Sprūda vadītā Dronu koalīcija jūk
- Taisnība Raksta
- Feb 24
- 5 min read
Vienmēr pienāk brīdis, kad no runāšanas ir jāpāriet pie darbiem. Bet darītāji tad parasti ir tie, kas visu tvaiku nav izlaiduši svilpē. Tā pēc bezgalīgas runāšanas un tarkšķēšanas par Dronu koalīcijām, dronu sienām un dažādiem mūriem (nejaukt ar Berlīnes mūri!) un tamlīdzīgiem skaistiem stāstiem, kā piemēram atsevišķu valstu mēģinājumiem no ķīniešu detaļām saskrūvēt dronus ar nacionālām īpatnībām, pieci NATO sabiedrotie vienojas ražot lētus dronus.
Mēģinājumi
Starp nacionālām neveiksmēm īpaši piesaucama Vācija – ultramoderni un ļoti dārgi kaujas droni, kas izrādījās pilnīgi nepiemēroti kaujas apstākļiem. Tos nekādi nebija iespējams virzīt uz iecerēto mērķi, lai gan lidoja ļoti labi un bija viegli vadāmi, bet uz mērķi nekā. Labāk jau nav arī ar Ukraiņu-Britu dronu kopuzņēmuma produkciju. Krievi šos dronus viegli nosēdina vai sūta ar visu kaujas lādiņu atpakaļ uz starta vietu. Pilnīgi nevajadzīga iestrādātā funkcija, kā vadību pretinieks tik viegli pārņem.
Izmaksu sektorā zem 30-50 tkst. EUR nevienam nav labu risinājum. Dārgāki droni ir brīvi pieejami pasaules ieroču tirgū, taču Ukrainai, kas diennakts laikā regulāri palaiž ap 500 droniem, izmaksas ir kritiski svarīgas. Šādas naudas ilgstošai aktīvas dronu frontes uzturēšanai nav nevienai pasaules valstij.
Jaunu tehnisku risinājumu pagaidām nav, jo arī pretnieks šobrīd radiotehniskā aizsardzībā neatpaliek un reizēm pat dronu izstrādātājus apsteidz, tomēr šādi risināji ir jāatrod. Vājākais punkts ir atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkums visā Eiropā, un arī tie līdz šim ir darbojušies modificējot tādu vai citu jau esošu risinājumu, gala lietotāja tiesību ietvaros meklējot jaunas papildus iespējas. Pati pieeja ir tikai īstermiņa risinājums, un tas ir drošs ceļš uz strupceļu, kas pašlaik ir ražošanas optimizācija dronu piegādēm Ukrainai kādas palīdzības paketes ietvaros. Tā ir ātrai lietošanai paredzēto "dāvanu" ražošana, un arī tie Ukrainā var noderēt vismaz palaisto dronu masveidīgumam.
Jauna iniciatīva
Lai to risinātu, vairāki Eiropas ražotāji un valstis ir veidojuši dažādus sadarbības modeļu un situatīvas alianses. Viena no tām ir Eiropas Savienības (ES) valstu koalīcija "E5". Līdz šim tā nav nākusi klajā ar kādām dzīvotspējīgām kopīgām iniciatīvam, bet tagad Vācija, Francija, Itālija, Polija un Lielbritānija apņēmušās uzsākt jaunu iniciatīvu, lai gada laikā ražotu dronus. Tā ir "Zemu izmaksu efektori[1] un autonomās platformas" ("Low-Cost Effectors and Autonomous Platforms" (LEAP)) iniciatīva un plašāk tika izklāstītā preses konferencē.[2]
Izklausās ļoti pozitīvi, tikai uzmanīgu dara Kallasas klātbūtne preses konferencē. "Eiropa uzņemas iniciatīvu, taču runa nav par sacensību ar NATO, bet gan par Eiropas stiprināšanu NATO ietvaros," sacīja Kaja Kallasa. Viņa uzsvēra, ka "stiprāka Eiropa arī aliansi padara stiprāku".[3] Arī NATO pārstāves koncentrēšanās tikai uz palīdzību Ukrainai Krievijā bija pārprotama, un tas radījis zināmu apjukumu, jo pirmie droni plānoti pēc gada un no tā te būtu jāsaprot, ka NATO paredz vēl visai ilgstošu karu jau tā daudz cietušā Ukrainā.
Pēc iniciatoru domām tie būtu piecu NATO Eiropas dalībvalstu centieni stiprināt savu pretgaisa aizsardzību pret Krieviju.[4] Eiropas drošībai šis ir izšķirošs brīdis. Apvienotā Karaliste un E5 partneri pastiprina savu iesaisti, kopīgi ieguldot nākamās paaudzes pretgaisa aizsardzības un autonomajās sistēmās, lai stiprinātu NATO vairogu un nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju drošību.[5] "Mums ir viens no labākajiem gaisa draudu apkarošanas līdzekļiem uz visas planētas," pēc tikšanās Krakovā, Polijā, žurnālistiem sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministra vietnieks Lūks Polards. "Mēs esam pārliecināti, ka šis ir pats pirmais solis un, cerams, ka būs virkne iniciatīvu." Šī jaunā dronu ražošanas iniciatīvas programma "aicina ikvienas šo piecu valstu aizsardzības nozares reaģēt uz izaicinājumu", teica Polards.
Iniciatīva atspoguļo pieaugošās bažas par Eiropas debesu aizsardzību pēc virknes gaisa iebrukumu NATO teritorijā 2025. gadā.[6] Polards minēja, ka "ir problēmas efektīvi notriekt relatīvi lētas raķetes, dronus un citus draudus, ar kuriem saskaramies" un ka "mums jāpārliecinās, ka draudu izmaksas ir saskaņotas ar aizsardzības izmaksām". Jaunā dronu iniciatīva paredz "vairāku miljonu eiro" apņemšanos no piecām valstīm. Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiniaks-Kamiss teica, ka "Eiropa... ir motivēta virzīties uz priekšu aizsardzības jomā" un norādīja, ka jaunās sistēmas tiks izstrādātas dronu darbības nodrošinājumu realizējot ar plašu MI risinājumu pielietojuma.[7] Savukārt Vācijas aizsardzības ministrs Pistoriuss norādīja, ka jaunā alianse sākumā koncentrēsies uz jaunu zeme-gaiss ieroci, kas būtu viegli pieejams un paredzēts, lai cīnītos pret dronu un raķešu draudiem.
Militārās tehnikas ļoti augstās izmaksas ir nepārvarama problēma arī daudzām NATO valstīm. Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) aplēsēm, viena PATRIOT baterija ar piecām palaišanas iekārtām un tipisku munīcijas piedziņu (plus divas raķešu pārlādēšanas) sistēmai izmaksā 400 miljonus ASV dolāru, bet raķetēm – 690 miljonus ASV dolāru. Tas norāda uz kritisku problēmu augstas klases zeme-gaiss raķešu (SAM) sistēmām, kur munīcijas izmaksas var būt augstākas nekā pašas sistēmas izmaksas, ņemot vērā aptveres dziļumu. Pievienojiet operatoru apmācību, rezerves daļas un apkopi, kā arī līdzekļus, kas atvēlēti turpmākas novecošanas novēršanai, un izmaksas ir vēl lielākas.[8] Tādēļ saprotams ir jaunās iniciatīvas virzības straujums un prioritātes.
Iniciatīvas īpatnības
Tik tālu, cik tas izriet no parakstītā dokumenta un sniegtajiem skaidrojumiem publiskajā telpā, iniciatīvai ir vairāki neparasti akcenti un nenoteiktības. Vispirms "E5" ir slēgta grupa, tā apņemas realizēt iniciatīvu tikai savas alianses ietvaros, un līdzdalība citām NATO un ES dalībvalstīm ir liegta. Iespējama līdzdalība ir tikai uzņēmumu līmenī, piegādājot kādus specifiskus izstrādājumus vai sniedzot pakalpojumus, kas nav pieejami "E5".
Noslēgtība un Kallasas līdzdalība līguma parakstīšanā Krakovā netieši norāda uz jaunās alianses pretenzijām uz Eiropas fondu līdzekļiem. Tie ieskicēti kā 150 miljardu eiro aizdevumi ieroču iegādei SAFE programmā un ieroču iegādē, ko Ukraina var veikt ar nesen panākto vienošanos ietvaros par 90 miljardu eiro aizdevumu Kijivai. ES naudu militārā aprīkojuma iegādei var izmantot tikai tad, ja vismaz 65% tā vērtības ir iegūti Eiropā, kas ir nopietns pārbaudījums arī jaunajai "E5" iniciatīvai.
Pamata problēma ir mikroshēmu pieejamība un to ražošanas jaudas, kas spētu nodrošināt dronu un vadāmo pretgaisa raķešu ražošanu, rēķinoties, ka to vadība daudzējādā ziņā tiks uzticēta MI risinājumiem. Šī gadu desmitiem ir Eiropas "šaurā" vieta. Jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Komisija (EK) atvēlēja vairākus simtus miljonus eiro mikroshēmu lielražošanas uzsākšanai ES. Laiks ir pagājis, nauda ir iztērēta desmitiem konferenču, simtiem pētījumu un tūkstošiem publikāciju, bet nevienā no potenciālajām ražošanas vietām nav ielikts pat pamata akmens. Kur joprojām turpinās sabiedriskās apspriešanas, kur putnu un kukaiņu monitoringi, kur ražošanai izrādās nav pieejams nepieciešamais elektroenerģijas daudzums, kur tehniskie risinājumi neatbilst nulles energoefektivitātei un ietekmēs kādas valsts emisijas kvotas.
Saprātīgi risinājumi nav iespējami, ja vien jaunās ražošanas netiek veidotas militārās teritorijās un uz tām netiek attiecināta neiedomājamā Briseles birokrātija un klajais populisms.
Attiecībā uz jauno E5 iniciatīvu – vismaz tuvākos gadus nepieciešamās mikroshēmas būs jāpērk no Dienvidaustrumāzijas zemēm, daudzuma dēļ tas visdrīzāk būs no Ķīnas vai ķīniešiem piederošiem uzņēmumiem Vjetnamā, Malaizijā un Indonēzijā. Pat tad, ja izdosies ierobežot Briseles apmātību, Eiropai tik un tā nav savu izejvielu mikroshēmu ražošanai, un arī tās būs jāieved no tām pašām zemēm.
Bet skatāmies pozitīvi! Ja svilpe tomēr kādu pamodina no letālā miega EK koridoros? Nevajadzētu gan pārāk te sacerēties, jo EK uzņēmusi citu kursu uzraudzības un kontroles paplašināšanai, un tas jau šogad paredz pastāvīgā darbā papildus pieņemt 2500 ierēdņus.[9]
Un kā tad ar mūsu pašu zemi? Nekas. Pilnīgi nekas, kā tas redzams pašmāju aizsardzības resora mājas lapā.[10] Te vēl dažs labs kaut ko runā par "dronu lielvalsti".
[1] Efektors ir militārs termins, ar ko apzīmē to aprīkojuma daļu, kas iedarbojas uz mērķi, piemēram, sprāgstvielu krava
Comments