Jauni zaļā kursa stulbuma apmēri
- Taisnība Raksta
- 12 hours ago
- 5 min read
Gluži tāpat kā izplešas Sahāra, izplešas arī zaļā apmātība. Cilvēku vēlme noslogot savu galvu un strādāt ir dabiska, bet, ja tas viss ir attālināti un dažādu administrāciju lielums jau sen pārsniedzis saprāta robežas, darbiniekiem dīkdienībā jāatrod kādas pašizpausmes formas. Tradicionāli tā ir piesliešanās dažādām nevalstiskām organizācijām un lobistiem, kur attīstību var gūt visneiedomājamākās idejas. Galvenais jau ir tas troksnis, jo par sekām neviens nekad nav atbildējis. Un ko tad sauksi pie atbildības, ja "visi dara tā" pārliecinājis nespējīgus politiķus.
Grēta un tās sekotāji
Aizivadīto gadu laikā par nenoliedzamu zvaigzni kļuvusi Grēta Tūrnberga, kura ir pasaulē plaši pazīstama zviedru "vides un sociālo jautājumu aktīviste". Viņa globālu atpazīstamību guva 2018. gadā, kad kā pusaudze aizsāka skolu jaunatnes klimata streiku kustību "Fridays for Future". Tas decentralizēts, vietējs tīkls, kurā apvienojušies miljoniem studentu, jauniešu un vides aktīvistu visā pasaulē. Papildus bezsaistes atbalstītājiem, viņai ir plaša digitālā auditorija – 16,7 miljoni sekotāju vietnē Instagram. Viņa ir uzstājusies ANO klimata samitos un Pasaules ekonomikas forumā, asi kritizējot pasaules līderus par nepietiekamu rīcību. Tūnberga savu darbību ir paplašinājusi, pievēršoties arī citiem sociālajiem un ģeopolitiskajiem jautājumiem.[1]
Tas būtiski paplašinājis aktivitāšu loku, un pēdējo gadu laikā tas aizvien mazāk ir par klimata maiņām un dabas aizsardzību – Tūnberga vairāk pievērš uzmanību dažādām "sociālām problēmām un politiskām aktualitātēm", kas nereti ir netieši saistītas arī ar vides jautājumiem.
Lai arī Grētas kustība ir pati plašākā un nereti arī skaļākā, šādu kustību un dažādu līdzīgas ievirzes nevalstisko organizāciju ir tūkstošiem. Ne mazums ir specializējušās dažādām lobisma aktivitātēm konkrētās lēmējinstitūcijās.
ANO runas pēcdarbības
Grētas Tūrnbergas uzstāšanās ANO tribīnē pārliecināja daudzus, vēl lielākam skaitam cilvēku pasaulē liekot nopietnāk aizdomāties ne tikai par attālu nākotni, bet arī šobrīd iztrūkstošām darbībām. Viens no rezultātiem bija 2020. gada aprīļa ANO Ģenerālās asamblejs dialogs par harmoniju ar dabu, kas notika Starptautiskās Mātes Zemes dienas ietvaros. Interaktīvā domu apmaiņā tika nolemts veidot jaunu ANO Programmu "Harmonijā ar dabu" (UN Harmony with Nature Programme), kuras mērķis ir pāriet no antropocentriska (uz cilvēku vērsta) pasaules uzskata uz ekocentrisku (uz Zemi vērstu) pieeju.
Programma, ir daļa no ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un aicina cilvēci atzīt, ka Zeme ir mūsu kopīgās mājas un ka ilgtspējīgu attīstību nevar sasniegt, neievērojot dabas ekoloģiskās robežas un likumsakarības. Lai arī definīcijas ir neskaidras un pārprotamas (īpaši attiecība uz cilvēku lomu ekoloģisko robežu uzturēšanā), daudz saturīgāki ir šīs programmas galvenie darbības virzieni un mērķi.
Mērķi un virzieni ir, piemēram, Zemes jurisprudence (programma veicina tiesisko regulējumu attīstību, kas atzīst dabas tiesības), alternatīvi attīstības modeļi (aicina attīstību nemērīt IKP, bet ieviest jaunus rādītājus, kas ietver sabiedrības labklājību, laimi un dabas reģenerācijas spējas), zināšanu tīkla veidošana (programmā darbojas globāls ekspertu un praktiķu tīkls), politiskais dialogs un rezolūcijas (politiskos dokumentos iestrādājot ekocentrisku pieeju).
