Vatikāns un mākslīgais intelekts

Taisnība Raksta
12 minutes ago
4 min read

Skolu izglītības kvalitāte, jo īpaši Eiropā, dramatiski krītas. Jaunajā realitātē kapitulē ne tikai sabiedrība, bet arī to ievēlētās valdības, un sekas ir atpalicība starptautiskajā sabiedrībā un tautsaimniecības izaugsmē (tā faktiski stagnē), balanss tiek panākts ar valstu parādu palielināšanu. Populisms un sabiedrības zūdošā izglītotība, kā arī nekompetentu un mazizglītotu cilvēku nokļūšana valstu pārvaldības amatos ir ar paliekošu nozīmi.

Mūsu zemē dramatiski zemajām prasībām skolas izglītības iegūšanā konsekvences redzamas darba tirgū. Bezatbildība atbildīgajās institūcijās turpina pieaugt, tur tik bundziņas rīb un transformācija par labu aizvien vājākām viduvējībām jau sen vairs nav apturama. Dabisks situācijas atspulgs ir augstskolas, kur atpalikšanas tempu visai skaidri uzrāda starptautiskie reitingi. Bet nevajag satraukties! Visās Latvijas valsts augstskolās ir bagātīgi atalgotas padomes un rektoriem ir Eiropā augstākās algas.

Tāda tendence ir visā Eiropā, lai gan izteikts populisms un neomarksisma ideju piekritēju skaits pagaidām ir mazākumā. Par spīti tam, pārņemtība ar utopijām un bezmērķīgām, impulsīvām idejām ir ikdiena jau gadiem ilgi.

Izglītotības līmeņa krišanās raksturīga tieši zemēs, kas tradicionāli orientējušās uz kristīgām vērtībām. Tas atšķiras no zemēm, kur dominē citi reliģiskie priekšstati – tur aizvien pieaug izglītības vērtība un zinātnes jomas autoritāte. Marksistiem te vienmēr ir gatava atbilde – “reliģija ir tautas opijs”[1], bet Eiropas neomarksisti paši jau sen pārgājuši uz sintētiskām narkotikām un sekmīgi pie tām pieradina citus. Tas labi zināms pašmāju progresīvajos.

Virzība Vatikānā

2019. gada 12. septembrī pāvests Francisks uzsāka starptautisku izglītības aliansi, ko dēvē par Globālo izglītības līgumu (“Globālais izglītības pakts”). Pāvests aicina apvienot spēkus, lai izglītība veicinātu mieru, taisnīgumu un pieņemšanu tautu vidū, jo “lai izglītotu bērnu, ir vajadzīgs viss ciems...”. Paktā pāvests kā būtisku mīlestības un sociālās transformācijas darbu uzsver izglītību – viņš saka, ka “skolām jābūt izglītības centriem, nevis sasniegumu fabrikām”[2]. Viņš mudinājis risināt nevienlīdzību izglītībā un cīnīties ar “nihilisma ēnu” pār mūsdienu kultūru. Esot jāapvienojas “ar visiem spēkiem, lai cilvēks atbrīvotos no nihilisma ēnas, kas, iespējams, ir visbīstamākā mūsdienu kultūras sērga, jo tā uzstājīgi cenšas izdzēst cerību”. Cerība esot spēks un pasaulei vajadzīgi “jauni horeogrāfi, cilvēku potenciāla interpretētāji un jauni sociālie dzejnieki”[3].

Viņa ieskatā izglītība galvenokārt ir “mīlestības un atbildības jautājums, ko nodod no paaudzes paaudzē”. Ar šiem vārdiem viņš mudināja pilnveidot “Globālo izglītības līgumu”.[4]

Rezultātā izstrādās septiņas apņemšanās, kā mainīt pasauli[5], un pāvesta pamatmācības par izglītību balstās vairākos principos:

Visaptveroša cilvēka izglītošana. Izglītībai jāiet tālāk par informācijas nodošanu, jāiesaista “prāts, sirds un rokas”, tā veicinot dziļu cilvēcisko un garīgo izaugsmi.
Sadarbība. Pāvests uzsver steidzamo nepieciešamību pēc vienotības starp skolām, ģimenēm un sabiedrību, lai veicinātu jaunāko paaudžu gudrību.
Izglītība cerībai. Izglītība tiek uzskatīta par veidu, kā izskaust endēmisko nabadzību, aizsargāt vidi un piedāvāt labāku nākotni marginalizētām grupām, piemēram, migrantiem un bēgļiem.
Mācīšana kā aicinājums. Pedagogi ir aicināti rīkoties ar mīlestību, pacietību un līdzjūtību, palīdzot skolēniem attīstīt kritisko domāšanu un apzinātu sirdsapziņu.[6]

