Reformas Vācijas izlūkdienestā
- Taisnība Raksta
- 1 day ago
- 3 min read
Tas prasīja vairāk nekā gadu – Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība uzsākusi publisku diskusiju par Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta būtisku reformēšanu. Iecere ir valsts ārējās izlūkošanas aģentūru pārveidot par spēcīgāku ieroci, lai cīnītos pret pieaugošajiem draudiem no pretinieku, tostarp Krievijas, puses.1 Kanclera kabineta ministri nesen pieņēma izlūkošanas reformu, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu, paredzot ilgtermiņā stiprināt valsts izlūkdienestus.2
Daudzie incidenti Vācijas teritorijā, kuru skaits kopš šī gada sākuma strauji pieaudzis, kā arī pieaugošie Kremļa hibrīddraudi Vāciju mudinājuši piešķirt izlūkiem jaunas, plašas pilnvaras. Tas ir svarīgi, jo Berlīne cenšas kļūt mazāk atkarīga no ASV izlūkdienestu informācijas apmaiņas. Bažās, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu apturēt vai kā spiediena instrumentu izmantot izlūkdienestu informācijas apmaiņu, Merca valdība virzās uz vēl nebijušu valsts ārējās izlūkošanas aparāta stiprināšanu. Vācijas pēckara ārējās izlūkošanas dienestu dibināja 1956. gadā un tam bija daudz stingrāki juridiskie ierobežojumi, nekā izlūkošanas aģentūrām citās valstīs. Tas izlūkdatu ieguves jomā Vāciju padarīja īpaši atkarīgu no ASV.3
"Mēs ik dienu esam ārvalstu lielvaru spiegošanas, sabotāžas, kiberuzbrukumu un slepenu darbību mērķis. Šo darbību mērķis ir destabilizēt Vāciju, kaitēt mūsu valstij un panākt politiskas un sociālas pārmaiņas," pēc kabineta sēdes Berlīnē žurnālistiem sacīja iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts. Viņš piebilda, ka "mūsu misija ir valsts aizsardzības nepārtraukti pielāgot mandātu šiem jaunajiem apdraudējuma scenārijiem".
Reformas, pirms tās stājas spēkā 2027. gadā, vēl jāpieņem abām parlamenta palātām. Nina Vorkena, kancelejas vadītāja, kas pārrauga BND reformas, norādījusi, ka Vācija sarežģītu izlūkošanas operāciju veikšanā vairs nevar tik ļoti lielā mērā atļauties būt atkarīga no ārvalstu sabiedrotajiem. "Līdz šim, un tas ir jāsaka objektīvi, mēs pārāk daudzās ar drošību saistītās jomās esam pārāk paļāvušies uz mūsu partneru palīdzību mūsu drošības garantēšanā," sacīja Vorkena. "Īsāk sakot, mēs vienkārši esam pārāk atkarīgi no citu valstu izlūkdienestu atbalsta. Un pārāk daudzās jomās šī palīdzība ir vienvirziena iela". Saskaņā ar Vācijas laikraksta Bild ziņojumu, kurā citēts konfidenciāls aģentūras dokuments,4 tikai ap 2 % terora draudu brīdinājumu nāk no BND.
Ierosinātās pārmaiņas paredz, ka Vācijas ārējās izlūkošanas aģentūras BND izlūki varētu veikt sabotāžas aktus un uzbrukuma kiberoperācijas un īstenot agresīvākas spiegošanas operācijas. Līdz šim izlūki varēja veikt tikai informācijas vākšanas operācijas, jo pēc Otrā pasaules kara tika ieviesti apzināti ierobežojumi, lai novērstu nacistu spiegu aparāta pastrādāto pārkāpumu atkārtošanos
"Izlūkošanas bizness ir tāds, kurā vienmēr rodas jautājums – ko jūs man piedāvājat, ko es piedāvāju jums?" sacīja Henrihmans. "Un, protams, ja Vācija ir tikai ņēmējs, risks ir pārāk augsts."5 Torstens Frejs, Valsts kancelejas amatpersona, kas pārrauga izlūkošanas reformu, pēc pieņemtā lēmuma plānus pielīdzināja Zeitenwende jeb "vēsturiskajam pagrieziena punktam", kā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā paziņoja bijušais Vācijas kanclers Olafs Šolcs.6 Toreiz Berlīne paziņoja par lieliem ieguldījumiem, lai stiprinātu savus ilgi novārtā atstātos bruņotos spēkus.
Vācijas drošības situācija "ievērojami pasliktinājās" pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, teikts valsts iekšējās izlūkdienesta pagājušajā gadā publicētajā ziņojumā.7 No tā izriet vairākas jaunas funkcijas. "Mēs paplašinām izlūkdienestu tehniskās iespējas un piešķiram tiem aktīvas, operatīvas pilnvaras," sacīja Dobrindts. "Tas nav tikai par to, lai dienesti nākotnē varētu labāk redzēt un dzirdēt, kā arī ātrāk analizēt informāciju. Galvenokārt tas ir par spēju veikt aktīvus pasākumus pret mūsu uzbrucējiem un pretiniekiem."
Saskaņā ar ierosināto reformu BND saskarsies arī ar mazākiem datu aizsardzības ierobežojumiem. BND un iekšzemes uzraudzības iestāde (BfV) varēs izmantot mākslīgo intelektu lielu datu kopu skenēšanai un informācijas ilgākai glabāšanai. Turklāt, BND turpmākajos gados saņems lielāku finansējumu – Merca valdība šogad palielināja aģentūras budžetu par aptuveni 26 % (līdz 1,51 miljardam eiro),8 kas ir tikai daļa no izlūkošanai šogad atvēlētajiem līdzekļiem.
Lielāko pretestību pret reformu pauž datu aizsardzības komisāri un opozīcijas grupas (ieskaitot Briseles datu birokrātiju un dažādas zaļās kustības), kas brīdina, ka plaša uzraudzība un samazināti uzraudzības sliekšņi rada valdības pārmērīgas ietekmes un privātuma pārkāpumu risku.9 Visskaļākā kritika izskan no Zaļo partijas deputāta Konstantīna fon Nocsa, bet pilsoņu tiesību biedrība apgalvo, ka jaunās digitālās novērošanas pilnvaras "dziļi pārkāps pamattiesības". Kritiku ir izteikusi arī Kreisā partija: "Ikviens, kurš piešķir izlūkdienestiem operatīvās iejaukšanās tiesības, sabotāžas pilnvaras un valsts uzbrukumus, plāno jaunas Vācijas slepenpolicijas izveidi." FDP līderis Volfgangs Kubickis pauž līdzīgu viedokli un ir apņēmības pilns izlūkdienesta jaunās pilnvaras virzīt diskusijām Konstitucionālā tiesā.10
Diskusijas būs, bet tikmēr reformas jau ir sākušās, lai gan dažām darbībām vienmēr tiek pieprasītas tiesas atļaujas. Smagās birokrātiskās mašinērijas zobrati jau sākuši kustēties un tā noteikti nav laba ziņa Vācijas nelabvēļiem.
Comments