Dabas ekosistēmas kā juridiska persona
Apmēram 20 valstis visā pasaulē ir atzinušas juridiskas personas tiesības ekosistēmām (upēm, mežiem, ledājiem u.t.t.), izmantojot savu konstitūciju (Ekvadora), likumdošanu (Jaunzēlande), pašvaldību noteikumus (ASV, Kanāda, Austrālija, Brazīlija) vai tiesas lēmumus (Kolumbija un Indija). 2019. gadā ANO programma “Harmonija ar dabu” Zemes jurisprudenci (dabas tiesības kā tās juridisko piemērojumu) raksturoja kā "21. gadsimtā visstraujāk augošo juridisko kustību".
Arī Eiropā ir vairākas nacionāla un vietēja rakstura iniciatīvas. Spānija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kas 2022. gadā pieņēma likumu, kas atzīst Mar Menor lagūnu un tās baseinu par tiesību subjektu ar juridiskas personas statusu. Spānijas Konstitucionālā tiesa 2024. gada 20. novembrī lēma, ka šis likums atbilst Konstitūcijai, īpaši norādot, ka šī likuma mērķis ir aizsargāt, aizstāvēt un atjaunot lagūnas ekosistēmu un ka dabas tiesības ir tikai papildu instruments spēkā esošo vides aizsardzības tiesību aktu kopumā.
Atzīstami, ka šīs aktivitātes ir pārsteidzoši sekmīgas un juridiski nostiprinātas. Pavisam cits stāsts ir par šo normu piemērošanu un to ietekmi – nav zināms neviens gadījums, kad šīs jaunās tiesības būtu sniegušas kādu ieguvumu dabai vai sabiedrībai. Pagaidām tās ir saistītas tikai ar birokrātijas palielināšanos jebkuras saimnieciskās darbības uzsākšanai un pat pārtraukšanai (piemēram, Spānijā).
Jaunas aktivitātes
Kampaņas organizatori ir kustība "Eiropas pilsoņu kustība – par dabu un demokrātiju" (plašāk zināma kā organizācija “Rights for Nature”)[2], kas nāk ar "Piesārņojiet mūs, un mēs jūs iesūdzēsim tiesā" saukli un ir pārliecināti, ka daba saskaņā ar ES tiesību aktiem būtu jāuzskata par personu.[3]
Vai ezeram vajadzētu ļaut nolīgt savu advokātu un iesūdzēt tiesā uzņēmumu par iespējamu ekosistēmas pasliktināšanos? Tas var šķist maz ticams, bet tāds ir Eiropas dabas aizsardzības speciālistu grupas mērķis. Jaunā Eiropas pilsoņu iniciatīvas petīcijā ES[4] tiek aicināta nākt klajā ar likumdošanu, kas ļautu piesārņotām upēm vai atmežotiem mežiem "iesūdzēt" savus piesārņotājus tiesā, piešķirot fiziskām personām tādas juridiskas tiesības, kas līdzīgas uzņēmumu tiesībām.
Eiropas Komisija pārliecinājās, ka ne viens vien komisārs atbalsta šo iniciatīvu, un tā ir neformāli pārrunāta vairākās komisijas, kur to atbalsta ne tikai zaļie un eiroskeptiķi, bet arī daļa sociālistu. Komisijas 2026. gada 19. maija lēmums ir reģistrēt šo pilsoņu iniciatīvu,[5] kas septiņās ES dalībvalstīs jau nostiprināta ar lielāko daļu parakstu (nepieciešams miljons), kas vajadzīgi, lai EK tas būtu oficiāli jāizskata.
Petīcija iesniegta laikā, kad vērojams, kā mazinās politiskās ambīcijas aizsargāt Eiropas bioloģisko daudzveidību. Zaļā kursa pirmajos eiforijas gados no 2019. līdz 2024. gadam ES plašā spektrā mobilizējās par dabas sargāšanu, tostarp lielā skaitā vērtējot dažādas iniciatīvas par dzīvnieku un augu tiesībām un tamlīdzīgi. Tagad ES strauji zūdošā globālā konkurētspēja, saimnieciskās dzīves stagnācija un pieaugošā tehnoloģiskā atpalicība liek komisijas priekšsēdētājai fon der Leienai būt piesardzīgai pret jaunām, zaļām iniciatīvām un spiež viņas otrajā pilnvaru termiņā mainīt prioritāšu savstarpējo nozīmīgumu.
