Ukraina - militārās industrijas lielvalsts

Līdz 2026. gada jūnija beigām Ukrainas aizsardzības nozares uzņēmumi bija noslēguši vismaz 47 līgumus par kopīgu projektu uzsākšanu ar Eiropas kolēģiem. Šāda integrācija ir rezultāts programmas "Build with Ukraine" ieviešanai, ko Kijiva uzsāka 2025. gadā. Iniciatīva paredz Eiropā  ar Ukrainas uzņēmumu partnerību veidot aizsardzības nozares uzņēmumus. Tas ir izdevīgi gan Ukrainai, kas iegūst finansiālos un ražošanas resursus, gan Eiropai, kas gūst piekļuvi Ukrainas speciālistiem, inovācijām un pieredzei. Vienlaikus tas Ukrainai ir arī uzticams militārās rūpniecības kompleksa aizsardzības līdzeklis, jo Maskava diez vai uzdrošināsies uzbrukt ražotnēm, kas atrodas NATO valstīs.

Ukrainas aizsardzības rūpniecības nepieredzētais uzplaukums

Pilna mēroga iebrukuma sākumā Ukrainas militārā rūpniecība nebija gatava darbam intensīva un ilgstoša konflikta apstākļos. Nozare lielā mērā balstījās uz ražošanas bāzi, kas bija palikusi no PSRS laikiem. Ukrainas uzņēmumi varēja remontēt un modernizēt veco tehniku, taču nespēja masveidā ražot modernāku apbruņojumu. Kijivai nācās vērsties pēc Rietumu atbalsta, lai segtu radušos zaudējumus un uzturētu armijas kaujas spējas.

Beidzamo divu gadu laikā situācija ir mainījusies – no militārās palīdzības lūdzēja Ukraina vienpusēji kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas un (mazākā mērā) Ziemeļamerikas valstu partneri. Tas attiecas gan uz ieroču ražošanu, gan tehnoloģiju apmaiņu un kopīgiem pētniecības projektiem.

Dati liecina, ka četru gadu laikā Ukrainas aizsardzības nozares ražošanas jauda pieaugusi 55 reizes – no 1 miljarda ASV dolāru līdz 55 miljardiem, kamēr militāro tehnoloģiju uzņēmumu skaits no 10-12 palielinājies līdz aptuveni 1500. Vēl straujāks attīstības temps ir novērojams tādā jomā kā bezpilota lidaparātu ražošana.

Mainījusies ir arī nozares struktūra. Aizvadīto gadu laikā izveidojusies decentralizēta un dinamiska ekosistēma, kas apvieno lielus aizsardzības uzņēmumus, mazus jaunuzņēmumus un dažādas uzņēmējdarbības formas. Pilna mēroga skara apstākļos nozares darbs balstīts nepārtrauktā atgriezeniskajā saitē ar vienībām frontē, un tas ļauj jaunus risinājumus testēt un pilnveidot reālos kaujas apstākļos. Īpaša priekšrocība ir jomās, kur pielāgošanās ātrums un operatīva atgriezeniskā saite ir svarīgāka par ražošanas apjomiem – FPV dronu izstāde, radioelektroniskās cīņas līdzekļi un pretdronu iekārtas.

Daudz sliktāk ar šo tempu veicas Krievijas aizsardzības rūpniecībai, jo tā joprojām ir centralizētāka, taču beidzamo divu gadu laikā tā pielāgojusies un daļēji savu atpalicību no Ukrainas ir samazinājusi.

Starptautiskās sadarbības priekšrocības

2024. gadā Dānija ierosināja jaunu militārās palīdzības shēmu Ukrainai, kas paredzēja tiešas Eiropas investīcijas šīs valsts aizsardzības rūpniecībā, nevis ieroču piegādes. Modelis piesaistīja plašu uzmanību un pierādīja savu augsto efektivitāti.

