Vai Tramps ir atjēdzies?

Šī gada 29. septembris ir kļuvis zīmīgs ar to, ka oficiāli ir mainīta Trampa administrācijas politika attiecībā pret kremli. Pirmais indikators bija Trampa uzstāšanās ANO Ģenerālajā asamblejā, kur viņš cita starpā Krievijas potenciālu nodēvēja par “papīra tīģeri”, taču tas bija tikai ievads.

ASV viceprezidents Dž. D. Venss televīzijas kanālā News Max 28. septembrī izteica sekojošas tēzes: Putins agresijai pret Ukrainu tērē milzīgus līdzekļus, ir upurējis miljonu savu pilsoņu dzīvību, Krievijas ekonomika piedzīvo nopietnas problēmas un nākotnē būs vēl ļaunāk. Krievijai jāattopas un jāpieņem realitāte – gandrīz četros kara gados Krievijai izdevies gūt kontroli tikai pār 1% Ukrainas teritorijas.

Pēc Dž. D. Vensa uzstāšanās runāja ģenerālis Kīts Kellogs, Trampa administrācijas speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos. Viņš apstiprināja Vensa teikto un izteica pārliecību, ka Krievijas teritorijā nevar būt tādas vietas, kur varētu patverties no ukraiņu atbildes triecieniem. Tas apstiprina, ka ASV administrācija atcēlusi ierobežojumus sava apbruņojuma pielietošanai pa mērķiem Krievijas teritorijas dziļumā un arī pa Maskavu.

Kellogs atzīmēja, ka ASV izskata “Tomahawk” raķešu piegādes iespējas Ukrainai.

Tas, ka šādu informāciju pauda Trampa administrācijas amatpersonas liecina, ka tas atbilst jaunajai Baltā nama politikai attiecībā pret Krievijas agresiju Ukrainā. Šāda informācija publiski netiktu pausta bez saskaņošanas visaugstākajā līmenī.

Visticamāk, Tramps ir tapis pārliecināts, ka inovatīvie bruņojuma veidi ir labs ASV militārās industrijas peļņas avots un ir nepieciešama to demonstrācija praksē. Tas arī varētu būt viens no svarīgākajiem iemesliem Trampa politikas maiņai.

Atgādināsim, ka pavisam drīz Ukraina izmēģinājumiem kaujas laukā saņems projekta ERAM gaiss-zeme klases raķetes. Iespējamā raķešu “Tomahawk” nodošana Ukrainai būtu kā nākamais solis kremļa nepiekāpības mazināšanai. Kā zināms, pēc 80. gadu beigās noslēgtajiem raķešu izvēršanas ierobežojumu līgumiem “Tomahawk” netika izvietotas uz sauszemes, bet atrodas uz ASV flotes kuģiem un zemūdenēm. Taču kopš 2023. gada ASV apbruņojumā ir pieņemts sauszemes palaišanas komplekss “Typhoon” Mk 41, kas ļauj raķetes palaist arī no sauszemes pozīcijām.

Autoritatīvais ASV izdevums “The Wallstreet Journal” raksta, ka Pentagons uzstāj uz raķešu apbruņojuma ražošanas apjomu dubultošanu – tas ir, palielināt 12 kritiski svarīga apbruņojuma elementu ražošanas apmērus. Esot pat radīta Apbruņojuma ražošanas paātrināšanas jautājumu padome, kuras uzdevums ir kontrolēt apbruņojuma ražošanas procesa īstenošanu saskaņā ar Baltā nama izvirzītajiem politikas mērķiem. Par padomes vadītāju iecelts aizsardzības sekretāra vietnieks S. Feinbergs.

Pentagonā ir notikušas tikšanās ar militārās industrijas pārstāvjiem, kurās apspriestas iespējas nodrošināt Baltā nama politikas īstenošanai nepieciešamās ražošanas jaudas.

Šajās tikšanās bez jau tradicionāli lielajām kompānijām piedalās arī salīdzinoši nelielas un jaunas kompānijas, kā piemēram “Anduril Industries”, kas, balstoties uz jaunu tehnoloģiju iespēju racionālu izmantošanu un mākslīgā intelekta elementu ieviešanu apbruņojumā, aktīvi attīstījušās beidzamo gadu laikā. Runa ir par ražotās efektīvās raķešu munīcijas izmaksu vairākkārtēju samazināšanu. Tas ļauj radīt apbruņojuma masu.

Trampa paziņojumu ietekmē strauji cēlušās apbruņojuma ražotāju akciju vērtība. Tas ir faktors, kas militārās industrijas lobijam liks uzturēt Trampa administrācijas iesākto militārā potenciāla palielināšanas politiku un nepieļaut kārtējās pēkšņās politikas izmaiņas.

Kremlis uz šo ASV politikas kursa maiņu jau reaģē. Propagandas kanāli pauž pārliecību, ka Krievijas Bruņotie spēki spēs iznīcināt “Tomahawk” palaišanas iekārtas, savukārt kremļa runasvīrs Peskovs paziņoja, ka kremlī rūpīgi analīzē ļoti nopietnos ASV administrācijas paziņojumus, mēģinot saprast, kas būs potenciālais raķešu palaidējs un kā tiks izvēlēti mērķi. Ar šo Peskovs lika saprast, ka raķešu palaišana, ņemot vērā tehnisko sarežģītību, tik un tā būs jānodrošina ASV personālam. Peskovs atturējās no draudiem ASV virzienā, taču atzīmēja, ka “Kijivas režīmam tās tik un tā nebūs nekāda panaceja, lai izmainītu situācijas dinamiku”.

