Pieaug Krievijas spiegu skaits
- Taisnība Raksta
- Apr 8
- 8 min read
Pasaule ir kļūst aizvien nemierīgāka un pieaug aktīvās karadarbības zonu skaits. Karadarbība, kas vairs nav tikai pierobežu konflikti, šobrīd notiek 46 valstīs, un ASV prezidents ir kļuvis par absolūto līderi karadarbību ierosināšanā (kopš Otrā pasaules kara laikiem). Viņa kontā jau ir septiņi kari un līdz rudenim, kad ASV ir paredzētas starpposma vēlēšanas, noteikti iespējams iniciēt vēl vismaz dažus jaunus karus. Perspektīvākie kandidāti ir zināmi – Jemena un Kuba. Bet tas noteikti nav viss pretendentu saraksts.
Derīguma termiņš
Šajā pasaulē visam ir savs derīguma termiņš, pat uz veikalā nopērkamiem pārtikas produktiem ir skaidri norādīts "izlietot līdz xx gada yy mēnesim" vai arī norādīts datums, vai pat noteikta stunda. Līdzīgi ir ar daudziem citiem izstrādājumiem un pakalpojumiem. Pakalpojumiem nereti nepieciešami dažādi atjauninājumi un papildinājumi. Pie tā esam pieraduši un uztveram kā pašsaprotamu parādību, par to arī maksājam.
Līdzīgi ir ar jau PSRS laikā izvērsto spiegošanas tīklu visā pasaulē, kam pēdējos desmit gadus jāīsteno paaudžu maiņa. Arī pasaule ir mainījusies, jo īpaši attiecībā uz tehniskajiem izlūkošanas līdzekļiem un diskrētu komunikāciju informācijas apritē. Amerikāņu pieredze Venecuēlā un Irāna ļoti skaidri norāda uz izlūkošanas datu izšķirošu nozīmi militāras operācijās un to plānošanā. Līdzīgi arī civilajā dzīvē – notikumi Gruzijā un Moldovā ir uzskatāmi piemēri ticamas un pietiekoši pilnīgas informācijas nozīmei pilsoniskas sabiedrības "ievirzīšanai" vēlamajā virzienā.
Izlūkošana jeb spiegošana, kas ir sinonīmi, mūsdienās prasa ļoti precīzus apstiprinājumus zināšanām, kas ar dažādām metodēm iegūtas no dažādiem avotiem. Tas pats attiecināms uz visai plašu radiotehniskās izlūkošanas metožu un paņēmienu klāstu, ar kuriem iegūto informāciju var pārbaudīt uz vietas. Spiegošanas informācijas apjoms ir neiedomājami audzis un tas turpina palielināties, un to vismaz pagaidām nespēj kompensēt mākslīgā intelekta (MI) piedāvātie risinājumi.
Krievijas aktivitātes
Krievi ir būtiski pievērsušies aģentūras atjaunošanai un profesionālu spiegu sagatavošanai. Tie ir vairāki pilnīgi atšķirīgi virzieni, ko vērts raksturot nedaudz plašāk.
Praktikanti
Pēdējo gadu laikā paplašinātas specializētās mācību iestādes un jauniešu pārbaude notiek gadiem ilgi. Tie šādā "prakses periodā", kas var ilgt līdz trim gadiem, galvenokārt adaptējas konkrētas valsts vietējiem apstākļiem un iefiltrējas nevalstiskajās organizācijās, to tīklos un veido savu "CV", kā arī atbilstošu atpazīstamību, kas citādi būtu nepietiekama attālināti sazinoties sociālajos tīklos un video zvanos. Tiešie kontakti ļauj strauji paaugstināt uzticības līmeni, līdz ar ko tiek panākta līdzatbildība sīkos, kopīgi pastrādātos pārkāpumos, par ko nedraud nekas vairāk kā administratīvais sods. Policijas pārbaudes un īslaicīgas aizturēšanas pieredze ir obligāta, tieši tāpat kā viltus identitāte radīšana un tās dzēšana.