2025. gadā Kijiva nāca klajā ar vēl ambiciozāku iniciatīvu – "Build with Ukraine" (BWU). Ja "dāņu modelis" paredzēja Rietumu investīcijas Ukrainas ražošanā, BWU paredz kopīgu uzņēmumu, ražošanas līniju un pētniecības projektu izstrādi Eiropas teritorijā. Runa gan nav par ražošanas pilnīgu pārcelšanu uz Eiropu – modelis balstās divpusējā sadarbībā un ražošanas licencēšanā. Tā pamatā ir starpvaldību vienošanās, saskaņā ar kuru daļu produkcijas nosūta Ukrainas bruņotajiem spēkiem, bet atlikušo vai nu iegādājas partnervalstis, vai tas tiek eksportēts. Daži šādi līgumi jau ir noslēgti.

Kijivas ieskatā BWU ilgtermiņā jānodrošina Ukrainas aizsardzības rūpniecības stabilitāte, jāveicina tās konkurētspēja un jāpaātrina integrācija Eiropas sistēmā un pār to jāsaglabā politiskā kontrole. Programma Ukrainas militārajai rūpniecībai sniedz vairākas priekšrocības.

Pirmkārt, uzņēmumi varēs ražotnes izvietot drošās vietās ārpus Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu darbības rādiusa. Tas nodrošinās piekļuvi papildu jaudām ar stabilu energoapgādi un modernu infrastruktūru, kā arī ļaus ražot vairāk produkcijas Ukrainas armijas vajadzībām.

Otrkārt, nolīgumi ar partnervalstīm nodrošinās Ukrainas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem piekļuvi nepieciešamajam finansējumam. Tas palīdzēs kompensēt līdzekļu trūkumu, kura dēļ ievērojama daļa nozares jaudas regulāri netika izmantota. Šāds mehānisms ir īpaši svarīgs, ņemot vērā to, ka 2026. gadā Ukrainas aizsardzības vajadzības, kā prognozēts, sasniegs rekordaugstu līmeni –134,6 miljardus eiro (158,2 miljardus ASV dolāru), kas ir par 20 % vairāk iepriekšējā gadā.

Treškārt, ražošana ārzemēs var kļūt par eksporta kanālu. Ukrainā ražotās tehnikas eksports ir ārkārtīgi apgrūtināts, bet daudzos gadījumos praktiski neiespējams sarežģīto birokrātisko procedūru un stingro ierobežojumu dēļ, kas ieviesti kara apstākļos. Ukrainas aizsardzības uzņēmumi jau sen cenšas panākt vienkāršāku, pārredzamāku un elastīgāku eksporta politiku, kas ļautu tiem izmantot pieaugošo pieprasījumu, nostiprināt savas pozīcijas tirgū un daļu ieņēmumu atkārtoti ieguldīt ražošanas paplašināšanā. BWU ir valdības atbilde uz šiem aicinājumiem un papildina citus pasākumus, tostarp īpašo "Defence City" ("Aizsardzības pilsēta") režīmu, kā mērķis ir paātrināt Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstību, izmantojot labvēlīgāku nodokļu politiku un nosacījumus.

Ceturtkārt, kopražošana ārzemēs paver virkni svarīgu iespēju – piekļuvi modernām ražošanas tehnoloģijām un procesiem, daudzveidīgākas piegādes ķēdes, kā arī atvieglo sertifikāciju ES un NATO.

Šī iniciatīva ir izdevīga arī partnervalstīm. Sadarbojoties ar Ukrainas uzņēmumiem, tās iegūst piekļuvi kaujas apstākļos pārbaudītām tehnoloģijām un ātram inovāciju ciklam, kas ievieš jaunu impulsu tradicionāli konservatīvajā un lēni attīstošajā aizsardzības sektorā. Eiropas ražotāji var izmantot augsti kvalificētu Ukrainas inženieru, tehnisko speciālistu un aizsardzības jomas ekspertu pieredzi.

Kā Ukraina integrējas Eiropas aizsardzības kompleksā

BWU programmas sākums bija diezgan lēns, taču pēdējās nedēļās temps ir ievērojami kāpis. Līdz jūnija beigām noslēgti 47 līgumi par kopīgu militārās produkcijas ražošanu ar Ukrainu, kuros piedalās 21 Eiropas un Ziemeļamerikas valsts.

