Stratēģiskais Meloni gājiens

Kamēr visi cenšas izprast Trampa izteikumus un paredzēt viņa nākamo soli, Eiropā norisinās viens no nozīmīgākajiem ģeopolitiskajiem pavērsieniem aizvadīto desmitgažu laikā. Lai saprastu, kāpēc tas vispār sākās, jāpievērš uzmanība skaitlim 10.

10 ir sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu skaits, ko Katara nepiegādās Itālijai līdz jūnija vidum. Tās nav atliktas, tās ir atceltas. Qatar Energy par force majeure paziņoja pēc Irānas triecieniem Ras Laffan kompleksam, kas izsita no ierindas apmēram 17% Kataras kopējā LNG eksporta. Atjaunošana prasīs 3-5 gadus. Tas Katarai nozīmē 20 miljardu dolāru zaudējumus gadā un katastrofu tās partneriem. Un tagad skaitlis, par kuru Briselē nevēlas runāt – 100% Bavārijas naftas plūsmas iet caur vienu Itālijas ostu. Tāpat 90% Austrijas un apmēram 50% Čehijas naftas plūsmas iet caur šo Itālijas ostu. Tas viss notiek caur TAL (Transalpine Pipeline) cauruļvadu, kas sākas Triestes ostā Adrijas jūrā. Citiem vārdiem, Vācijas dienvidu industriālā sirds Bavārijā, petroķīmijas nozare pie Vīnes un Čehijas pārstrādes rūpnīcas – tās visas tiek apgādātas caur Itāliju.

Itālija, kas importē 95% gāzes un no gāzes ražo vairāk nekā 40% elektroenerģijas, ir saņēmusi force majeure paziņojumu no sava lielākā LNG piegādātāja. Pirms Irānas trieciena Ras Laffan, 45% Itālijas LNG nāca no turienes. Ko šādā situācijā dara Itālijas premjere Meloni? Bez publiskiem paziņojumiem viņa 3. aprīlī iekāpj lidmašīnā un 48 stundu laikā tiekas ar Saūda Arābijas kroņprinci, Kataras emīru un AAE prezidentu. Tās bija ārkārtas sarunas par jaunu Eiropas enerģētikas arhitektūru situācijā, kur Hormuza šaurums faktiski ir slēgts, bet Tramps visu reģionu pārvērtis par kara zonu. Interesantākais ir tas, ka Meloni nav kura katra Eiropas līdere. Viņa ir tā pati konservatīvā populiste, kuru Tramps bieži slavēja kā piemēru Eiropas labējo politikā. Taču tas bija skatījums no Vašingtonas.

Realitātē ar šo neoficiālo vizīti Meloni parādīja, ka viņa nav vienkārši populiste, bet gan neatkarīga spēlētāja un stratēģe. Ja Trampa tuvākā ideoloģiskā sabiedrotā Eiropas Padomē veic neatkarīgu enerģētikas diplomātiju Persijas līcī, plaisa transatlantiskajā aliansē vairs nav teorētiska, tā ir praktiska.

Tagad par to, ko Meloni faktiski panāca. Saūda Arābija – galvenais nav naftas lauki, bet Petroline cauruļvads, kas uzbūvēts Irānas-Irākas kara laikā, lai apietu Hormuza šaurumu. Tas stiepjas 1200 km garumā no Persijas līča līdz Janbu ostai Sarkanajā jūrā. Tas darbojas ar pilnu jaudu – 7 miljoni barelu dienā. 5 miljoni barelu tiek eksportēti caur Janbu uz Sarkanās jūras pusi, tālāk caur Suecas kanālu uz Vidusjūru – tieši uz reģionu, kur atrodas Itālijas pārstrādes rūpnīcas. Saūdu nafta no Janbu fiziski ir tuvāk Itālijai nekā tā, kas agrāk nāca caur Hormuzu. AAE – Habshan–Fujairah cauruļvads (ADCOP), apmēram 400 km no Abū Dabī naftas laukiem līdz Fudžeiras ostai Omānas līcī. Fudžeira atrodas ārpus Hormuza šauruma. Jauda ir 1,8 miljoni barelu dienā, šobrīd tas darbojas ar 1,5 miljoniem.

Šobrīd nav jēgas slēgt jaunus LNG līgumus, jo Katara nevar izpildīt pat esošos, taču Meloni piedāvāja Itālijas rūpniecisko palīdzību Ras Laffan atjaunošanā. Tas ir vairāku miljardu ieguldījums, kas nodrošina Itālijai priekšrocības nākotnes piegādēs. Otrkārt, piekļuve Golden Pass projektam Teksasā. Tas ir Qatar Energy un ExxonMobil kopuzņēmums. Katara to pilnībā nepārvalda, bet kontrolē piegādes saistības, un Itālija, pateicoties Dohā nostiprinātajām attiecībām, ir ieguvusi priekšrocības piekļuvei Golden Pass.

Tas pilnībā neaizvieto Kataras iztrūkumu, taču ir pamats Eiropas importētāja darbībai jaunā realitātē, kur Hormuza šaurums vairs nav uzticams maršruts. Tā ir diversifikācija, kuras līdz šim tik ļoti pietrūka. Katrs barels naftas, kas nonāk Triestē, dažu dienu laikā var darbināt BMW rūpnīcas Bavārijā, petroķīmijas uzņēmumus pie Vīnes un Čehijas pārstrādes rūpnīcas. Trieste nav tikai Itālijas osta, tā ir Centrāleiropas industrijas dienvidu piegādes punkts. Ja Itālija nodrošina priekšrocības Saūda naftai Janbu un ja šī nafta caur Suecas kanālu nonāk Vidusjūrā un tālāk Triestē, tad visas pārstrādes rūpnīcas gar TAL cauruļvadu no Ingolštates līdz Karlsrūei darbosies ar piegādēm, ko nodrošinājusi Meloni.

Itālijas solis bija plānots iepriekš. Tas nebija spontāns brauciens uz Persijas līci. Meloni rīkojās, balstoties uz Mattei plānu jeb Itālijas stratēģiju sadarbībai ar Āfrikas un Vidusjūras valstīm enerģētikā un infrastruktūrā. AAE jau ir ieguldījuši 25 miljonus dolāru t.s. Romas procesā. Saūda Arābija ir parakstījusi memorandus par ūdens atsāļošanu un atjaunojamo enerģiju Āfrikā Mattei plāna ietvaros. Itālijas kompānijai ENI ir kopuzņēmums ar Saūda kompāniju ACWA Power. Fincantieri un Elettronica jau gadiem ilgi ir integrēti Saūda ražošanas ķēdēs.

Lūk, to sauc par aktīvu un stratēģisku rīcību krīzes apstākļos. Paskatoties mūsu ministru haotisko mētāšanos apkārt, redzam ar ko atšķiras profesionāļi politiķi no maziem zaglēniem, kuri interesē tikai atkal "apgūt" kādu jaunu Eiropas projektu.