmenī par aktuāliem notikumiem, viedokļu izlīdzināšanu starp valstīm visai mainīgajā pasaulē. Par šādām sanāksmēm zināms tikai no mediju atsevišķām ziņām, un nereti tās notiek katru nedēļu vai pat biežāk.
Viena no pēdējām šādām sēdēm notika Maskavā un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pie sevis aicināja Maskavā akreditētos BRICS dalībvalstu un partnervalstu vēstniekus. Formāli "notika saturīga viedokļu apmaiņa par stratēģiskās partnerības stiprināšanu asociācijas ietvaros, tostarp saistībā ar prioritātēm, ko Indija izvirzīja šī gada BRICS prezidentūrai".[3] Kā ziņo Ārlietu ministrija, puses apsprieda arī aktuālos globālās darba kārtības jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālās lomas graušanas nepieļaujamībai. Saprotams, ka tas nebūt nav galvenais jautājums un netieši zināms, ka lielākās diskusijas ir bijušas par Irānu un Indijas okeānā teritoriju, ASV aktivitātēm šajā reģionā, kā arī slēgtām sarunām Berlīnē attiecībā uz Nord Stream darbības atjaunošanu (un konsekvencēm attiecībā uz BRICS valstīm).
Klīstošie holandieši grupējas
Pasaules okeānā gadiem ilgi darbojas ap tūkstoti tā saucamie ēnu kuģi, tos pēc kuģa vai kravas piederības nereti grupē dinamiskās grupās – "ēnu flotēs". Piederība "ēnu valstībai" tiek noteikta pēc vairākām pazīmēm vai to kopuma – tā drošība nav tehniski pārbaudīta, tas nav apdrošināts, tam visbiežāk ir novecojusi (bojāta vai atslēgta) navigācijas un komunikācijas tehnika, apkalpe ir nelegāli nodarbināta, kapteinim nav atbilstošas pierādāmās kvalifikācijas krava ir nelegāla vai pakļauta sankcijām. Formāli šādi kuģi nedrīkst piedalīties kuģošanā, tie ir jāaiztur un tie nedrīkst ienākt ostā (tikai ar aresta orderi). "Ēnu flotes" pieder vai tās pārvalda vairāki desmiti valstu, pašlaik visvairāk to ir Krievijai (vairāk nekā 600 kuģi), kas peld zem ļoti dažādiem karogiem (ieskaitot vairākus ļoti lielus tankerus, kas ir daļa no jūru lielvalsts – Mongolijas, tirdzniecības flotes).
Par šādu ēnu flotes kuģu arestu starptautiskos ūdeņos neviena valsts nav laimīga un tā vienmēr meklē ārpustiesas vienošanos. Visbiežāk tie ir noteikti maksājumi – pirms pāris nedēļām dažus miljonus samaksāja Francijai (kuģi aizturēja Francijas jūras kara flote), lētāk tika cauri arestētie kuģi pie Skotijas un ASV. Vairāki kuģi joprojām ir arestēti tieši sankciju pārkāpšanas dēļ.
Te riska zonā tikt notvertiem ir arī ne mazums Grieķijas, vairāku Āfrikas un Karību salu valstu kuģi. Visbiežāk tie tiek saukti par "klīstošajiem holandiešiem", jo ar atslēgtām telekomunikācijām tie nav viegli izsekojami un nav zināms, kur tie uzradīsies ar visu kravu.
Juridiski kravām (visbiežāk tā ir nafta un naftas pārstrādes produkti) uz šiem kuģiem ir īpašnieks (vai vairāki) un tie ir piekrituši uz pārvadājumiem bez apdrošināšanas un riskē ar kravu, kura var tikt aizturēta vai arestēta. Te izpaužas šo klīstošo holandiešu kapteiņu spējas un zināšanas, tajā skaitā piekļūt dažādu krasta apsardzes kuģu navigācijas sistēmām un tamlīdzīgi. Pavisam īsta kaķa un peles spēle.
Visi ļoti labi saprot šo spēli un apzinās riskus. Tomēr kuģu aizturēšana jūrā ir visai neviennozīmīgi juridiski aprakstīta, tādēļ aizturētāji šādus ēnu kuģus un sekojošās darbības apzīmē kā cīņu pret pirātismu, piemērojot gadsimtus senus likumus un precedentus. Nav pārsteigums, ka Krievija un vairākums BRICS valstu ēnu kuģu aizturēšanu pēc tā paša modeļa sauc par Rietumu pirātismu.
