Vidusmēra Latvijas vatņika sociālais portrets

Interneta lietotāji iemīļojuši arī tiešās interneta sarunu platformas, kā piemēram krievvalodīgajā vidē populāro „Čat ruļetka”. Ukraiņi kara situācijā bieži izmanto šo komunikācijas platformu, lai parādītu Krievijas iedzīvotāju domu gājienu, sapratni par notikumiem, izprovocētu tos atklāt to, ko citādi sejas saglabāšanai cenšas noslēpt. Pa laikam pavērojot You tube kanālā izliktās sarunas var novērtēt Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret karu un pasaules politiskajiem notikumiem, kā arī konstatēt propagandas spēka ietekmi uz iedzīvotājiem. Turklāt diskusijas notiek starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem, kas ļauj iegūt izpratni par plašākas sabiedrības daļas morālo stāvokli.

Aktīvs „Čat ruļetkas” runātājs ir kāds ukraiņu blogeris Andrii Popiks. Viņš pielieto dažādus veidus, lai izprovocētu sarunu biedrus uz atklātību, tamdēļ paskatoties viņa publikācijas rodas priekšstats par vidusmēra Krievijas iedzīvotāja prāta spējām, domāšanas veidu un pasaules skatījumu. Reizēm tas kalpo kā ļoti vērtīgs izziņas materiāls.

20.aprīlī Andriijam Popikam (AP) izdevās izprovocēt uz samērā atklātu sarunu kādu krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju un iegūt viņa viedokli par Krieviju, Putinu, situāciju Latvijā un atieksmi pret to visu.

“Taisnība” izlēma izveidot šāda ap 30 gadu veca, krievvalodīgā, pieklājīgi nopelnoša vīrieša sociālo portretu, jo tie ir cilvēki, ar kuriem mums ikdienā jāsaskaras un būs jābūt “kopā” arī krīzes situācijās un potenciāli arī kara gadījumā ar krieviju. Politiskajā vidē laiku pa laikam izskan apzīmējums „piektā kolonna”, taču mēs birkas nekārsim, ļausim runāt pašam intereses objektam un secinājumus varēsiet izdarīt paši.

Sākot sarunu ar rīdzinieku no Beberbeķu privātmāju rajona AP neslēpjot, ka ir no Ukrainas, pajautāja vai sarunbiedrs ir krievs, kas to arī apstiprināja. Sekoja jautājums, kā viņš ir nonācis Latvijā, uz ko Žeņja (tālākā sarunā vārds tika nosaukts) atbildēja, ka te ir dzimis un audzis. Tika uzdots jautājums kā vecāki nokļuvuši Latvijā – atbilde sekojoša: bija taču PSRS, ieimigrējuši no Gelendžikas [laikam tikai tēvs].

Jautājums: Kā Latvijā izturas pret krieviem?

Atbilde: Pirms nebija sācies karš, viņi (latvieši) visi klusēja, bet kad sākās karš Ukrainā visi izlīduši un bļaujot tur...

Jautājums: Ja Putins uzbruks Latvijai, vai tu iesi aizsargāt Latviju?

Atbilde:......smiekli.... tu saproti, viņam nav jāuzbrūk Latvijai, viņš paziņos, ka Latvija ir viņa, ievedīs 100 kaujiniekus un vissss.....Latvija ieņemta.

Jautājums: Tad tu neiesi aizsargāt Latviju?

Atbilde: Es tač esmu krievs...

Jautājums: Tad tu būsi par krieviem?

Atbilde: Par krieviem protams...

Jautājums: Ja krievi sāks slaktēt latviešus, tad tu būsi ar viņiem?

Atbilde: Tu saproti, es visu laiku esmu cienījis latviešus, viņi bija klusi visu laiku, bet kad sākās karš izlīda ārā, sāka vainot mūs [Latvijas krievus] visā notiekošajā, bet tas taču nav mūsu karš...

Jautājums: Vai krieviem ļauj iet strādāt?

Atbilde: Es taču esmu latvietis, nē pasē tomēr rakstīts krievs.....

Tālākie jautājumi par Žeņas nodarbošanos – esot darbaspēka kurētājs (vervētājs) celtniecībā, nopelnot ap 1000 EUR nedēļā.

Jautājums: Vai Putins labi izdarīs vai nē, ja ievedīs karaspēku Latvijā?

Atbilde: Paskaties cik Latvija liela un cik Krima liela...

Jautājums: Latvija taču ir NATO, vai NATO aizsargās Latviju?

Atbilde: Neviens Latviju neaizsargās....