Vairāk nekā piektdaļa no visiem līgumiem (10) ir noslēgti ar Vāciju. Kijiva un Berlīne sadarbojas tādās jomās kā FPV droni un autonomās sistēmas, bezpilota lidaparātu neitralizēšanas tehnoloģijas, aviācijas sistēmas un raķešu komponentes. Otro vietu dala Čehija un Somija, ar kurām katru noslēgti četri līgumi, bet Lielbritānijai, Dānijai un Spānijai – pa trim. Kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem ir izveidojušas arī Francija, Norvēģija, Polija, ASV, Kanāda un citas valstis. Tas liecina, ka iniciatīva pārvērtusies par plašāku diplomātisku un rūpniecisku projektu, kas spēj nodrošināt ievērojamu investīciju atdevi gan Kijivai, gan tās partneriem.

Vairāk nekā divas trešdaļas projektu saistīti ar autonomām sistēmām, klejojošo munīciju jeb maldmunīciju un tehnoloģijām bezpilota lidaparātu neitralizēšanai. Starp visievērojamākajām iniciatīvām ir vairāki kopuzņēmumi, kurus Vācijas uzņēmums Quantum Systems izveidojis kopā ar Ukrainas partneriem, kā arī Ukrainas uzņēmuma Ukrspecsystems izlūkošanas dronu "Shark" un "PD-2" ražošana Lielbritānijā, bezpilota lidaparātu ražošana Portugālē, Somijas un Ukrainas kopprojekti bezpilota lidaparātu un zemes robotu jomā, kā arī kopuzņēmumi ar uzņēmumiem no Rumānijas, Dānijas un Baltijas valstīm.

Ir plānoti projekti, kas vērsti uz pašnovades moduļu, dzinēju un citu raķešu tehnoloģiju izstrādi. Uzsāktas arī tādas programmas kā "BRAVE Germany" un līdzīgas iniciatīvas citās Eiropas valstīs. Tie piedāvā dotācijas daudzsološiem aizsardzības jomas jaunuzņēmumiem, kā arī rīko hakatonus un nozares profesionāļu tikšanās, veicinot profesionālo kontaktu veidošanu un ilgtermiņa sadarbības attīstību.

No finansiālā viedokļa šī iniciatīva ņem vērā gan aktuālos kara laika izaicinājumus, gan Eiropas stratēģiskās intereses. Galvenais finansējums nāk no diviem avotiem – partnervalstu nacionālajām programmām, kuras parasti pārvalda aizsardzības ministrijas vai citas valsts iestādes, un ES fondiem, kas tiek sadalīti, izmantojot dažādus finanšu mehānismus. Atsevišķos gadījumos šos līdzekļus var papildināt ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

ES atbalstam šajā gadījumā ir īpaša nozīme, jo tas ļauj pārvarēt Ukrainas budžeta ierobežojumus. Ukraina jau ir ieguvusi iespēju piedalīties ES finansētos pētniecības un attīstības projektos ar Eiropas Aizsardzības fonda (European Defence Fund, EDF) starpniecību, kā arī piesaistīt līdzekļus Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmas (European Defence Industry Programme, EDIP) ietvaros. Laikposmā no 2026. līdz 2027. gadam šī programma paredz piešķirt 300 miljonus eiro, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības potenciālu un integrētu tās uzņēmumus Eiropas piegāžu ķēdēs.

Papildu atbalstu nodrošina Eiropas drošības iniciatīvas (Security Action for Europe, SAFE) kredītu mehānisms, kas ļauj Ukrainas uzņēmumiem darboties kā līgumslēdzējiem vai apakšuzņēmējiem aizsardzības projektos, kuros piedalās vismaz viena ES dalībvalsts. SAFE jau tiek izmantots vairākos projektos, kuros piedalās Ukraina, Polija, Rumānija un Grieķija.