Vēl pirms Vensa un Kelloga uzstāšanās televīzijā, kremlis sāka darbināt savus resursus, lai demonstrētu nosacītu spēju pretdarboties ASV jaunajai politikai.

Lukašenko un Putina tikšanās 26. septembrī

Īpašā intervijā Krievijas propagandas kanālam tika “izvilkts” Baltkrievijas diktators Lukašenko, kurš 26. septembrī kremlī tikās ar Putinu. Viņi runāja 5 stundas un 22 minūtes. Pēc sarunām Lukašenko nācās atbildēt uz krievu propagandista uzdotajiem jautājumiem. Skaidrs, ka atbildes un jautājumi bija saskaņoti un iestudēti, bet bija interesanti paklausīties, kā Lukašenko darbojas Krievijas propagandas uzdevumā.

Lukašenko nodēvēja Ukrainu par “mūsu kopējo bēdu un problēmu”. Tika uzdots specifisks jautājums, pat ne jautājums, bet tēmas ievirze, lai Lukašenko turpinātu savu retoriku par to, ka Zelenskis domājot par triecieniem pa kremli. Lukašenko šo nokomentēja sekojoši – “Zelenskim vajag nomierināties, jo uz galda ir labs piedāvājums”. Piedāvājuma būtību Lukašenko neatklāja, taču zināja teikt, ka tas ASV esot nodots Aļaskas tikšanās laikā. Ja šo “ļoti labo priekšlikumu” ukraiņi noraidīs, tad “zaudēšot visu Ukrainas teritoriju”.

Lukašenko esot dota iespēja noklausīties Putina telekonferenci ar Ģenerālštāba vadību, pēc kuras viņam kļuvis skaidrs, ka “visās frontēs krievi praktiski ir ieņēmuši lielas apdzīvotās vietas”.  Rodoties jautājums “kas tālāk... bet tālāk jau Krievijas armiju neapturēt, tiks zaudēta visa Ukraina”.  Samākslotās intervijas beigās Lukašenko tomēr nācās atbildēt uz jautājumu par Trampa nesenajiem izteikumiem par Krieviju un karu Ukrainā. Lukašenko no sevis izspieda visu aktiermākslas meistarību, un paziņoja, ka Tramps ir labs, haotiska ir viņa pieeja politisko jautājumu risināšanā, bet ar laiku viss nostāsies savās vietās.

Skaidrs, ka Lukašenko tika uzdots publiskot kremļa viedokli tā, lai tieši nevarētu atsaukties uz kremli. Kārtējais informatīvais iemetums par it kā esošu “labo piedāvājumu” un Zelenska apvainošana nevēlmē piekrist kremļa ultimātiem, kā arī kremļa militārās situācijas vērtējuma atskaņošana.

Tikmēr Baltkrievijas opozīcijas informācijas avoti zina stāstīt, ka Baltkrievijā gatavojas nodrošināt Krievijas militārās operācijas pret Ukrainu atbalstu.

Runa esot par iespējamību, ka kremļa režīms tomēr īsteno piespiedu 500 tūkstošu karavīru mobilizāciju, kurus nodrošināt ar munīciju, ekipējumu, tehnikas vienībām, medicīnas nodrošinājumu un visu citu nepieciešamo vajadzēs arī Baltkrievijas resursiem. Eskalācijas gadījumā esot plāns ieviest ārkārtas situācijas režīmu Baltkrievijas pierobežas ar Ukrainu rajonos vai pat visā Baltkrievijas teritorijā.

Vēl bez Lukašenko kremlis aktivizēja citu savu informatīvo resursu – Ungārijas premjeru Orbānu. Tam tika uzdots paziņot, ka Ukrainas suverenitāte ir neīsta, jo tai noturēties karā ar Krieviju palīdzot Rietumi. Krievija vispār nevienam nedraudot un Ungārija negrasās pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu, lai gan naftas piegādes no Krievijas Ungārijai pārtrauktas bez Ungārijas teikšanas (ukraiņu sabojātais naftas vads). Skaidrs, ka Orbānam kā iemeslu Krevijas gandrīz četrus gadus ilgajam asiņainajam karam tika uzdots izcelt rietumu atbalstu. Respektīvi vainīgs nav Putins, bet rietumi, kas turpina karu.

Iespējams, veiksmīgais ukraiņu trieciens pa termoelektrocentrāli Belgorodā bija pirmais praktiskais pierādījums ASV jaunajai politikai attiecībā pret karu Ukrainā. Trieciens tika veikts ar “Himars” kompleksa raķetēm, kurām, iespējams tika nodrošināts atbilstošs darbības radiuss un mērķa informācija, kas līdz šim tika ierobežota no ASV puses.

Secinājums – neskatoties uz reāli pieaugošajiem draudiem, kremlis nepauž gatavību konfliktu deeskalēt. Par to liecina masīvie dronu un raķešu triecieni pa Ukrainas teritoriju un civilajiem objektiem. Ņemot vērā Putina abstrakto pārliecību par Krievijas reālajām spējām un atriebīgo raksturu, sagaidāma karadarbības eskalācija.