Jautājums: Vai tu aizsargāsi Latviju, tu taču esi pilsonis?

Atbilde: .... aizstāvēšu savus bērnus, maksimums....

Jautājums: Ja okupācijas karaspēks sāks represēt kaimiņus, latviešus, ko darīsi?

Nav atbildes, pāreja uz citu tēmu. Žeņja sāk stāstīt, ka gribējis pieteikties karā pret Ukrainu Krievijas pusē. Bijis depresīvs noskaņojums, sieva pametusi. Uz jautājumu, kur viņš bija gājis pieteikties, Žeņja izvairās atbildēt. Esot izbrāķēts, jo viena acs nerādot.

Te Andrijs, nosacīti, izliek lamatas, paziņojot, ka nav no Ukrainas, bet no Krievijas, Kurskas apgabala un demonstrē automašīnas numurzīmi ar Krievijas simboliku. Oponanentam paskaidro, ka tā viņš mānot ukraiņus un kaitinot tos.

Žeņja jūtami atplaukst, un pastāsta, ka bijis pie māsas Maskavā, sameklējis kādu telefona numuru, kur var pieteikties „vagneriešos”, bet nu nav paņemts. Sarunas gaitā Žeņja iesilst, un stāsta, ka būtu gatavs iet ar visu vājo redzi, jo situācija esot kā tad, kad vācieši uzbrukuši. Tur neviens neko nešķirojis.

Jautājums: Vai „vagnerieši” Latvijā aizliegti?

Atbilde: Protams. Viss krieviskais Latvijā aizliegts. Esot viens politiķis, kurš „kā tikko Domē uzstājas, tā uzreiz šo velk uz tiesu”. Tas esot Rosļikovs. Nu, bet nē, Putins vienalga vienkārši šeit atnāks un pateiks, ka paņem Latviju, viņam karaspēks nebūs jāieved.

Jautājums: Kā uzskati, dzīves līmenis augstāks Latvijā vai Krievijā?

Atbilde: Protams Latvijā!

Jautājums: Vai tev būtu labāk, ja Putins pievienotu Latviju Krievijai?

Atbilde: Nēēē.... es gribētu, lai Latvija nekad nesastāvētu Eiropas Savienībā, jo kā iestājās ES tad viss ir slikti...

Jautājums: Bet ja Putins pievienotu Latviju Krievijai, vai jums būtu labāka dzīve?

Atbilde: prr... protams. Ja agrāk PSRS laikos bija labi...nē, skaties, ja Putins pievieno Latviju, tad tā turpina dzīvot tāpat, tikai bez kādām ES utt... tu vispār zini, cik mums rūpnīcas agrāk bija...bija RAFs, bija Radiotehnika, cukurs bija.... tagad nekā nav. Zini, kas ir rūpnīcu vietā – automašīnu stāvlaukumi.

Jautājums: Ar ko dzīve Latvijā uzlabosies, ja Krievija pievienos sev Latviju?

Atbilde: ar ko... tik daudz nezags. Vot esot piemērs – izvieto pie gājēju pārejām stabiņus, kur katrs stabiņš maksājot 1000 EUR. Tādi stabiņi ir visur. Vajagot ieguldīt ceļu remontā, visi ceļi ir ar ielāpiem. Daudz veloceliņu un autobusu, kas liekot sēdēt ilgos sastrēgumos.

Jautājums: Bet varbūt tādā gadījumā labāk parcelties pie mums uz Krieviju?

Atbilde: Es braukšu. Uz Maskavu, pie māsām.

Jautājums: Bet tur ir daudz aziātu, kaukāziešu?

Atbilde: Nē, es negribu braukt uz Krieviju, esmu celtnieks, ko tad es aizbraucis strādāšu celtniecībā? Skatos video, kur tur noslepkavo utt.... Nē, es te normāli saņemu.

Jautājums: Jums Latvijā ir pilsoņi un nepilsoņi?

Atbilde: nuu....nē, kad sākās karš pusi jau aizsūtīja prom.

Jautājums: Kurp?

Atbilde: Nu uz Krieviju takš...

Jautājums: Vai pats esi pilsonis, ka tevi neizsūta?

Atbilde: Es pilsonis. Manas latviešu valodas zināšanas ideālas [demonstrē]. Mana māte latviete, mājās bērnībā lika runāt latviski.

Tālāk saruna ievirzās par to, kur Žeņja dzīvo pašuzceltā mājā Beberbeķos, netālu no lidostas „Rīga”. Andrijs sarunā izmāna pat Žeņjas mājas adresi. Apskatās mājas bildes Google maps.

