NVO liekēžu "uzvaras gājiens" tuvojas beigām
- Taisnība Raksta
- Aug 10
- 6 min read
Updated: Aug 11
Nevalstisko organizāciju sektors
Latvijā ir aptuveni 27,5 tūkstoši reģistrētu nevalstisko organizāciju (NVO), no kurām aktīvas ir ~17,4 tūkstoši. Saskaņā ar Latvijas Pilsoniskā alianses datiem, lielākā daļa jeb 87,7 % ir biedrības un nodibinājumi. Sektorā patstāvīgi strādā 21,6 tūkstoši cilvēku (vairumam tā nav vienīgā darba vieta), reģionālā griezumā 42 % organizāciju koncentrētas Rīgā.[1]
NVO sektors pēc savas ietekmes uz tautsaimniecību ir visai nozīmīga nozare, jo biedrību un nodibinājumu kopējie ieņēmumi Latvijā veido aptuveni 680 miljonus eiro. Tāda apgrozījuma nav pat daudzās ražošanas nozarēs un valsts aizsardzības nozarē.[2]
Lursoft apkopoti dati par 2025. gada publiskā finansējuma sadalījumu biedrībām un nodibinājumiem (pēc darbības jomas). Vislielākais valsts un pašvaldību publiskais finansējums ir novirzīts sociālajai aizsardzībai un labklājībai (79 286 008 eiro, 39,04 %), sportam un sporta atbalstam (43 258 265 eiro, 21,30 %), labdarībai (13 337 564 eiro, 6,57 %), kultūrai un mākslai (11 502 738 eiro, 5,66 %), izglītībai (11 431 813 eiro, 5,63 %), cilvēktiesību aizsardzība (10 579 315 eiro, 5,21 %), kamēr demokrātijai un pilsoniskajai sabiedrībai 2,57 % jeb 5 222 358 eiro.
Tās ir visai ievērojamas summas, ko veido iedzīvotāju nomaksātie nodokļi, tādēļ to izlietojums liek uzdot pamatotu jautājumu par šādas tērēšanās lietderību. Atbildi jau sniegusi biedrība "Tavi draugi", kas saka, ka "valsts neprot izmantot šo sektoru savā labā. Ja to pareizi darītu, tad NVO noteikti varētu būt noderīgs resurss visdažādākajos valsts uzdevumos".[3] No tā saprotams, ka paši NVO valsts rīcību neuzskata par saprātīgu un atbilstošu. Daudzām NVO deleģēti pilnībā vai daļēji apmaksāti valsts un pašvaldību institūcijām piekritīgi pienākumi – darbs tiek izdarīts, bet valsts vai pašvaldības institūcijas savu neizdarīgo darbinieku skaitu nesamazina un pieņem, ka NVO vienmēr paveiks viņu darbu. Reālie iestāžu darbinieki tikmēr savu laiku var netraucēti pavadīt attālinājumā no saviem pienākumiem un dzīves realitātes.
Valdības reakcija
Situācija, kāda tā ir pašlaik, ir neadekvāta un deformēta, jo īpaši gadījumos, kur ministrijas par valsts budžeta līdzekļiem faktiski uztur dažādas organizācijas un biedrības un tām bez konkursa maksā par vienu vai citu uzdevumu veikšanu. Ministru prezidents A. Kulbergs Valsts kancelejai ir uzdevis veikt pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO, publiski apšaubot līdzekļu izlietošanas lietderību. Viņa lēmums raisījis plašu rezonansu un asu konfliktu starp valdības vadītāju un NVO sekota pārstāvjiem.[4]
Viens no galvenajiem publiskā strīda punktiem ir t.s. "sēdēšanas nauda". Premjers publiski kritizēja faktu, ka Valsts kanceleja NVO pārstāvjiem atlīdzina par dalību Ministru kabineta Memoranda padomes sēdēs, uzsverot, ka maksāts tiek par "dalību", nevis konkrētu darbu vai valsts uzdevumu.[5] Izrādās, tas ir 202 miljonu eiro jautājums – Kulbergs norādījis, ka valsts dažādās programmas un subsīdījās šādu summu atvēl NVO sektoram un skaidri pateicis, ka viņam nav "priekšstata, kur tiek tērēta šī nauda". VIņaprāt, organizācijas, kas lielā mērā pārtiek no valsts budžeta un ES fondiem būtu jādēvē par "valsts aģentūrām", nevis NVO. Par piemēru premjers minējis savu darbību biznesa interešu organizācijās (LDDK, Auto asociācija), kur interešu pārstāvība veikta kā "goda jautājums" un bez atlīdzības. [6]
NVO pretreakcija
Premjers A. Kulbergs nekorekti stšsta, ka NVO dalība vienā Memoranda padomes sēdē izmaksā 18 000 eiro. Valsts naudu par interešu pārstāvniecību saņem arī LDDK[7], un tas ir par to pašu "pasēdēšanu pie galda". Līdz nākamā gada beigām spēkā ir četrus gadus ilgs projekts, kura mērķis LDDK nodrošināt "veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā".[8]
Līdzās neapmierinātībai un sašutumam kā sociālajos tīklos, tā arī medijos, 555 sabiedriskie aktīvisti trīs dienās nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam E. Rinkēvičam, aicinot viņu iestāties par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un tiesisko paļāvību.[9] Progresīvo jaunatnes organizācija "Protests" uzrīkoja akciju "Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības!", kā dalībnieki pauda atbalstu NVO (ģērbušies Hamās atbalstošās drēbēs) un nosodīja valdības lēmumus un publisko retoriku. Akcijas dalībniekus aicināja tērpties melnā un ņemt līdzi plākātus, kas paustu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un akadēmiskajai brīvībai.[10] Inciatori uzsvēra, ka NVO aizpilda "politikas caurumus", kurus apzpildīt nespēj valsts pārvalde. NVO esot pirmās, kas redz problēmas, sasniedz reģionu iedzīvotājus, palīdz krīzēs un piedāvā risinājumus, kā arī atbalsta seniorus un ģimenes, rūpējas par kultūru, sportu, vidi, zinātni un cilvēktiesībām.[11]
Nav pamata liekuļot! Ja koncerns ar gada apgrozījumu 680 miljonu eiro apmērā ir apdraudēts un risks tieši attiecas uz premjera minētajiem 202 miljoniem eiro gadā, pamats ir ne tikai sēru gājienam ap Brīvības pieminekli. Par to naudu var Uzvaras parādi kaut Sarkanajā laukumā sarīkot.