“Griba mieram 2026”
Ēnu flotes kuģu aizturēšana kļūst aizvien biežāka un šo kuģu pasargāšana no rietumvalstu pirātiem kļūst aizvien sarežģītāka. Tieši šādu iemeslu dēļ janvārī tika realizētas kaujas mācības "Griba mieram 2026" ("Will for peace 2026"). Aktīvi piedalījās Krievija, Ķīna, Irāna, AAE (flotes sastāvā bija arī kuģi no Omānas, Kuveitas un Saūda Arābijas) un Dienvidāfrika, bet pārējās valstis uz karakuģiem izvietoja savus novērotājus.[4]
Mācības notika Dienvidāfrikas ekonomiskās zonas ūdeņos un tās vadīja Ķīna (vairākas taktiskām mācību daļas vadīja Irāna, bet citas – Krievija), bet dalībnieki tikai pirmoreiz saukti kā pārstāvoši "BRICS Plus" (BRICS valstis un tās atbalstītāji šajā aktivitātē). Krievijas kuģus vismaz formāli komandēja Krievijas prezidenta palīgs, Jūras Padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs.
Mācību būtību skaidro to vadītājs no Ķīnas. Mācības "Griba mieram 2026" nav vērstas pret nevienu trešo valsti vai bloku kā hipotētisku pretinieku; drīzāk tās risina kopīgos draudus BRICS Plus valstu jūras tirdzniecības drošībai. Iesaistītās valstis nav no ekskluzīviem blokiem, bet gan pārstāv dažādas sociālās sistēmas un dažādas attīstības pakāpes, ko vieno kopīgas bažas par drošību. Mācības nodrošina sabiedrības labumu drošības jomā, kas nepieciešams visai starptautiskajai sabiedrībai. Kā uzsvērts mācībās, tās ir "kolektīva apņemšanās” atbalstīt miermīlīgas jūras drošības iniciatīvas".[5]
Daudz bravurīgāki ir krievi, kas savos paziņojumus liek nepārprotami šeit atpazīt Krievijas divgalvaino ērgli: "Flotes praktizēja sadarbību tirdzniecības ceļu aizsardzībā, kas pašlaik kļūst arvien neaizsargātāki, tostarp Rietumu pirātisma priekšā. Jūras spēki pārraus blokādi".[6]
"Ja mēs viņiem nedosim stingru atraidījumu briti, franči un pat Baltijas valstis drīz kļūs tik nekaunīgas, ka mēģinās pilnībā bloķēt mūsu valsts piekļuvi jūrām, vismaz Atlantijas okeāna baseinā".
Turpmāk Patruševs dalās ar nākotnes plāniem: "Pašreizējā situācija parāda, ka no visiem bruņoto spēku veidiem Jūras spēki ir visspēcīgākais un elastīgākais ģeopolitiskais instruments, kas piemērots aktīvai izmantošanai gan miera laikā, gan bruņotu konfliktu laikā. Flotes klātbūtne, spēja aizsargāt mūsu jūras ekonomisko darbību un transportēt mūsu naftu, graudus un mēslošanas līdzekļus ir būtiska valsts normālai funkcionēšanai. Tāpēc mēs iekļaujam atbilstošās Jūras spēku attīstības prasības atjauninātajā Jūras spēku kuģu būves programmā līdz 2050. gadam, kas pašlaik tiek pabeigta un drīzumā tiks iesniegta prezidentam, kurš jau ir apstiprinājis jauno Jūras spēku attīstības stratēģiju un FSB kuģu būves programmu". Intervijas noslēgumā Patruševs norāda: "Tiks ieviestas vēl desmitiem modernāko tehnoloģiju, kas pilnībā mainīs jūras kara veidolu. Šādā situācijā mums jākoncentrējas uz augsto tehnoloģiju flotes izveidi. Tāpēc viena no prioritātēm, ko mēs iekļaujam iepriekšminētajos dokumentos, ir tehnoloģiskā līderība".
