Zaļā pūķa zemnieki
Kremļa ļaunā roka, un tajā polšs
Politpļāpas un dzeltenā presē jau mēnešiem ilgi kladzina par dažādiem hibrīdkariņiem, kas te plosoties apkārt kā uzmācīgas mušas. Un tad vēl ir tāda Kremļa kaulainā roka, kas tā vien cierē, kā žņaugt nabaga prievītes un piespiest balsot par kādu īpaši tīkamu un lojālu partiju. Zociālistiskā tēvzeme un padomju pārvaldītā zeme briesmās!
Tenkošanas un pļāpāšanas murskulī izdodas zemnieku tā pamazām izdzīt no sādžas, bet to sādžu izdzīt no zemnieka galvas gan pilnīgi nekādi neizdodas. Vienu to pašu par smalkiem hibrīdkariem malot nepamanīta tā arī palika reālā austrumkaimiņa izšķirošā ietekme. Jau pirms gadsimta dziesmiņa labi bija zināma: "Tas krievu šņabis, kas indē latviešus...". Sen vairs tā nedzied, bet ne jau tādēļ mazāk dzer, un zaļais pūķis pārņem atlikušos prātus. Daudz efektīvāk nekā Melbārdes noteiktais 10 % zināšanu minimums jebkurā pārbaudāmā jomā. Ārkārtīgi vāji izglītoti cilvēki ar polšu ribās ir brīnišķīgs Molotova kokteilis. Nu tad uz vēlēšanām!
Tādi, kas būs tikuši līdz vēlēšanu iecirknim, arī visus savēlēs un rezultāti būs pārsteidzoši. Neies taču tagad vēlēšanu likumā noteikt obligātās grādu pārbaudes vēlētājiem un arī pašai iecirkņa komisijai. Tā būs rupji pārkāptas dzīvnieku un sieviešu tiesības. Uz to gan mums ir jāiedzer!
Un iedzer jau arī. Ne jau Labklājības runātīgais ministrs te būtu kāds individuāli zaļā pūķa skarts zemnieks.i Puisis atpūtās pēc spraiga darba Kulberga valdībā, kur ne katram dota iespēja noturēties. Bija savā dabiskajā politiskajā vidē – aģitācijas braucienā, un nonāca Kremļa aģenta ietekmē, bet ZZS turas un iestājas par mērenību, kas saprotama katram vēlētājam.
Morāle ir vienkārša – neatliekami jāievieš kontrole. Alkometra pārbaudes ir jānosaka kā obligātas pirms katras valdības sēdes, un nedrīkst izlaist arī Saeimas komisiju un plenārsēdes. Ar cik promilēm tad te tautas priekšstāvji un valsts augstākās amatpersonas pieņem kādus lēmumus? Pašvaldībās jau sarežģītāk, jo tur tradīcija vienmēr drosmei ieraut, lai ietu uz sēdi. Tikmēr galvenie tradīciju uzturētāji – padomes un valdes, un simtiem dažādu kantorīšu – vispār nenāk kopā, ja gads nav klāts un glāzītēs nav saliets. Par valsti taču jādomā, paši saprotat.
Laiks rādīs, vai Maskavas ietekmēto politdarbinieku Saeima izdos tiesāšanai, vai atbildīgās institūcijas liegs pieeju valsts noslēpumiem un vai prievīšu Temīda lems par to gada cietumsodu. Gaisotne gan rāda, ka tradicionāli iztiks ar sabiedriskajiem darbiem un lapu grābstīšanu.
Citās zemēs
Par Krievijas politiskās elites un vadoņu nosliecēm, kas tādas pašas kā pašmāju zaļzemniekiem, visai regulāri raksta mediji, lai gan pēc izdzertā daudzuma neviens no tiem nespēj pietuvoties Jeļcina ikdienas devai.
Taisnības labad jāatzīst, ka alkohola lietošana Eiropas valdībās un politiskajās aprindās regulāri izraisa skaļus skandālus, amatpersonu demisijas un asu sabiedrības kritiku. Šie incidenti bieži vien izgaismo ne vien personīgās atkarības problēmas, bet arī ietekmē valstu politiskos procesus, lēmumus un drošību.ii Plašāk zināmie skandāli ir, piemēram, Apvienotās Karalistes "Partygate" (Boriss Džonsons) un Vestminsteras kultūra (Lielbritānijas parlamenta ēkā darbojas vairāki bāri ar subsidētām cenām, kas deputātu vidū gadiem ilgi ticis kritizēts kā toksiskas un pārmērīgas dzeršanas kultūras veicinātājs). Izcēlās arī Somijas premjerministre Sanna Marina, kas kopā ar ar savas partijas biedriem un deputātiem privātā ballīte pārmērīgi salietojās alkoholu.
Vispārzināmas arī vāciešu alus lietošanas tradīcijas, jo īpaši Bavārijā. Vācijas mediji visai bieži raksta par gadījumiem, kad Bundestāga deputāti parlamenta debatēs vai balsojumos vēlu vakarā piedalās visiem redzamā alkohola reibumā. Izņēmums nav arī Austrumeiropa. Regulāri skandāli ir Polijā, kur deputāti nereti tiek pieķerti reibumā un debatē ar visai neskaidru dikciju. Arī bijušais Čehijas prezidents Milošs Zemans bija labi zināms ar savu nesaraujamo mīlestību pret alkoholu un ne reizi vien publiskos pasākumos bija visai dezorientēts.
Eiropā piemēru netrūkst, un mūsu zemei ar savu lielāko alkohola patēriņu Eiropāiii nav lielas izredzes īpaši izcelties. Notikumi rāda, ka pašmāju politdarbinieki var censties kādu rekordu pārspēt un atstāt kaut ko paliekošu. Varam taču! Un 3,5 vai 3,09 promiles noteikti nav pats augstākais sasniedzamais līmenis zaļā pūķa zemniekiem.
Mieriņas plenču un pļēguru biedrība te dod tik pa bundžam. Kā zināmais vājonītis teica- uz to mums jāiedzer!