Jaunajiem ir jāpierāda, ka adaptācijas laikā viņi spēj sevi nodrošināt ar nepieciešamām finansē, kā arī rast līdzekļus uzdevuma izpildei un izveidotās aģentūras uzturēšanai. Kā rezerves risinājums kalpo praktikantu apmācība sadarbībā ar telefonkrāpniekiem un naudas mūļiem, kur šo darbību sekmēšanai norit aktīva mijiedarbība ar Krievijas dienestiem un to izstrādātiem tehniskiem risinājumiem. Retāk viņi sadarbojas ar organizētās kontrabandas tīkliem, tiem piedāvājot atsevišķus izlūkošanas datus...
Eiropā "praktikanti" visbiežāk darbojas zem bēgļu un puslegālu imigrantu piesega. Tā ir ne tikai krievu un Austrumeiropas zemju emigrācija, bet arī (un visvairāk) ukraiņu bēgļu vide. "Praktikantiem" šādā kopienā ir emocionāli un rakstura ziņā visvieglāk adaptēties, un tā ir labs sākuma punkts. Prioritāri tie ir vīrieši, kuri būtu pakļauti iesaukšanai armijā, ja atgrieztos Ukrainā. Sadzīvisku iemeslu dēļ viņi ir visai atvērti sadarbībai.
Pamatdarbība ir attālināti iegūtu datu verifikācija un detalizācija, bet retāk – pieslēgumu veidošana dažādu informācijas plūsmu infrastruktūrai un signālu raksturlielumu iegūšana. Praktikanti netiek iesaistīti sabotāžas darbībās. Augstākā robeža ir šādu darbību iniciēšana un izpildītāju apmācība (visbiežāk netieša, nodrošinot pieeju citādi nepieejamām video apmācībām). Pēc prakses pabeigšanas studējošie atgriežas savās mācību iestādēs un turpina apmācību līdz viņu kvalifikācijas atzīst par pietiekošām un viņiem piešķir atšķirīgu dienesta pakāpi. Jāņem vērā, ka šādi praktikanti no Krievijas nonāk ārzemēs visai ievērojamā skaitā – ik gadu tie ir vairāki simti, taču pilnvērtību apmācību pabeidz mazāk par pusi. Atkritēji sistēmā veido atšķirīgu karjeru un nekļūst par izlūkiem ārzemēs.
Kuratori
Īpaša kategorija ir "kuratori", kas ir gan sava veida darbaudzinātāji, gan uzraugi pār praktikantiem. Tās ir legālas personas, kuru identitāte netiek slēpta – amatpersonas kādos no Krievijas izlūkošanas dienestiem vai, piemēram, izlūku skolu mācībspēki. Viņu pamata uzdevums ir noteiktos reģionos pārraudzīt praktikantu darba apstākļus, veikt "pētniecības" vides izvērtēšanu un vajadzības gadījumā sniegt praktikantiem padomus. Tie ir ieteikumi, konkrētas norādes (par objektiem, īpaši pētāmām detaļām, prioritātēm), kā arī brīdinājumi (par apdraudējumu, riskantiem sakariem, nepieciešamību mainīt izmantotās metodes).
Šobrīd, kadru deficīta apstākļos aģentūru nostiprināšanai un paplašināšanai, kuratori iesaistās aģentūru veidošanas darbā, taču viņi nav sevišķi veiksmīgi un ārvalstu dienestu braucienu laikā nereti tiek aizturēti. Galvenokārt tas notiek Austrumeiropā. No šīs kategorijas mūsu valsts Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir publiskojis vairāku Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) virsnieku un viena Baltkrievijas GRU virsnieka, kuri izvērsuši aģentūras izlūkošanu pret Latviju, vārdus.[1] Tas ir preventīvs pasākums, kas pie pietiekoši plašas šāda rakstura informācijas aprites vai nu liek personām mainīt savu identitāti, vai nu viņi automātiski tiek atzīti par nepiemērotiem kuratoru un aģentūru veidotāju funkcijām. Sliktākā ziņa – MIDD savā ziņojumā atzīmējis vēl vairākas darbības, kas noteikti nav draudzīgas Krievijas izlūkošanas dienestiem.[2]
Krievijas ārzemju aģentūras atjaunošana ir visai komplicēts process, kas tiek realizēts ilgstoša periodā. Šādas aģentūras pamata uzdevums ir ļoti plaša spektra informācijas vākšana un pirmsapstrāde, ziņotāju un informatoru tīkla izveide un uzturēšana.