Premjers ir uzdevis VK veikt pilnu analīzi un atliek vien gaidīt rezultātus un turpmākos lēmumus. Ir gan kāds aspekts, kas būtu jāmin atsevišķi – riski, kad NVO saplūst ar valsts pārvaldi un nokļūst visai nepieklājīgās lomās.
Saaugšana ar valsts pārvaldi
Zināms par ne mazums gadījumiem, kad saaugšana pārkāpj likuma robežas un seko nevajadzīgi skandāli, pārpratumi, tiesvedības un NVO diskreditācija. Šoreiz neatspoguļosim visiem zināmo naudas apgūšanas mašinēriju no tādām NVO kā "Providus" vai "Delna", bet ieskatīsimies maz zināmākā situācijā par tādām NVO, kas darbojas gan Ukrainā, gan Latvijā un pa vidam ir ļoti labi iedzīvojušās.
Ukrainā, kur korupcijas apkarošanas dienestiem ir nesamērīgi daudz darba, izmeklēšanas laikā atklājas ne mazums epizodes, kas parāda, kā valsts institūciju un amatpersonu koruptīvajās shēmās iederas NVO. Šī gada jūlijā vien atklātas vairākas šādas shēmas – piemēram, tika atmaskota noziedzīga grupa, kas piesavinājās vairāk nekā 37 miljonus grivnu ziedojumos Ukrainas atbalstam (NABU un SAPO atklāja bijušā Ukrainas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vadītu organizētās noziedzības grupējumu). Grupas dalībnieki konfiscēja ārvalstu pilsoņu un ziedotāju Ukrainas atbalstam sūtītos līdzekļus pilna mēroga iebrukuma sākumā.[12]
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs starptautiskos ziedotājus un ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību darbiniekus pārliecināja finansiālo palīdzību novirzīt uz kontrolētas sabiedriskas organizācijas bankas kontu. Saskaņā ar ekspertīzē secināto, saņemtajai naudai bija Ukrainas Ārlietu ministrijas speciālā fonda mērķtiecīgi piešķirtu budžeta līdzekļu statuss.
Līdzekļi tika novirzīti uz kontrolētu individuālu uzņēmēju un juridisku personu kontiem, kuri tos pārskaitīja uz konvertācijas centriem skaidras naudas iegūšanai. Pēc tam shēmas dalībnieki legalizēto naudu izmantoja savām vajadzībām. Lai darījumi izskatītos ticami un būtu atbilstoši sabiedriskas organizācijas darbībai, krāpnieki sagatavoja fiktīvas vēstules un parakstīja dotāciju līgumus, kas saturēja nepatiesu informāciju.
Izmeklēšanas procesā izveidots aizdomās turēto loks. Viens no viņiem ir shēmas organizators, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Oleksandrs Bankovs (Олександр Баньков, amatā 2020-2024), bijušais viņa administrācijas vadītājs un tagad diplomāts-padomnieks Ukrainas pastāvīgās pārstāvniecībā ANO Ženēvā Ramizs Ramazanovs, NVO "Starptautiskās sadarbības veicināšanas centra" vadītājs Vladislavs Reznikovs un NVO grāmatvedis. Viņiem izvirzītas apsūdzības pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 190. panta 4. daļas, 191. panta 5. daļas un 209. panta 3. daļas. Izmeklēšana turpinās, jo pagaidām iespējams pierādīt tikai 1,28 miljona eiro izņemšanu (vairākās valūtās), bet zināms, ka apritē ir bijušas nesalīdzināmi lielākas summas un šī nav bijusi vienīgā izpalīdzīgā NVO. Izmeklēšanas dokumentos pazib arī Baltijas valstis un amatpersonas.
