Profesionālas sabotāžas grupas
- Taisnība Raksta
- 3 days ago
- 3 min read
Nevienam nav nekāds noslēpums, ka Krievijas visai plaši attīstītā spiegošanas un izlūkošanas sistēma ar izvērtu aģentūras tīklu pārdzīvo gan paaudžu nomaiņu, gan tehniskās modernizācijas posmu. Tas ilgst jau gadiem, un mehāniska personāla nomaiņa ne vienmēr spēj nodrošināt darbības aktivizāciju, jo vairumā Eiropas valstu panākumi ir arī nacionālajiem izlūkošanas dienestiem.
Sabotāža kā prioritāte
Ja Eiropā nav daudz jomu, kurās ekonomiskā spiegošana sniegtu jūtamu ieguldījumu Krievijas izaugsmē, tad fokuss uz politiskiem jautājumiem, sabiedrības viedokli un uzvedību (ieskaitot vēlēšanas) ir dabiska Krievijas izvēle. Mērķi ir tie paši vecie – NATO graušana, valdību virzīšana uz Eiropas Savienības (ES) šķelšanu un ekonomisku novājināšanu ir realitāte, un ne jau pirmo gadu.
Populisma nostiprināšana, neomarksisma ideoloģija, problēmu vienkāršošana un nekompetentu personu virzīšana pēc iespējas augtākos amatos ir brīnišķīga izvēle, un šajā jomā Krievijai ir augsti sasniegumi. Tā tas īpaši ir arī radot aizņemtību ar pseidoproblēmām, lai netiktu risinātas nozīmīgas lietas. Šajā kontekstā kritiska loma ir sabotāžas aktiem un to daudzveidībai.
"Viss ir slikti" – pamattēze, kas ir jāiedveš eiropiešiem, atstājot tos bez izvēles iespējām kaut ko mainīt un saskatīt izeju.
Ir nepareizi domāt, ka sabotāžas akti ir tikai kinētiska, fiziska un mehāniska deformēšana un postīšana. Tie nav vienreizēji akti, bet gan rūpīgi plānotas kampaņas, kuru ietekme ir nesalīdzināmi efektīvāka un paliekošāka. Eiropas izlūkdienesta amatpersonas skaidri norāda: "Mērķis ir bailes un paranoja, ko šāda sabotāža var izplatīt. Ja jūs katru dienu sakāt, ka "Krievija mums uzbrūk", tad viņiem vairs mums nav jāuzbrūk".[1] Tas viss jau notiek un tiek attīstīts.
No indivīda uz tīkliem un kampaņām
Krievijai bija jāmaina darbības veids – kadru virsnieku vietā tā izvēlējās pilnvarotas personas un izveidoja elastīgāku un noliedzamāku sistēmu. Daudzi no iesaistītajiem tiešsaistē tika savervēti kā vienreizējās lietošanas aģenti[2], un dažiem pat nebija ne jausmas, ka viņi strādā Maskavas interesēs. Saskaņā ar Iekšējās drošības aģentūras (ABW)[3] publicēto ziņojumu,[4] Krievija pašlaik atsakās no šo lēto, vienreizējo rekrūšu izmantošanas[5] un, izmantojot organizētās noziedzības tīklus, pievēršas "profesionālākām" operācijām.
ABW vadītājs pulkvedis Rafals Sirisko (Rafał Syrysko) brīdinājis, ka Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienesti Polijā arvien biežāk no klasiskās spiegošanas pāriet uz agresīvām diversijām un sabotāžas operācijām, kas apzināti īsteno reālus infrastruktūras bojājumus un civiliedzīvotāju upurus.[6] Uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai ir mērķtiecīgi kiberuzbrukumi Polijas enerģētikas sektoram (piemēram, vēja un saules parkiem) un pašvaldību ūdens attīrīšanas iekārtām,[7] ko īstenojuši ar Krievijas un Baltkrievijas valdībām saistīti hakeru grupējumi (piemēram, APT28, APT29 un UNC1151). Šādu postošu aktivitāšu biežums visai strauji pieaug.[8]
Salīdzinājumā ar periodu pirms 2022. gada 24. februāra, ABW uzsākto spiegošanas izmeklēšanu skaits ir daudzkārt palielinājies.[9]
Atzīmē, ka "masveida novērošanas" operācijas Polijā ir paredzētas, lai radītu augsni diversijas aktiem, ko ABW uzskata par "visnopietnāko izaicinājumu". Krievijas izlūkdienesti, kas pastiprina savas darbības Polijā, pieņem "nāves gadījumu" iespējamību. ABW arī norāda uz Krievijas sabotāžas darbību pieaugošo "profesionalizāciju" 2024.-2025. gadā. Saskaņā ar aģentūras datiem, 2023. gadā Krievijas dienesti joprojām galvenokārt balstīja savas darbības uz tā sauktajiem vienreizējiem aģentiem, kas tika savervēti ad hoc, izmantojot internetu. Tiek uzskatīts, ka šis modelis ir paplašinājies pēc tam, kad Rietumeiropas valstis izraidīja tās izlūkdienestu virsniekus. 2024. un 2025. gadā Krievija lielāku uzsvaru lika uz "sarežģītu sabotāžas šūnu" izveidi un bslstījās uz "slēgtām organizētās noziedzības struktūrām", vēsta ABW. "Krievi dod priekšroku personām ar pieredzi tiesībaizsardzības jomā (piemēram, bijušajiem karavīriem, policistiem, algotņiem no Vāgnera grupas)", teikts ziņojumā.[10]
Krievijas dienesti ir arī pastiprinājuši mācības pašas Krievijas teritorijā, un to mērķis ir "profesionāli sagatavot aģentus teroristiskām darbībām".[11] Polijas iekšējās drošības dienests brīdina, ka Krievija no individuālu vervētu personu izmantošanas pāriet uz "profesionāliem" tīkliem.
Sagaidāmā reakcija
Nav ne mazāko šaubu, ka sabotāžas kampaņas un to realizācijai izveidotie tīkli Eiropā turpinās attīstīties. Vienkāršiem vārdiem sakot, Krievija joprojām ir tikai sagatavošanas fāzē un pilna mēroga aktivitātes sekos pēc Krievijas un Ukrainas miera līguma noslēgšanas. Iespējams, ka šādā sākumfazē ir lietderīgi pastiprināt Valsts drošības dienesta kapacitāti, lai būtu iespējams lielākus resursus novirzīt arī nelegālo imigrantu pamatīgākai izvērtēšanai. Tā ir nozīmīga daļa no jaunās sabotāžas tīmekļa daļas, un minētajam dienestam ir nepieciešamās zināšanas un tehniskie līdzekļi, kā pārliecināties par pāri robežai nonākušo personāliju tehniskām prasmēm un sagatavotības līmeni aģentūras paplašināšanai un sabotāžas operāciju veikšanai.
[3] Iekšējās drošības aģentūra (poļu: Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego, saīsināti ABW) ir Polijas galvenais civilais izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests.
Comments