Tomēr kopš 2019. gada situācija kristīgajā pasaulē nav uzlabojusies, vispārējai lejupslīdei klāt ir nākuši jauni nozīmīgi apdraudējumi. Par to ilgstoši spriests un pāvests jau 2025. gada 10. maijā, tikai dažas dienas pēc ievēlēšanas, tiekoties ar kardināliem, skaidroja, ka viņa pāvesta vārda izvēli iedvesmojis pāvests Leons XIII, kurš savā Rerum Novarum izcēlis izglītības jautājumus.[7] Tā ir pievēršanās jaunās industriālās revolūcijas izraisītajām problēmām: “Mūsdienās baznīca ikvienam piedāvā savas sociālās mācības dārgumu krātuvi, reaģējot uz vēl vienu industriālo revolūciju un mākslīgā intelekta jomas attīstību, kas rada jaunus izaicinājumus cilvēka cieņas, taisnīguma un darba aizsardzībai”.

Komisijas sastāvs un darbība

Tekstā paskaidrots, ka komisiju veido pārstāvji no septiņām Vatikāna struktūrām, kas ir nosauktas vārdā – Integrālās cilvēka attīstības veicināšanas dikastērija, Ticības doktrīnas dikastērija, Kultūras un izglītības dikastērija, Komunikācijas dikastērija, Pontifikālās Dzīvības akadēmija, Pontifikāls Zinātņu akadēmija un Pontifikāls Sociālo zinātņu akadēmija. Viena no šīm institūcijām būs atbildīga par Komisijas koordinēšanu uz gadu ilgu termiņu, ko var pagarināt, un pāvests pēc tam lems par nākamo institūciju, kas vadīs darbu. Tekstā paskaidrots, ka “koordinējošās iestādes pienākums ir veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp grupas dalībniekiem par aktivitātēm un projektiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, tostarp par tā izmantošanas politiku Svētā Krēsla ietvaros, vienlaikus veicinot dialogu, kopību un līdzdalību”.

Vatikāns paziņoja, ka pāvestu motivējis mākslīgā intelekta izmantošanas pieaugums, "tā potenciālā ietekme uz cilvēkiem un cilvēci kopumā [un] baznīcas rūpes par katra cilvēka cieņu".[8] Bažas pamatotas ar vājo zināšanu līmeni skolās, kas papildināts ar mākslīgā intelekta sniegtām atbildēm uz jebkuriem jautājumiem. Tas pašos pamatos grauj vēlmi un motivāciju jaunietim mācīties, patstāvīgi spriest un nonākt līdz saviem secinājumiem. Vairumā Eiropas valstu baznīca ir šķirta no valsts un baznīcai ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt lejupslīdes procesu.

Paziņojums par komisiju tika sniegts dienu pēc tam, kad pāvests Leons parakstīja savu encikliku – vēstuli, ko pāvests sagatavoja un nosūtīja bīskapiem, lai sniegtu norādījumus vai vadlīnijas morāles jautājumos. Viņa jaunajā enciklikā ir aplūkots mākslīgā intelekta jautājums baznīcas sociālajā mācībā un tā nav pirmā reize, kad pāvests Leons ir iedziļinājies mākslīgā intelekta jautājumos.[9]

“Komunikācijai jābūt brīvai no maldīgas domāšanas, kas to bojā, no negodīgas konkurences un no tā sauktās klikšķu ēsmas pazemojošās prakses,” sacīja pāvests . “Es jūs aicinu: nekad nepārdodiet savu autoritāti”.[10] Jau 2025. gada jūnijā pāvests Leons kritizēja mākslīgā intelekta pieaugošās izmantošanas potenciāli negatīvās sekas.[11] Atzīmējis mākslīgā intelekta potenciālu labvēlībai, pāvests sacīja, ka pastāv iespēja to “ļaunprātīgi izmantot savtīgiem mērķiem” un kā instrumentu ar ko “kurināt konfliktus un agresiju”. “Esmu pārliecināts, ka mēs visi esam noraizējušies par bērniem un jauniešiem,[12] kā arī par iespējamām mākslīgā intelekta izmantošanas sekām uz viņu intelektuālo un neiroloģisko attīstību. Mūsu jauniešiem ir jāpalīdz, nevis viņus jākavē ceļā uz briedumu un patiesu atbildību,” sacīja pāvests.

Nepārsteidzoša blakne

Pāvests Leo paziņoja, ka ir noraidījis priekšlikumu radīt savu mākslīgā intelekta versiju, brīdinot, ka šāda tehnoloģija varētu nopietni apdraudēt cilvēka identitāti.[13] Pāvests atklāja, ka kāds ir lūdzis viņa atļauju izveidot "mākslīgo pāvestu", lai ikviens ar viņu varētu tikties personīgi. “Šis pāvests, kas apveltīts ar mākslīgo intelektu, sniegtu atbildes uz jautājumiem, un es teicu, ka to neļaušu”, intervijā Crux pastāstīja pāvests Leo.[14]