Oleksandra Bankova tiešā saikne ar Latviju publiskajā un diplomātiskajā telpā fiksēta vairākos svarīgos notikumos Vispirms 2021. gadā, būdams Ukrainas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Oleksandrs Bankovs oficiāli piedalījās valstu divpusējo attiecību attīstībā un komunicēja ar Latvijas pusi, jo īpaši Latvijas goda konsulāta Slovjanskā atklāšanas laikā.[13] Tolaik Latvijas goda konsulāta atklāšanu Slovjanskas pilsētā 2021. gada 30. aprīlī vadīja Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Rihards Kols. Par Latvijas goda konsulu tika iecelts Aleksandrs Pavenko, bet svinīgajās uzrunās slavēja Ogres mēru Egilu Helmani.[14]
Oleksandrs Bankovs, būdams Ārlietu ministrijā, koordinēja mijiedarbību ar Baltijas valstu partneriem (tostarp Latviju) Ukrainas atbalstam un atbildēja par kopīgu loģistikas un ekonomisko projektu izstrādi Trīs jūru iniciatīvas ietvaros.[15]
Tikmēr vienmēr izpalīdzīgajai NVO ("Starptautiskās sadarbības veicināšanas pilsonisko organizāciju centrs", juridiski Громадська організація центр сприяння міжнародному співробітництву, код ЄДРПОУ 44604361, було зареєстровано 09.12.2021 valdes priekšsēdētājs Resnikovs Vladyslavs Igorovičs)[16] ir tikai dažas saites ar Latviju.
Ukrainas publiskajā telpā šīs NVO saistība minēta tikai ar Latvijas fondu "Uzņēmēji mieram", kas nesen atvēra jaunu civilmilitāro sadarbības bāzi Rīgā, lai koordinētu palīdzību Ukrainai un stiprinātu drošību.[17] Latvijas pusē fonds ir ar it kā ļoti labu reputāciju un kopš 2022. gada ir sniedzis Ukrainai palīdzību vairāk nekā 23 miljonu eiro vērtībā.[18] Ziedoti ir 1000 droni, 300 ģeneratori, 1300 transportlīdzekļi un 1200 medicīniskā un tehniskā aprīkojuma vienības. Organizācija atbalsta arī Ukrainā karojošos Latvijas brīvprātīgos, īsteno projektus sociālās infrastruktūras atjaunošanai Čerņihivas apgabalā un sadarbībā ar Latvijas Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas uzņēmumiem organizē humānās palīdzības konvojus. Problēma ir tikai ārlietu resorā, vismaz mijiedarbībā līdz 2024. gada otrajai pusei.
Lai arī NVO nav vienīgās, kas sniedza nepieciešamo atbalstu, dabiski konkurējot ar uzņēmējiem un fondiem, radošums naudas izņemšanā Ukrainā ir pilnībā pārņēmis pašvaldību energoapgādes, apkures un ūdensapgādes projektus (apsūdzība celta par miljoniem dolāru).[19] Pacientu biedrības ir iesaistītas vairāk nekā 241 miljona UAH vērta medicīniskā aprīkojuma piesavināšanās vēža slimniekiem,[20] bet par militāro jomu labāk pat nedomāt.[21] Kur mežu cērt, tur skaidas lec.
Fonds "Uzņēmēji mieram" šķiet ļoti cēls, bet, ja paanalizē tā darbību un iesaistītās personas, rodas jautājumi. Fonda dibinātājs ir Andra Šķēles rokaspuisis Māris Simanovičs, viens no partijas "Progresīvie" faktiskajiem vadītājiem. Fondu izveidoja 2022. gadā un tas ļoti veiksmīgi veģetē uz valsts līdzekļiem. Automašīnas, kas ziedotas Ukrainai ir nākušas no aizsardzības un iekšlietu resoriem, bet pasniegtas kā "Uzņēmējie mieram" atbalsts. Fonds par Latvijas valsts finanšu līdzekļiem ir veiksmīgi piesūcies sociālās infrastruktūras atjaunošanai Čerņihivas apgabalā un ir organizējis vairākas PR kampaņas no darba atlaistajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.
Fonds labi administrē reālos ziedojumus un lielu daļu naudas dabū atpakaļ caur "sabiedriskā labuma organizācijas". Fonda dīvainajās shēmās atbalstu sniedz progresīvo advokātu birojs "Sorainen". Fonds caur saviem sakariem aizsardzības sektorā mēģina piezīsties dažnedažādiem projektiem, lai gūtu iespēju "administrēt" arvien jaunas finanšu plūsmas.
Vecrīgā runā, ka fondam ir tālejoši mērķi. Škēles rokaspuisis Simanovičs tālākā nākotnē tiek gatavots politikai caur partiju "Progresīvie".
Pirms pāris gadiem mums bija finanšu sekta "kapitālais remonts". Viss liecina, ka pienācis laiks veikt kapitālo remontu NVO sektorā.
Comments