Te Andriijs jautā, vai Žeņjam nav bail dzīvot pie lidlauka, ja sāksies karš, to var bombardēt. Uz to Žeņja saka, ka nav bail, jo nekāds kariņš Latvijas gadījumā nebūs. Putins pateiks, ka savāc Latviju un viss... Andriijs piedāvā Žeņjam uzņemt lidostas attēlus un nosūtīt tos viņam, jo viņam esot kontakti ar „vagneriešiem”. Te Žeņja jūtami saminstinās un atsakās ko tādu darīt. Žeņjam palielinās aizdomas, ka Andriijs nav no Krievijas un piemāna, lūdz piezvanīt tam no Krievijas telefona numura, pie tam nosauc savu telefona nr. Andriijs piezvana, bet Žeņjam uzrādās anonīms numurs, kas tam nepatīk. Andriijs atklāj kārtis, un paziņo ir no Ukrainas, Žeņja atslēdzas.

“Taisnības” secinājums.

Ap 30 gadus vecs vīrietis, Latvijas iedzīvotājs, mācījies Latvijas Republikas izglītības sistēmas skolā, audzis pat daļēji latviskā vidē, spēj nodrošināt savas finansiālās vajadzības. It kā cilvēks, kas nav mazizglītots, margināls vai politiski angažēts, taču Krievijas propagandas augļus savā lemtprasmē ievieš automātiski, nedomājot un nepārvaldot mītnes zemes ekonomikas struktūru, vēsturiskās norises un valsts izveidošanas būtību. Skaidri izpaužas Krievijas propagandas izplatītais uzstādījums, ka Baltijas valstis ir „neizdevušās valstis”. Diemžēl, bet 1940.gada notikumi ir labs pamatojums šodienas propagandas būvniecībai kā pierādījums, ka Latvija nav spējīga izrādīt pat niecīgu pretestību Krievijas iespējamiem aneksijas darbībām.

Indivīds nepieļauj domu, ka Krievijas agresijas gadījumā mantiskas represijas skars pilnīgi visus iedzīvotājus, neatkarīgi no tautības, lai gan var nešaubīties, ka informācija par marodierisma izplatību Krievijas armijā ir nonākusi arī viņa ausīs.

Arī reakcija pret dalību ES skaidri norāda par neizpratni uz organizācijas lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā un kopējo labklājību, bet ir taču pierādījies, ka Latvijas dalība Eiroatlantiskajās struktūrās ir viens no galvenajiem Krievijas propagandas uzbrukumu mērķiem.

Nostalģija vēl pēc PSRS šāda vecuma cilvēkam vispār izklausās nedabīga, jo viņš to politisko režīmu labi ja piedzīvojis agrā bērnībā. Te gan jāsaka, ka šos pasaules uzskatus iegūst lielākoties ģimenēs, kas ieimigrējušas no citiem PSRS apgabaliem un nes līdz savu sapratni par dzīves filozofiju. Saprotams, ka šāds dzīves uzskats piemīt kādai vidusdaļai nelatviešu. Ir arī radikālākais spārns un demokrātiskākais spārns. Tomēr masu, visticamāk, veido līdzīga filozofija, var būt nav daudz tādu, kuri depresīvā noskaņojuma dēļ skrien karot pret Ukrainu, bet klusītēm atbalstīt Krievijas agresiju varētu daudzi. Kopumā šī masa uzskatāma par inertu, līdz nenotiek spēcīgas ārejo faktoru stimulācijas un musināšanas vai radikālas iedarbības pret ierastajām, saprotamajām vērtībām.

Visā šajā rodas daudz jautājumi par Latvijas “integrācijas sistēmu”. Kā tas nākas, ka mūsu valstī ir tāds “Sabiedrības integrācijas fonds” ar vairāk nekā EUR 30 miljonu (!!!) budžetu, kas nodarbojas ar atsevišķu politisku pariju (“Jaunā vienotībā”, “Progresīvie”) pietuvināto personu “projektu” apkalpošanu un valsts naudas izsaimniekošanu, bet ar reālu integrāciju tam nav pilnīgi nekāda sakara. Šai daudzu gadu garumā veiktajai sabotāžai ir ļoti konkrēts rezultāts, kuru redzam Žeņjas personā. Kā jums šķiet, cik daudz šādu “Žeņju” ir mūsu sabiedrībā? Kāda būs viņu rīcība kara gadījumā? Vai mēs apzināmies problēmu un mums ir redzējums, ko ar šo visu darīt?

Video redzams šeit: