Skolotāja Mao neredzamā klātbūtne

Vēsture neatkārtojas, taču neviens nav atcēlis izcilāko personību vismaz daļēju reinkarnāciju. Līdzību meklēšana ir populāra ne tikai dzeltenajā presē un blogeru vidē, tā ir arī pētnieciskās žurnālistikas priekšmets.1 Ja Kremļa saimnieka uzvedības un domāšanas veidā daudzas līdzības ir vispārzināmas kā pārņemtas no “visu tautu tēva” Staļina, ASV prezidenta Trampa līdzības ir meklējamas Āzijā.

Satrakojušies revolucionāri nebija mierā ar Staļina (Josifs Džugašvili, 1878-1953) atdusas vietu – neļāva tam dusēt mauzolejā un mumificēto ķermeni 1961. gadā apraka pie Kremļa sienas. Tā teikt, sabojāja karmu un iespējas ietekmēt turpmāko Kremļa saimnieku rīcību.

Aizvadīto mēnešu laikā ASV un Ķīnas zinātnieki un komentētāji prezidenta Trampa otrā pilnvaru termiņa pirmos mēnešus salīdzina ar komunistiskā diktatora Mao Dzeduna (1893-1976) Kultūras revolūciju. Daži optimisti gan uzskata, ka Mao ceļš, visticamāk, ASV negūs plašu atsaucību un neattīstīsies. Tam neprognozē leģendārā 66. ceļa lomu. Tomēr, jāņem vērā, ka Mao Dzeduns atpalikušo agrāro Ķīnu savulaik padarīja par nozīmīgu lielvaru. Viņa iebalzamētais ķermenis atdusas (t.i., tiek rūpīgi uzglabāts) Tjanaņmeņas laukumā īpaši izbūvētā Mao Dzeduna mauzolejā.

Mao Josifa Staļina 71. dzimšanas dienas svinībās Maskavā, 1949. gada decembrī

Mao citātu grāmatiņa (“Maza sarkanā grāmata”)2 gadu desmitiem ir nevienam nevajadzīgs bibliogrāfisks retums Ķīnā, bet pavisam cita lieta ASV.

Staļins un Mao ir tikušies klātienē un ir labi sapratušies, tādēļ nav pārsteigums, ka pašlaik labi saprotas arī esošie Krievijas un ASV prezidenti, savukārt Ķīna ir kļuvusi par ienaidnieku, jo nerespektē vēsturiskā vadoņa viedās norādes.

Līdzības Mao un Trampa politikā

Līdzības visbiežāk saskata pārmaiņu intensitātē – revolūcijā, kas mobilizē cilvēkus kultūra jautājumos.3 Dziļākā nozīmē, iespējams, tas ir mēģinājums mainīt politisko sistēmu un atbrīvoties no politiskajiem ienaidniekiem.4

Tīrīšana ir rezultāts vēlmei pēc atriebības, tā ir neapturama. Tramps cīnās pret demokrātiem un visiem, kuri apšaubīja viņa mēģinājumu īstenot valsts apvērsumu vai nosoda viņa saites ar Krieviju. Mao cīnījās pret valsts prezidentu Liu Šaoči un birokrātiju, kas draudēja ierobežot katastrofālo Lielā lēciena politiku. Upuri bija/ir intelektuāļi un ierēdņi, lai gan galvenais mērķis ir birokrāti (Ķīnā “atbildīgās personas, kas seko kapitālistiskajai līnijai”, ASV “deep state locekļi”). Vēršanās pret administrāciju balstās nelikumīgā terorā, ko īsteno augstā līmenī aizsargāti radikāļi – sarkanā gvarde Ķīnā, DOGE ASV. Viņi apdraud administrācijas nozares.

Revolūcija ir ātra un mulsinoša, tā rada apjukumu. Lielais vadonis cenšas reformēt tautas ideoloģiju un iznīcināt viņaprāt ļaunprātīgas idejas (ASV – woke kultūra, LGBTQ+, bet Mao Ķīnā – revizionists, kontrrevolucionārs). Ideoloģiskā reforma baltās “pareiza” vārdu krājuma uzspiešanā ar piespiedu līdzekļiem – piemēram, Meksikas līča pārdēvēšana par Amerikas līci, kas atgādina ielu un personvārdu maiņu Kultūras revolūcijas laikā Ķīnā. Daudzus augsti izglītotus cilvēks Tramps uzskata par kreisi noskaņotiem, tāpat kā Mao viņus turēja aizdomās par piederību labējiem un kontrrevolucionāriem. Cilvēki ar zemāku izglītības līmeni tiek novērtēti, jo viņi vieglāk “notic” lielā stūrmaņa alternatīvajai realitātei.

Būtiska metode tautas prātu kontrolē ir lielā vadoņa personības kults. Mao savu kultu izveidoja un Kultūras revolūcijas laikā sasniedza Dievam līdzīgu statusu. Trampam vēl tāls ceļš ejams, taču arī viņam ir izdevies sevi pasniegt kā Dieva sūtni, kurš izglābs ASV. Valdības sanāksmes sākas ar kolektīvu lūgšanu, pateicoties Dievam par Trampa došanu amerikāņiem. Prātā nevilšus nāk Kultūras revolūcijas sanāksmes, kā iesākumā vadība piecēlās kājās un lasīja “Mazo sarkano grāmatu”. Sanāksme parasti noslēdzās ar saucieniem "Lai dzīvo priekšsēdētājs Mao!".

Interesanti, ka abi harizmātiskie līderi – Mao un Tramps, uz citām personībām ir paļāvušies kā uz savu reliģiju diženo priesteri. Viņi ir tikpat svarīgi kā potenciālie pēcteči un arī viņiem ir savs personības kults. Militārais līderis Liņ Biao kādu laiku tika pieminēts Mao adresētā kvazireliģiskā slavinājumā, ko katram ķīnietim bija jāizsaka publiski, savukārt par godu Īlonam Maskam netālu no Teslas rūpnīcas Teksasā ir uzcelta milzīga statuja. Runā, ka Trampa statuja vēl tikai top.

Svarīga līdzība ir ideāls par “attīrītu”, no bīstamiem svešiniekiem brīvu sabiedrību. Tramps ir pazīstams ar viņa apņēmību izraidīt miljoniem nelegālo imigrantu (viņus pasniedz kā nepareizus un sliktus cilvēkus) un liegumu citiem ieceļot ASV. Kultūras revolūcijas laikā tika īstenota līdzīga “sliktas izcelsmes” cilvēku masveida izraidīšana uz viņu dzimtajiem ciemiem.

Ņemot vērā šīs grūti noliedzamās abu revolūciju līdzības, mūsdienu amerikāņi riskē ar savu kultūru. Viegli prognozēt Trampa dabiskās, paranoiskās izpausmes un tuvāko līdzgājēju pazudināšanu, taču galu galā uzvaru svinēs revolūcijas laiku pārdzīvojusī birokrātija. Zināmi arī citi iespējamie scenāriji, tādēļ ir lietderīgi sekot līdzi pieaugošam personības kultam un laikus pamanīt citātu veidošanu pēc “Mazās sarkanās grāmatas” parauga.