Tas nav operatīvais darbs, bet sistemātiski veidots izlūkošanas sistēmas balsts. Krievijai paaudžu maiņas dēļ ar šo kontingentu ir problēmas un tomēr šajā darbā ir noteiktas priekšrocības ir pieredzējušiem cilvēkiem. Tādēļ izvēle ir par labu emigrācijai, kas veidojās pēc PSRS sabrukuma. Netiek smādēta arī bijušās VDK aģentūra un informatori, kas jau sen ir mainījuši ne tikai savu pilsonību, bet vairākkārt pat savu mītnes zemi. Jaunā aģentūra vēl tikai veidojas un tās savervētie ziņotāji nav sevišķi veiksmīgi. Pēdējo gadu laikā daudzus no tiem atklāj un neveiksmes nav vienkārši kompensēt.
Rūķīši
Atsevišķa kategorija, kuras galvenais uzdevums ir konfidenciālas informācijas vākšana un (bez iepriekšējas pirmapstrādes) nogādāšana īpašiem informācijas centriem. Šādi rūķīši ir no Krievijas izbraukuši jauni cilvēki, kuri legāli nodarbināti institūcijās, kuru rīcībā ir sensitīva informācija. Lielākoties tas ir Krievijas virzīts tehniskais personāls dažādās starptautiskās organizācijās un pētniecības centros, kā arī augstākā līmeņa studiju studenti, dažādi konsultanti un eksperti. Viņi ir īpaši apmācīti informācijas vākšana un pārsūtīšanā. Kursi ir īstermiņa un parasti norisinājās Krievijā, taču pēdējo 5-7 gadu laikā šādas apmācības tiek realizētas arī daudzviet Eiropā, Āzijā un Centrālamerikā.
Ļoti bieži "rūķīši" ir saglabājuši Krievijas pilsonību un "blakus darbu", atklāšanas gadījumā Krievijas valsts iestādēs gādā par šo personu atgriešanos Krievijā. Viņi neuztur nekādas saites un komunikāciju ar praktikantiem un rezidentiem. Tas ir pilnīgi neatkarīgs atzars un šīs personas par savu darbu saņem papildus atalgojumu. Šādu cilvēku skaits ir ļoti liels, tas ir mērāms tūkstošos, bet darbības jomas ir visaptverošas.
"Rūķīšu" darbība Eiropā un citos reģionos sankciju dēļ ir kļuvusi visai apgrūtināta, tomēr vairākumam tās izdodas apiet uzpērkot dažādus lobistus un sabiedriskās kustības, kas iestājas par šādu tehnisko darbinieku ar Krievijas pilsonību tiesībām. Eiropā tas darbojas visai efektīgi, tomēr komerciālā sektorā pēdējo gadu laikā ir radušies būtiski robi (personas ir atlaistas no darba) un šī daļa ir aizpildāma ar papildus vervēšanas pasākumiem, galvenokārt ar bēgļiem no Ukrainas, retāk – citu zemju bēgļiem, kas piekrituši sadarbībai to atrašanās laikā Krievijā, Baltkrievija, Sīrijā, arī vairākas bēgļu nometnēs Grieķijā un Sicīlijā.
Brīvprātīgie
Tie ir brīvprātīgie Krievijas atbalstītāji, kuri iesaistās spiegošanas darbībās un sabotāžas aktu īstenošanā dažādās stadijās. Šī grupa aptver visas vecuma grupas. Salīdzinoši gados jaunāki "brīvprātīgie" visbiežāk ir blogeri un influenceri vai vienkārši aktīvi dalībnieki dažādos sociālajos tīklos, kur primāri notiek arī viņu pārliecināšana, iesaistīšana, un pamudināšana jau uz visai konkrētām rīcībām. Ne visi apzinās, ka tā nav tikai spēle, geokečinga paveids vai iespēja kādā datorspēlē iegūt kādus papildus punktus vai ieročus, ja... (nonāks konkrētā punktā un veiks filmēšanu vai fotografēšanu ar telefonu ar ieslēgtu vietas noteicēju, stundām skaitīs, cik darbinieku iziet cauri tā vai cita uzņēmuma vārtiem, atradīs dabā, kur tad iet tas vai cits kabelis u.tml.).