Nav tā kā izskatās "MILAN 2026”
Starptautiskajā flotes skatē (International Fleet Review 2026),[7] kas notika no 16. līdz 19. februārim pie Indijas austrumu krastiem, piedalījās 72 valstu jūras spēku pārstāvji,[8] tajā skaitā Krievijas Klusā okeāna flotes fregate "Maršals Šapošņikovs". Krievu kontingentu vada Krievijas Jūras spēku virspavēlnieks admirālis Aleksandrs Moisejevs.
Skate un mācības kopš 1995. gada notiek katru otro gadu. Indijas prezidenta vārdā tās rīko un vada Indijas Jūras spēki un pēdējos gados arī ASV piedalās ar kādu militāro pārākumu demonstrējošu lidmašīnu bāzes kuģi. Indijai ir pamats lepoties – "sadrumstalotas globālās kārtības apstākļos Indijas unikālā izcilība atspoguļojas tās spējā apvienot pretējus jūras spēkus un līderus. ASV un Krievijas jūras spēku līdzdalība uzsver Indijas spēju sadarboties ar pretējiem ģeopolitiskajiem poliem, izmantojot sadarbības drošības sistēmas”.[9] Pamatā jūras mācības bija, lai apgūtu un praktizētu sarežģītas jūras operācijas.[10]
Indijas zemūdeņu bāzē notiekošas diskusijas un apmācības ekspertiem un vecākiem virsniekiem bija par piecām galvenajām tēmām, kuras nosaka pasākuma organizators: (1) humānā palīdzība un katastrofu seku likvidēšana (HADR), (2) aizturēšanas operācijas jūrā (MIO), (3) bezpilota sistēmas, (4) apmeklējumu, aizturēšanas, pārmeklēšanas un konfiskācijas (VBSS) operācijas, (5) Nišars Mitra – sakaru termināls
Ir viegli pamanīt, ka vairāki punkti ir visai atbilstoši "Griba mieram 2026" un panāktais tiek mērogots jau daudz lielākā dalībnieku vidē, kuri var arī neuztvert BRICS iestrādāto loģiku un konstrukciju. Vienmēr ir iespējams mainīt novērošanas leņķi, bet šogad šim Indijas organizētam pasākuma ir cauri redzams ne tikai BRICS iedomātais balodis, bet arī Krievijas impērijas ērglis. Paskats gan tāds pašvaks tam ērglim – tas vairāk līdzinās kādai paplukušai vārnai.
Revanša kāre un bailes no blokādes
Krieviem ir un arī nākotnē tos vajās revanša kāre. Tās ir ne tikai neveiksmes Ukrainas jau četrus gadus ilgstošajā karā, bet arī īpaši sāpīgais kreisera "Moskva" zaudējums. Sāpīgi ir arī daudzi citi zaudējumi, avārijas, kā arī kopumā ļoti neveiksmīgi jaunie kuģubūves projekti. Te gadiem ilgi nav neviena pozitīva stāsta un tas ir depresīvi, vēl jo vairāk redzot Ķīnas Jūras spēku tehnoloģisko pārākumu, kas sekmīgi tiek kopēts arī citās Āzijas dienvidaustrumu zemju kuģu būvētavās. Ļoti nepatīkams spēriens saņemts no Japānas, kur valsts konstitūcijas maiņas ļāva uzsākt ļoti masīvu Jūras flotes kuģu būvniecību. Krievi to atklāti sauc par Tokijas atjaunoto militarizāciju. Pretdarboties šīm aktivitātēm Krievijai nav resursu – nav pat inženierspēju, un te atpalicība tehnoloģijās ir vairāk nekā uzskatāma (par to visi varēja pārliecināties mācības "Griba mieram 2026").
Otra sāpe ir bailes no blokādes. Dažādos pasaules reģionos valstis ir pasludinājušas, ka izskata dažādus variantus kā izolēt Krievijas floti, bloķēt tās kustību. Iepriekš pieminētais Patruševs šajā jautājumā izsaka kopējo nostāju: "Nesen Francijas Ģenerālštāba priekšnieks Mandons paziņoja, ka Baltija tagad ir pilnībā NATO rokās un jebkurā brīdī varētu tikt slēgta Krievijai. Kā mēs reaģēsim? Situācija Baltijā noteikti ir sarežģīta. NATO faktiski veido daudznacionālus spēkus, kas koncentrējas uz ofensīvu darbību. Piemēram, somi iegādājas korvetes ar triecienieročiem, kas var viegli sasniegt mūsu valsts ziemeļrietumu reģionus. Cita starpā NATO plānos ietilpst Kaļiņingradas apgabala blokāde, tirdzniecības kuģu sagrābšana un zemūdens sakaru sabotāža, par ko vēlāk mūs ciniski vainos." Un vēlāk turpina: "Ja šo situāciju nevarēs atrisināt miermīlīgā ceļā, blokādi pārtrauks un likvidēs Jūras spēki".
