Neremdināma jaunrade

Atgriešanās pie mantojuma

Bijušās PSRS laikā radīto mākslas darbu autorība un izmantošanas tiesības ir dažādu strīdu un tiesvedību priekšmets vismaz jau 35 gadus, bet tā laika kultūrai raksturīgo tēlu nozīmes tulkošana visu šo laiku ir viens vienīgs kaujas lauks, kurā kritušos neviens neapglabā. Tomēr pamazām tas viss piemirstas, jo laika gaitā šis kultūrslānis dabiski izzūd.

Tieši bailēs no izzušanas un nepietiekošiem izcēlumiem mūsdienu kultūrā laiku pa laikam tiek radīti jauni skandāli. To mērķis ir publikas uzmanības piesaistīšana un dabisks lielākas naudas plūdums kādai no atbilstošajām autortiesību aģentūrām. Visbiežāk to sauc par slēpto reklāmu, un tomēr tas ir tā ļoti amatieriski. Cita lieta, kad šādās aktivitātes ar savu viedo skatu iesaistās parlaments.

Multfilmas varonis Čeburaška

Pekausis jeb Čeburaška (krievu: Чебура́шка) ir tēls bērnu literatūrā no 1966. gada padomju rakstnieka Eduarda Uspenska stāsta. Tas ir arī galvenais varonis Romāna Kačanova animācijas filmu seriālā, ko veidoja studijā Sojuzmuļtfiļm. Pirmā filma iznāca 1969. gadā. Tajā viņa balsi ierunājusi Klāra Rumjanova.

Krievijas valsts dome

Krievijas Valsts dome ir noteikusi populārā PSRS multfilmu varoņa etnisko izcelsmi: "Čeburaška ir ebrejs". Āmen. Nekādu šaubu, tagad tas ir likums.

Krievijas Valsts domes Budžeta un nodokļu komitejas locekļi, pēc priekšsēdētāja Andreja Makarova ierosinājuma visai saspringtā gaisotnē iepazinās ar pētījumu rezultātiem, deputātu padomnieki un ekspertu slēdzieniem. Viņi secināja, ka Čeburaška bija ebrejs, jo Padomju Savienībā ieradās konteinerā ar apelsīniem, un vienīgā valsts, kas piegādāja šos citrusaugļus PSRS, bija Izraēla.

Neviens nekad nav apšaubījis ebreju izcilo ieguldījumu mākslā un kultūrā gandrīz jebkurā zemē, pat Trešā Reiha nacisti to noliedza nekonsekventi. Izņēmums nav arī multfilmu seriāla veidotāju komanda studijā "Sojuzmulfilm", kas gandrīz pilnībā bija aškenazu ebreji. Arī Uspenska tēvs bija ebrejs1. Tiesa, konstatēt etnisku piederību kādam no bērnu literatūras varoņiem neviens tā īsti uzņēmies nebija. Dabiski, ka sekos turpmāks komisijas darbs, jo savu novērtējumu gaida pārējie Eduarda Uspenska literārie varoņi – krokodils Gena, tēvocis Fjodors, sunīts Šariks, kaķis Matroškims, pastnieks Pečkins un citi.

Cilvēki, kuri lasa grāmatas, vienmēr valdīs pār cilvēkiem, kuri skatās televizoru. Grāmatas sākumā ir rakstīts, ka šis dīvainais dzīvnieks sākumā dzīvoja tropu mežā, bet pēc tam ilgu laiku ceļoja uz kuģa esošā kastē.

Eduarda Uspenska pasakā "Krokodils Gena un viņa draugi", ko pirmo reizi 1966. gadā publicēja izdevniecība "Bērnu literatūra", stāv rakstīts: "Blīvā tropu mežā dzīvoja ļoti smieklīgs dzīvnieks. Viņu sauca Čeburaška. Pareizāk sakot, sākumā, kamēr viņš dzīvoja savā tropu mežā, viņu nesauca nekādi. Un viņu sauca par Čeburašku pēc tam, kad viņš pameta mežu un satika cilvēkus". Lai gan Izraēla ir apsolītā zeme, tā tomēr neatrodas tropos. Taisnības labad gan ir jāpiemin, ka PSRS apelsīnus kopš 1966. gada importēja arī no Kubas, Ēģiptes un Sīrijas (nedaudz no Marokas), un bija četras Melnās jūras ostas, caur kurām šie augļi nonāca tirdzniecības tīklos PSRS. Protams, ka deputāti zina labāk.

Ukrainas parlamentārieši

Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas parlaments tā arī neko pēc savas diskusijas nav sapratis un nav arī ņēmis vērā komisijas lēmuma saturu. Patiesā stāsta izcelsmes vieta ir ebreju urbānās folkloras citadele Odesa. Tā neapšaubāmi ir Ukraina, un krieviem ir jārēķinās ar vēsturiskām reālijām. Ukrainas deputāti gatavo deklarāciju par Krievijas parlamenta nemākulīgajiem mēģinājumiem monopolizēt padomju laika kultūru un ikoniskos tēlus.

Nav drošu ziņu, vai Izraēlas knesets skatīs šo vēsturisko lēmumu, bet viens gan ir skaidrs - mūsu pašu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbs ir īpaši uzraugāms, jo tas radošums, īpaši jaunā valsts budžeta projekta sagatavošanas laikā, bija nepārspējams.

1 https://24smi.org/celebrity/3915-eduard-uspenskii.html