Daudz brīvprātīgo ir iesaistīti mērķtiecīgas informācijas vākšanā par Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, kā arī iepriekš sagatavotas informācijas izplatīšanai sociālajos tīklos. Tādu Latvijā ir ļoti daudz.
Brīvprātīgo vervēšanas laikā būtiska komponente ir ideoloģija, kas liek šādai personai sašaurināt interešu loku un skatu, līdz viņš tiek ievirzīts prokremlisko uzskatu gultnē. Brīvprātīgie ne vienmēr nojauš jēdzienu lojalitāte savai valstij un reti kad iedomājas, ka ar savu darbību kalpo Krievijai. Tomēr netrūkst arī tādu brīvprātīgo, kuriem ir pieņemama Krievijas sludinātā ideoloģija un "krievu pasaules" vērtības, tostarp kroplīgās izpausmes –Ukrainas civiliedzīvotāju bombardēšana un nogalināšana, kā arī brutāla karagūstekņu slepkavošana.
Te gan būtu jāņem vērā, ka ar spiegošanas darbu Krievijā nodarbojas četras institūcijas un katra no tām pasaulē attīsta savu tīklu, bet jo īpaši tas aktuāli "tuvējās ārzemēs". Šie tīkli nepārklājas un spēj iegūt ļoti plašu un daudzpusīgu informāciju naidīgu un kaitniecisku darbību veikšanai, sabotāžām un sabiedrības viedokļa būtiskai ietekmēšanai.
Dīvaini soļi
Lai arī ziņas par Krievijas spiegošanas aktivitātēm un darbības veidiem ir iespējams iegūt tikai ļoti fragmentāri un ievērojama daļa no informācijas ir apzināti nepatiesa un maldinoša, starp ziņām ir dažas, kas ir ļoti neparastas vai pat dīvainas.
Viena no Krievijas spiegošanas iestādēm ir Nacionālā pretterorisma komiteja (NPK). Tā specializējas uz terorisma apkarošanu un neformālām kustībām un indivīdiem Krievijas iekšienē, bet tai visā pasaulē ir arī visai masīva spiegošanas aģentūra. Ārpus Krievijas tās mērķauditorija ir NVO vai organizācijas, kas aug un pretendē kļūt par starptautiski ietekmīgām, kā arī dažādi plašāki formāli un neformāli forumi. Atsevišķa interese ir par profesionālam organizācijām un daudzas valstīs arī par legālām lobiju institūcijām. Eiropā šīs struktūras redzamākie rezultāti ir ciešā sadarbība un vietām pat daļējā kontrole pār dažādām tā saucamajām zaļo kustībām. Labi panākumi ir arī dzīvnieku aizsardzības biedrībās un daudzveidīgajā feministu un tā dēvēto "cilvēktiesību" organizāciju klāstā.
Neprasti ir Kremļa saimnieku šī gada 10. martā teiktie īpašie atzinības vārdi, sveicot NPK tās dibināšanas 20. gadadienā. Tika izcelta "specdienestu un tiesībaizsardzības iestāžu koordinācija" un tas, ka "saasināto globālo izaicinājumu un notiekošās īpašās militārās operācijas kontekstā jūsu darbs ir īpaši svarīgs (...) svarīgi stiprināt NPK cilvēkresursu un organizatoriskās spējas, aktīvi ieviest jaunas formas un metodes terorisma draudu apkarošanai", kā arī vārdi – "vēlu veiksmīgu plānu īstenošanu". Tie attiecas uz gada sākumā iesniegto NPK plānošanas dokumentu, kurā apskatīta aģentūras darbības būtiska pastiprināšana "īpašās operācijas" pabeigšanai Ukrainā un nelojālu cilvēku atrašanās Krievijas okupētas Ukrainas teritorijās. Šo plānu Putins ir akceptējis.