Birokrātiskie, finansiālie un organizatoriskie šķēršļi

Lai gan BWU programma jau uzrāda daudzsološus rezultātus, tās turpmākajai attīstībai ir raksturīgi vairāki izaicinājumi. Stingrā eksporta kontrole, ko sākotnēji ieviesa Ukrainas varasiestādes, lai kara laikā nodrošinātu savas aizsardzības vajadzības, ierobežo ārpusvalsts ražošanas potenciālu. Kijiva ir ieviesusi dažas svarīgas izmaiņas noteikumos par piegādēm uz ārzemēm, taču problēmas risināšanai ir nepieciešamas turpmākas reformas un jauno noteikumu efektīva ieviešana.

Vēl viena nopietna problēma joprojām ir piekļuve finansējumam, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīt ražošanu ārpus Ukrainas. Eiropas programmas sniedz nozīmīgu atbalstu, taču joprojām trūkst noteiktības attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

Partnervalstu kredītgarantijas ir atkarīgas no iekšpolitiskās situācijas un tiek piešķirtas nevienmērīgi, turklāt augstās sākotnējās investīcijas ne tikai kavē projektu īstenošanu, bet var novest arī pie to slēgšanas, ja galvenā finanšu slodze gulst uz privāto uzņēmējdarbību.

Vēl viens šķērslis ir regulējuma jautājumi. Ukrainas uzņēmumiem vienlaikus jāievēro gan nacionālie, gan starptautiskie un NATO sertifikācijas un kvalitātes kontroles standarti, informācijas drošības prasības, kā arī savas valsts eksporta likumdošana.

Tas viss rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši maziem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežotas iespējas un pieredze iekšējās revīzijas jomā. Daudzsološa šķiet nesenā vienošanās ar Somiju par kopīgas kvalitātes kontroles sistēmas izveidi – tā varētu kļūt par paraugu līdzīgām vienošanām ar citām valstīm.

Kopumā kavējumi, kas saistīti ar regulējumiem, notiek diezgan bieži. Piemēram, Dānijā iestādēm nācās atteikties no atsevišķām valsts vides un būvniecības normām, lai ļautu Ukrainas uzņēmumam Fire Point uzbūvēt cietās raķešu degvielas ražotni.

Problēma ir arī Eiropas aizsardzības iepirkumu sistēmas sadrumstalotībā, kas joprojām dod priekšroku nacionālajiem ražotājiem. Tas var kavēt Ukrainas uzņēmumu integrāciju pat pēc kopīgu projektu uzsākšanas ar eiropiešiem, kā arī samazināt mēroga ekonomijas ieguvumus.

Juridiskās problēmas, kas saistītas ar pārredzamības nodrošināšanu un pretkorupcijas uzraudzību, tostarp izmeklēšanas par iespējamiem pārkāpumiem Ukrainas uzņēmumos, var vājināt partnervalstu politisko gatavību sadarboties un palēnināt projektu īstenošanu. Tāpēc laika gaitā arvien svarīgāku lomu spēlēs efektīvi visaptverošas pārbaudes mehānismi.

Visbeidzot, ir jautājumi par cilvēkkapitālu un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Starptautiskie projekti prasa lielāku speciālistu mobilitāti, kā arī sadarbības mehānismu izveidi starp privātajām un valsts organizācijām. Ir jāņem vērā atšķirības valstu likumdošanā.

Ukrainas uzņēmumi, kas atver ražotnes ārzemēs, riskē zaudēt kvalificētus darbiniekus – speciālistus var pārvilināt bagātāki Eiropas uzņēmumi. Attiecībā uz intelektuālo īpašumu starptautisko projektu panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pārredzamiem un skaidri formulētiem līgumiem, kas nosaka izstrādājumu tiesību novērtēšanas, aizsardzības un pārvaldības kārtību.

Iniciatīva BWU var kļūt par svarīgu atbalstu strauji augošajai Ukrainas aizsardzības rūpniecībai, nodrošinot tai iekļūšanu starptautiskajos tirgos un vienlaikus paplašinot galveno militāro produktu ražošanu valsts vajadzībām. Programmas turpmākie panākumi būs atkarīgi no tā, vai izdosies novērst pastāvošos strukturālos šķēršļus gan no Ukrainas, gan Rietumu puses.