Krievijas politisko pozīciju pauda Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš īpaši izcēla savu brīdinājumu par Krievijas flotes "bloķēšanu".[11] Viņš teica, ka "ja kāds pieņem, ka "eksperimenti" [ar kuģu aizturēšanu] var tikt turpināti, tiem var būt skumjas beigas" un ka "valstu skaits, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, pats par sevi nav trumpis šajā spēlē, kas ir ārkārtīgi bīstama pašai ES".
Pirātisma skolas nodarbības
Tomēr tās nebūt nav vienīgās aktivitātes šī reģiona jūrās. Nesen notika atsevišķas Irānas Jūras kara flotes (IRGC) mācības ar nosaukumu "Hormūza šauruma viedā kontrole".[12] Šo mācību ietvaros komerciālai kuģniecībai tika slēgta daļa no Hormūzas šauruma. IRGC Jūras spēki virspavēlnieka ģenerālmajora Pakpura uzraudzībā uzsāka mācības, kurās "pētīja savstarpēju militāru darbību scenāriji, reaģējot uz draudiem", tās bija operatīvās mācības.
Formāli Irānas Jūras spēku uzsāktās trīspusējās mācības ar Krieviju un Ķīnu bija vērstas uz jūras drošības stiprināšanu, sadarbības veicināšanu cīņā pret pirātismu un jūras terorismu, kā arī koordinētu glābšanas operāciju veikšanu. Šīs scenārijs nav unikāls un notiek katru gadu kopš 2019. gada, to nosaukums ir "Jūras drošības josla".
Sakultais ūdens
Lai arī Indijas okeāna un apkārtējo jūru un līču ūdens pašlaik tiek pamatīgi sakults, Krievija ir aktivizējusi arī informatīvo karu un dažādas aktivitātes notiek daudzviet pasaulē – visvairāk pie Lielbritānijas ziemeļdaļas krastiem, Atlantijas okeānā un netiek piemirsta arī Baltijas jūra. Aizvien skaļāk izskan Krievijas draudi, ka tā izvietos savus jūras spēkus Eiropā, ja tā sagrābs vēl vairāk Krievijas ēnu flotes kuģu.[14] Maskava solās atriebties ar saviem jūras spēkiem, ja Eiropas lielvalstis pastiprinās Krievijas kuģu sagrābšanu un aizturēšanu Baltijas jūrā.
Krievijas prezidenta palīgs Nikolajs Patruševs, kurš iepriekš bija FSB izlūkdienesta vadītājs, kā arī Drošības padomes sekretārs, sniedza komentārus Krievijas laikrakstam "Argumenty i Fakty". Intervijā Patruševs eiropiešu reidus ēnu flotes kuģos nosauca par "pirātismu" un pauda bažas, ka nākamais solis būtu pilnvērtīga blokāde.
Skatāmies uz šiem notikumiem pozitīvi – Krievija ir draudus sadzirdējusi, uztvērusi un sāk tos novērtēt kā riskus. Žēl, ka krievi neuztver to visu kā bezizeju, kur paši sevi ir iedzinuši ar karu Ukrainā. Un pat šajā traģēdijā ir jāsaskata pozitīvais – ļoti reti kur pasaulē ir saglabājies arhaiskais uzskats par Krievijas armijas kaujas spējām, bruņojuma kvalitāti un tehnoloģisko attīstības līmeni. Ne mazāk svarīgi saprast, ka Krievija ir pastāvīgs drauds visai pasaulei – vilks var mest spalvu, bet ne tikumu. Nav arī pamats saskatīt BRICS miera balodi, ja tam cauri spīd ne tikai divgalvains ērglis, bet arī visādi citādi seni simboli un zīmes.
[14] https://kyivindependent.com/kremlin-threatens-to-deploy-navy-if-europe-seizes-more-russian-vessels/
Comments