Vienreiz lietojamie aktīvi
Kopš Maskavas pilnvērtīgā uzbrukuma Ukrainai simtiem tūkstošu krievu ir pametuši valsti. Viņu vidū ir daži simti skaļāko Kremļa kritiķu, kuri cerēja Eiropā rast drošu patvērumu, tomēr ne visi saprata, ka tā nebūs vieta, kur īpaši izpausties un būt pamanāmiem. Viņi kļuva gan par Krievijas drošības dienestu mērķiem, gan par tiem vēlamo resursu. Lai gan liela uzmanība ir pievērsta "vienreizējās lietošanas aģentiem", kas tiek savervēti tiešsaistē sabotāžas vai vandālisma aktu veikšanai, tā ir ietekmētu mediju uzturēta teika, jo reālijās tā ir pavisam cita taktika – ilgtermiņa informatoru kultivēšanu opozīcijas rindās. Plašāku izklāstu piedāvā Politico.[3]
Olimpiskais miers
Minētā pieeja aģentūras veidošanā ir sekmīga, bet nav pietiekoši masveidīga. Nesalīdzināmi efektīvāki ir masu pasākumi, kas ilgst vismaz nedēļu. Tad ir gana daudz brīvprātīgo (kā aģentūras apmācāmie un pirmie soļi spiegošanā) un ir iespēja aprobēt dažādas vervēšanas metodes. Šajā jomā vienmēr ir panākumi, tādēļ nav pārsteidzoši, ka prezidents Putins, apsveicot Krievijas Olimpisko komiteju tās 115. gadadienā, paziņoja, ka Krievija ir atvērta Olimpisko spēļu rīkošanai nākotnē.[4] Tika apspriesti visai augstie organizācijas sasniegumi organizējot un novadot abas olimpiādes, kas ir notikušas Krievijā (1980. gads Maskavā un 2014. gads Sočos). Tas ir jāsaprot kā uzdevums atkal organizēt šādas spēles.
Krievu "patiesais" sašutums
Dīvaini gan. Izrādās, ka spiegošanas aktivitātes veic ne tikai Krievija. Tā pirms divām nedēļām atklāsme piemeklēja Krievijas Ārlietu ministriju, kura brīdināja savas valsts pilsoņus, ka ASV izlūkdienesti visā pasaulē medī krievus.[5] Diplomātiskais departaments atzīmēja pieaugošos draudus Krievijas pilsoņiem, kā piemēru minot viņu aizturēšanu un arestus trešajās valstīs (pēc ASV pieprasījuma).
Ar neatkarīgu vērtējumu pirms tam uzstājās Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests, norādot ka CIP, izmantojot rupjus tiešsaistes videoklipus, mēģina savervēt krievus. Aģentūras pārstāvji ASV izlūkdienesta mēģinājumus izmantot video par Krieviju "Holivudas filmu" stilā nosauca par neveikliem un veltīgiem.[6] Dienests aicināja amerikāņu tautu, kas augstu vērtē brīvības ideālus un mīlestību pret savu dzimteni, neaizmirst kopīgās cīņas pret nacismu vēsturi.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests arī norādīja, ka ASV specdienestu kampaņas, kas vērstas uz Krievijas iedzīvotāju piesaisti, ir neprofesionālas un balstītas uz novecojušiem priekšstatiem. Krievijas puse šādus mēģinājumus raksturo kā "izmisīgus" un tādus, kam "trūkst reālas izpratnes par situāciju valstī", un uztver tos kā propagandas darbību. Tomēr šie paziņojumi izskan laikā, kad starp abām valstīm valda augsts saspīlējums un izlūkdienestu darbība ir pastirpinājusies abās pusēs. Dienesta direktors Sergejs Nariškins regulāri uzstājas ar līdzīgiem paziņojumiem, kuros kritizē Rietumu valstu mēģinājumus iejaukties Krievijas iekšējās lietās vai vājināt tās drošību.
Droši vien jau tā ir, tikai "vainīgs, kas bailīgs", vismaz tā saka tautas paruna.
Comments