Starptautisko organizāciju karuselis
- Taisnība Raksta
- Jan 17
- 4 min read
Pasaulē ir neiedomājas daudzums visvisādu daudzpusēju līgumu. Vairumam, lielākoties kā vēsturiska atsauce, ir svarīga to esamība.
Desmitiem tūkstošu dažādu konvenciju, paktu, līgumu, apņemšanos, brīvprātīgu apņemšanos, protokolu un deklarāciju jau sen jebkādu saturu ir zaudējušas, bet dzirnavas tik griežas un maļ, un maļ. Reizē gan tās ir arī tiešās un netiešās saistības. Valstis līdz šim ļoti reti uzņēmušās revidēt saistības un pārskatīt līgumus, kas nav aktīvi vai vēsturisku saistību dēļ tiek automātiski pagarināti, neiedziļinoties saturā un būtībā. Tas ir kā nepārtraukti kustīgs karuselis, kurā vienkāršāk ir ko jaunu pievienot, bet gandrīz neiespējami izkāpt no tāda kustīgā elementa. Šajā ziņā ASV administrācija laikā ir veikusi ļoti apjomīgu darbu.
Līgumu revīzija ASV
ASV prezidenta administrācija 2025. gada pirmajos mēnešos uzsāka savu starptautisko saistību revīziju. Tā ir ne tikai inventarizācija, bet arī sistemātisks darbs un pēc būtības būtu dēvējams par ASV nacionālās politikas formulēšanu. Starptautiskās saistības ir tikai 1, lai arī ļoti būtisks elements. Nākotnes politikas definēšana dažādos sektoros ir ar dažādu ātrumu un konsultācijās piedalās ne tikai štati, uzņēmumi un lobiji, bet arī Kongresa komitejas. Tātad, tās nav tikai Trampa kaprīzes, bet gan ilgtermiņa politikas formulēšana un koriģēšana, un to vairums citu valstu tā arī sapratušas nav.
Rezultātā ASV ir izstājusies no vairāk nekā 10 konvencijām un plašiem starptautiskiem līgumiem. Prezidents Tramps pavisam nesen paziņojis, ka ir parakstījis ASV izstāšanos vēl no 66 starptautiskām organizācijām, aģentūrām un komisijām[1], tā turpinot kursu uz ASV politikas neatkarību no globālās sadarbības saistībām.[2]
No tām nozīmīgākie ir ANO Iedzīvotāju aģentūra un ANO līgums, kas veicina starptautiskas sarunas klimata jautājumos, kā arī ANO cilvēktiesību organizācijas un finansējuma pārtraukšana palestīniešu bēgļiem.[3] Ar ANO saistītās aģentūras sarakstā dominē, un ASV izstājas no 31 ANO organizācijas un aģentūras. Citas ir, piemēram, Atlantijas sadarbības partnerība, Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūts un Globālais terorisma apkarošanas forums.
“Trampa administrācija ir atzinusi šīs institūcijas par liekām to darbības jomā, nepareizi pārvaldītām, nevajadzīgām, izšķērdīgām, slikti vadītām, pakļautām tādu dalībnieku interesēm, kas virza savas programmas pretēji mūsējām, vai arī apdraud mūsu valsts suverenitāti, brīvības un vispārējo labklājību,” paziņojumā norādījis valsts sekretārs Marko Rubio.
Turpmākie soļi
Pateicoties Trampa daudzkārtējiem paziņojumiem medijiem, nākamie soļi ir labi zināmi. Uzsāktais saistību revīzijas darbs turpināsies un turpināsies ar ASV izstāšanās. Šāds process skars vēl ļoti daudzas organizācijas. Tāpat ASV aktīvi veidos jaunas koalīcijas un atšķirīgus sadarbības tīklus, kas pasaulē nostiprinās ASV neatkarību lēmumu pieņemšanā un ASV dominanci.
Virziens ir nepārprotams – starptautiskās saistības un dalība dažādās organizācijas nedrīkst traucēt nacionālo, uz attīstību vērsto politiku. Nenoliedzami svarīgi ir valsts līdzdalības maksājumi vienā vai citā konvencijā vai starptautiskā organizācijā, kur blakus vienmēr ir papildus izdevumi fondu un sabiedrisko organizāciju uzturēšanai, kas veidoti vienas vai citas konvencijas realizācijai, uzraudzībai un pārmaiņu veicināšanai. Summāri ASV tie ik gadu ir miljardi dolāru, taču nereti šīs starptautiskās organizācijas un tām piederīgās sabiedriskās organizācijas realizē ASV ne sevišķi draudzīgu politiku.
Izstāšanās procesu visai nozīmīgi paātrina un uztur ASV daudzo ierosinājumu ignorance 2025. gadā. Raksturīgākie piemēri – ASV priekšlikumi samazināt ANO konkrētās organizācijās nodarbināto personu skaitu, kā arī samazināt nepieņemami augstās ANO amatpersonu un administratoru algas un pabalstu.
Revīzija ir uzsākta arī divos citos virzienos – līdzīga starptautisko saistību inventarizācija un ierobežošana tiks īstenota štatu līmenī (tas ir ārkārtīgi liels dažādu divpusējo līgumu un nodomu protokolu skaits, kas ir vismaz daļējā pretrunā ar nacionālo politiku). Otrs virziens ir sarežģītāks, jo attiecas un neatkarīgām NVO, fondiem un sabiedriskām organizācijām, kas saistītas ar ANO un institūcijām, no kā ASV šobrīd izstājas. Organizācijas un fondi būs spiesti meklēt citus finansējuma avotus. Svarīgi izcelt, ka ASV administrācija šo organizāciju mērķus, darbības jomas, intereses un personālijas neietekmē, taču tās vairs nesaņems valsts un pavalstu finansējumu.
Neskatoties uz milzīgajām pārmaiņām, Trampa administrācijas amatpersonas apgalvo, ka joprojām saskata ANO potenciālu un vēlas novirzīt nodokļu maksātāju naudu Amerikas ietekmes paplašināšanai daudzās standartu noteikšanas ANO iniciatīvās, kurās ir konkurence ar Ķīnu. Piemēram, Starptautiskajā Telekomunikāciju savienībā, Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā un Starptautiskajā Darba organizācijā. Tie būtu jāskata tikai kā atsevišķi piemēri.
Eiropa un mēs paši
Uzpūstajā Eiropas birokrātijā nemaz nav zināms, kādām konvencijām, paktiem un līgumiem Eiropa pievienojusies laikā kopš 1952. gada Parīzes līguma parakstīšanas (Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi, EOTK līgums)[4], jo dalībvalstīm ir bijuši ļoti daudzi atsevišķi deleģējumi un vēl vairāk dalībvalstis savus iepriekš noslēgtos līgumus ir administratīvi papildinājušas ar saistībām Eiropai.
Atsevišķo dalībvalstu līgumu netiešā attiecināšana uz visu Eiropas Savienību (ES) ir visnepārskatāmākā un aptver visas dzīves jomas. Precīza reģistrācija un uzskaite ir tikai pēc 2002. gada un savulaik neiedomājamais skaits dažādu ārējo saistību (tajā skaitā ne mazums tādu, kas ir pretrunā ar Apvienotās Karalistes nacionālām interesēm) bija viens no svarīgiem argumentiem Apvienotai Karalistei izstāties no Eiropas Savienības (ar 2020. gada 1. februāri).
Saprotams, ka ne jau tagad korupcijas skandālos ierautam Kallasas birojam un saistītajiem dienestiem ir īstais laiks izvērtēt uzņemtās saistības un atbildības. Bet vajadzētu gan un te no Trampa administrācijas būtu pēdējais laiks mācīties.
Pie mums jau nav daudz labāk, jo īpaši attiecībā uz maz zināmām saistībām, ko pirmajos gados pēc valsts neatkarības atjaunošanās valsts vārdā uzņēmās ne tikai ministrijas, deputātu grupas, bet arī uzņēmumi un dažādi sen likvidēti resori.
Saprotams, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos Latvija pievienojās iespējami lielākam starptautisko organizāciju tīklam un tas bija svarīgi valstiskuma nostiprināšanā. Valsts pārvaldei pēdējie 35 gadi tā vien nozibējuši nepamanīti un sistemātiska starptautisko saistību un apņemšanos revīzija tā arī nav veikta. Tā būtu joma, kur Saeimas komisijām būtu jāizvērtē jomām atbilstošās saistība un jāslēdz neiedomājams daudzums dažādu nodomu protokolu (MOU) un kur tad vēl saturiski novecojušu līgumu izvērtēšana. Turpat, no mūsdienu skatupunkta būtu jāvērtē arī Latvijas pievienošanās lietderību simtiem konvenciju, deklarāciju, līgumu, paktu un brīvprātīgu vienošanos. Cerības gan te nav lielas, ja ņem vērā esošo valdību un parlamenta deputātu sastāvu, kam prioritātes ir pavisam citas.
Comments