Brisele konkurētspējas vārdā vēlas mazināt birokrātiju, ierobežojot zaļos likumus,[6] kuru dēļ Eiropā daudzās jomās ir praktiski neiespējami realizēt attīstības projektus. Eiropas Parlaments (EP) un ES valstis veido savas nostājas par decembrī publicēto EK priekšlikumu, kā mērķis ir paātrināt ietekmes uz vidi novērtējumus tādiem projektiem kā piemēram atjaunojamās enerģijas un elektrotīklu līdz pat datu centriem un MI rūpnīcām.[7]
Miljona parakstu vācēji ir pārliecināti, ka šis ir īstais brīdis, jo "mēs redzam negatīvu reakciju vides politikā visā Eiropā, īpaši ES līmenī". Iniciatīvas vadītājs Emanuels Šlihters norādījis arī uz to, ka "daudzas vides organizācijas cīnās pret šo negatīvo reakciju, un mēs vēlamies dot cerību".
Kustības kritika
Kustībai ir arī savu kritiķi. Ne mazums pētnieku un zinātnieku ir apšaubījuši, kāda būtu pievienotā vērtība, ja ekosistēmām piešķirtu juridiskas personas statusu. Norādīts, ka šādu tiesību saturs varētu būt "neskaidrs un nesakarīgs" un uzsvērta dabisko vienību robežu noteikšanas grūtības. Tā vietā ierobežojumi būtu jānosaka, izmantojot esošos tiesību aktus.[8] Vienlaikus atzīts, ka ļoti daudzi dabas aizsardzības ES tiesību akti tiek pildīti visai nosacīti, formāli, vai vispār netiek īstenoti.
"Lai gan joprojām nav skaidrs, kāda būs šīs dabas tiesību iniciatīvas nākotne ES, sekas kalnrūpniecības darbībām varētu būt ievērojamas, jo īpaši pieaugošā pieprasījuma pēc vietējām izejvielām dēļ, lai nodrošinātu ES stratēģisko autonomiju un noturību saistībā ar zaļo un digitālo pāreju pašreizējā nestabilajā ģeopolitiskajā kontekstā," sacīja Sintija Mestanza Fernandesa, kalnrūpniecības lobija Euromines vides un drošības lietu speciāliste. "Praksē kalnrūpniecības projekti, tostarp stratēģiskie projekti saskaņā ar [Kritiski svarīgu izejvielu likumu], kļūs juridiski neiespējami," viņa teica, piebilstot, ka "atļaujas varētu tikt apstrīdētas pašu ekosistēmu vārdā”.[9] Tas pats attiecināms uz lielo datu centru un elektrotīklu attīstību visa Eiropa.
Grūti izprotamais
Iespējams, ka kultūru atšķirība un arī zināma vēsturiskā pieredze ne vienmēr ļauj saskatīt šādu iniciatīvu racionālo kodolu, jo īpaši, ja to atbalsta ļoti liels Spānijas un Portugāles iedzīvotāju skaits. Pirms gada tieši šīs zemes it kā vissmagāk cieta no pilnīga elektrības pārrāvuma, un tā pamata iemesls bija ļoti novecojusi elektropārvades un sadales sistēma, un tās tehniskais stāvoklis. Savukārt jaunā iniciatīva paredz aizliegt elektrotīklu atjaunošanas darbus un slēgt vairākas augstsprieguma līnijas. Līdzīgi notikumi un perspektīvas joprojām Briselē tiek apspriestas klimata diplomātijas kontekstā.[10]
Pašlaik novērotais pavasara karstums, kas pārsniedz 30°C, galvenokārt it kā ir Sahāras un daļēji arī pašas Spānijas tuksnešu straujās izplešanās rezultāts. Savukārt iniciatīva nepieļauj veikt nekādus pasākumus dabiskā procesa ierobežošanai un draud ar tiesvedību. Te iespējams minēt vēl desmitiem līdzīgus piemērus, bet tas ceļa rullis tik dodas uz priekšu.
Vēl neparastāka ir EK reakcija un gatavība uzsākt plašas diskusijas par šo un līdzīgām iniciatīvām. Briseles kakofonijā aizvien sliktāk kļūst sadzirdama kāda balss un vēlme patiešām pievērsties Eiropas aizsardzībai, atbalstam Ukrainai, attīstības neatkarībai un izaugsmei, kas prasa realizēt ļoti plašu pasākumu kompleksu, kas lasāms no Mario Dragi ziņojumā.[11] Līdz šim tas tvaiks gan ir aizgājis tikai svilpē – turpat, kur daudzas skaļās, dažādo krāsu iniciatīvas.
[3] https://www.politico.eu/article/pollute-us-we-will-sue-quest-give-europe-lakes-forests-legal-rights/
Comments