Sprūda slēptais sabotāžas plāns

Tas, ko dara aizsardzības ministra izstrādājums Sprūds, atgādina "trekno gadu" jaunbagātnieku stilu – brauc ar kredītā nopirktu Porsche Cayenne, bet dzīvo noplukušā Purčika dzīvoklīti. Paskatoties uz Aizsardzības ministrijas naudas izlietojumu, mēs redzam, ka nepastāv pilnīgi nekāda stratēģiska redzējuma par prioritātēm, kas balstītos pragmatiskā situācijas novērtējumā.

Viens ir vārdi un pavisam kaut kas cits ir darbi. Paskatīsimies, kur Sprūds novirza būtisku apjomu no aizsardzības budžeta un kurām svarīgām aizsardzības spējām nauda nepietiek.

Tātad, Sprūds katru mīļu brīdi skandina, ka tā saucamās "Dronu koalīcijas" ietvaros no valsts budžeta  vietējo dronu iepirkumam šajā gadā tiks tērēti vairāki desmiti miljoni EUR. Ukrainas puse jau vairākkārt ir paudusi, ka tai nav vajadzīgi Latvijas droni, jo pati spēj sev saražot dronus. Vēl jo vairāk ņemot vērā Latvijas uzņēmumu ražoto dronu zemo kvalitāti. Taisnības labad, atsevišķu dronu ražotāju kvalitāte ir kaut cik pieņemama, bet to cena ir tik neadekvāta, ka Ukraina tos par savu naudu nepērk.

Rodas jautājums, kam ir izdevīgi šie desmiti miljoni EUR? Tikai un vienīgi atsevišķiem partijai "Progresīvie" pietuvinātiem uzņēmumiem, kuri "uzvar" iepirkumā, ko organizē "Dronu koalīcija". Neviens cits šos dronus nepērk. Tieši tā tiek iztērēti daudzi desmiti miljoni EUR.

Nākamais absurdais Sprūda naudas tērēšanas paņēmiens. Ik pa laikam viņš nāk klajā ar dažāda veida militārās infrastruktūras objektu iepirkumu izsludināšanu. Skan ļoti patosīgi – mēs ceļam jaunas kazarmas, sporta halles, ēdnīcas u.tml. Jautājums – cik ļoti prioritāri un racionāli ir vairākus simtus (!!!) miljonus EUR iztērēt betona būvēs, ja tā vietā var uzbūvēt mobilas, viegli uzceļamas/nojaucamas un pārvietojamas, vieglas konstrukcijas būves, kas pietiekoši kvalitatīvi pilda savu funkciju. Varētu ietaupīt vairākus simtus miljonus EUR, kas būtu vitāli nepieciešami reālu aizsardzības spēju attīstībai. Tādu mums šobrīd nav.

Tā vietā, lai naudu tērētu dažāda veida ieroču un munīcijas iegādei, Sprūdam un partijas sponsoriem šķiet "pareizāk" vairākus simtus miljonus EUR dot dažādiem būvniekiem (atceraties par būvnieku karteli?), kuri "veiksmīgi" apgūst aizsardzības budžetu.

Ņemot vērā, ka Sprūds katru dienu piepludina ēteru ar meliem par Latvijas aizsardzības spējām, tad nedaudz iezīmēsim arī skaudrās patiesības pilno ainu par to, kam Latvijas armijā trūkst līdzekļu.

Par munīciju. Latvijas armijā ir katastrofāls visa veida un kalibra munīcijas trūkums. Par kaut kādām nopietnām rezervēm X stundai vispār varam nerunāt – munīcijas vienkārši nav. Paprasiet kādam labam paziņam no Zemessardzes, kā viņiem mācībās ir ar munīcijas pieejamību.

Par ieročiem. Trūkst vieglo strēlnieku ieroču. Ja iestātos X stunda un būtu vispārējā mobilizācija, tad nemaz nebūtu ieroču, ko izdalīt visiem mobilizētajiem, jo to vienkārši nav. Būtu situācija kā Pirmajā Pasaules karā un pēc tam sekojoši "Brīvības cīņās", kad bija jāgaida, kad tiks nošauts cīņu biedrs, lai tiktu pie viņa ieroča – aina diezgan perspektīva...

Par sakariem. Šajā jautājumā vispār ir pilnīgs kolapss. Pat tagad NBS mācībās trūkst sakaru ierīču, nemaz nerunājot par situāciju, kad mobilizācijas apstākļos būtu nepieciešams liels daudzums sakaru ierīču. Jebkuram, kas kaut ko saprot no karošanas, ir skaidrs, ka sakari kara vai krīzes apstākļos ir pamatu pamats. Bez tiem nav iespējams neko izdarīt. Mums to nav, lai nodrošinātu pat esošo NBS sastāvu. Pēc Sprūda domām tā nav prioritāte – jāceļ kazarmas par vairākiem miljoniem.

Par transportu. Lai armija X stundā kaut kur spētu kustēties, ir vajadzīgs transports. Šobrīd NBS rīcībā esošais transporta nodrošinājums ir tik nožēlojams, ka visas vienības nemaz nespētu laicīgi nokļūt tur, kur tām būtu jānokļūst. Zemessardzes smagās mašīnas varētu vest uz Motormuzeju. Trūkst pilnīgi visa veida transports.

Kara laikā galvenās lietas ir mobilitāte (transports), sakari, munīcija. Pilnīgi visās šajā kategorijās NBS ir pilnīgs krīzes stāvoklis. Nav pat resursi, lai nodrošinātu esošās NBS vienības, nemaz nerunājot par stāvokli, kad iestātos vispārējā mobilizācija.

Mēs nemaz šajā rakstā neattīstīsim jautājumu par pretdronu iekārtām, elektroniskās kara darbības iekārtām, tālās darbības trieciendronu spējām un jūras droniem – nekas no tā nav. Nu kaut kas ir, bet tik mazā skaitā, ka nepietiks pat vienai dienai.

Tas, ko mēs šobrīd redzam Sprūda darbībās, ir ļoti mērķtiecīga un apzināta sabotāža, jo simtiem miljoni EUR tiek iztērēti dronos, ko Ukrainai nevajag un betona būvēs, kuras kara laikā tiks iznīcinātas.

Sabiedrībai ir jāvēršas pret šādu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, jo aizsardzībā netiek sasniegtas spējas, kas kritiski svarīgas jau šobrīd.