Vai lūgumu Ziemassvētku vecītis uzklausīs?
- Taisnība Raksta
- Dec 25, 2025
- 4 min read
Karš Ukrainā nebeidzas un panākumi diplomātiskajā frontē ir tik pat vāji kā militārā frontē – Ukrainai ir jāpiekāpjas nesamērīga pārspēka priekšā. Tomēr, gods un slava visiem, Ukraina neko neatdod bez sīvas kaujas un arī tad cerībā, ka šajās vietās nākotnē būs jākaro vēlreiz.
Vai šo lūgumu Ziemassvētku vecītis uzklausīs?Karš ir dārgs un par to jāmaksā ne tikai ar zemi un resursiem, bet arī cilvēku dzīvībām. Ģeogrāfiski Eiropa ir līdz Urālu kalniem, un karš (Eiropā) mūsdienās pats par sevi jau ir kaut kādas mežonības iezīme, tomēr tas ir realitāte un pret Krievijas mežonību zāles nav izgudrotas.
Ukrainai izsīkst pilnīgi viss, kas nepieciešams sekmīgai pretim stāvēšanai ļaunuma impērijai. Arī tas sabiedrotie nogurst no gandrīz jau četrus gadus ilgstošā kara – daudzas valstis ir pārgājušas tikai uz morālā atbalsta sniegšanu. Bet tāds sabiedrotais kā ASV jau pašizolējas no notikumiem Eiropā un aizvien stingrāk uzstāj uz miera noslēgšanu gandrīz uz jebkādiem nosacījumiem, ka tik krievi būtu ar mieru parakstīt. Ciniski, bet patiešām – šis karš traucē biznesam un ne jau tikai ASV.
Apbrīnojama ir Ukrainas dzīvotspēja, jo šādu karu visdrīzāk neizturētu neviena cita Eiropas valsts.
Protams, varēja sasniegt daudz vairāk. Turklāt, aizvien skaidrāk redzamas tās nerealizētās reformas un pārkārtojumi, kas kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā tā arī nekad nav pat uzsākti.
Valstī faktiski saglabāta padomju laika nomenklatūra un valsts pārvaldes struktūra ar bezgalīgu skaitu nerakstītu likumu un tiesību, kā arī slimīgi uzpūstu valsts pārvaldības aparātu. Šī padomiskā ierēdniecības sistēma nodrošina divu Ukrainu līdzpastāvēšanu – viena Ukraina, kas patriotisma piesātināta cīnās par savas valsts neatkarību frontē un otra, kas relatīvā mierā dzīvo līdzšinējo padomju dzīvi ar visām tās kroplībām. Tikai tā ir iespējams skaidrot ārkārtīgi plaši izplatīto korupciju un kukuļņemšanu, kā arī milzīgas personiskās bagātības uzkrāšanu no valsts kara gadu pasūtījumiem.1
Ukrainas vajadzības
Objektīvi vērtējot, karadarbības uzturēšanai pret okupācijas karaspēka ordām Ukrainai visvairāk ir vajadzīgi karavīri. Pēdējo gadu laikā netālredzīgas valdības un parlamenta politikas dēļ valsts gandrīz neatgriezeniski ir pazaudējusi vīriešu kārtas cilvēkresursu paaudzi, kurai tagad ir 18-24 gadi. Arī vecumā līdz 30 gadiem ļoti ievērojams resurss tādā vai citādā veida valsti ir pametis. Tie ir neaizstājami resursi un ar to ir jārēķinās ne tikai šobrīd, bet arī nākotnē.
Bezatbildīgā algu celšana Ukrainas valsts sektorā būtiski pārsniedza tās iespējas, un valdība nav pat plānojusi īstenot reformas, lai samazinātu sektorā strādājošo skaitu. Pēdējos gados ir noticis tieši pretējais – palielinājies valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošo skaits, būtisks ir ārpakalpojumos veikto darbu izpildes pieaugums. Nedaudz dīvaini, ka valstī palielinās ierēdņu skaits noteiktu elektronisko resursu ieviešanai un ir pieaudzis valsti kontrolējošo iestāžu skaits (un dabiski ar tām saistīto korupcijas skandālu skaits).
Gatavība tuvināties Eiropas Savienībai ir piesātināta ar lozungiem, nepieciešamību pēc ekonomiskām garantijām un iespējām. Saturiski tā ir tikpat iespējama kā Baltkrievijas vai Kēnigsbergas apgabala dalība ES. Valsts uzturēšanai ir nepieciešami resursi, kuru Ukrainā vienkārši nav, un valsts savā kabatā tā arī nav mēģinājusi atrast būtiskas summas no ēnu ekonomikas. Tas iekšpolitisku iemeslu dēļ ne vienmēr ir paveicams.
Ja aizņēmums ir 210 miljardi eiro, tad šāds būtu sadalījums starp visām Eiropas valstīm – Latvija 469, Igaunija 466, bet Lietuva 934 miljonus eiro, 3 lielākās maksātājas – Francija ar 34 miljardiem, Vācija ar 51,3 miljardiem, bet Itālija – 25,1 miljardi eiro. Mazāk ieguldītu Spānija (18,9 miljardi), Nīderlande (13,4), Beļģija (7,2), Portugāle (3,3) un citas. Polija – 10,3 miljardus.
Aizsardzības mehānismi, kas tiktu proporcionāli sadalīti starp bloka valstīm, ir nepieciešami, lai nodrošinātu premjerministra Barta de Vēvera apstiprinājumu aizdevumam.
Beļģijas līderis ir iebildis pret Krievijas suverēno aktīvu izmantošanu, baidoties, ka viņa valstij vienai pašai galu galā varētu būt jāatmaksā nauda Maskavai. Aptuveni 185 miljardi eiro iesaldēto Krievijas aktīvu atrodas Briselē bāzētā finanšu depozitārija Euroclear pārvaldībā, savukārt vēl 25 miljardi eiro ir izkaisīti visā blokā privātbanku kontos.
Tomēr katras valsts kopsumma var palielināties, ja Kremlim draudzīgas valstis, piemēram, Ungārija, atteiksies pievienoties iniciatīvai, lai gan valstis, kas nav ES dalībvalstis, var palīdzēt, ja vēlas, sedzot daļu no kopējās garantijas. Norvēģija tika izvirzīta kā iespējama kandidāte, līdz tās finanšu ministrs Jenss Stoltenbergs distancējās no šīs idejas.
Ukrainai nākamgad draud 71,7 miljardu eiro budžeta deficīts un no aprīļa būs jāsāk samazināt valsts izdevumus, ja vien netiks saņemti jauni līdzekļi. Ungārija piektdien uzlika veto jauna ES parāda emitēšanai, lai segtu Kijivas budžeta deficītu. Atbildība esot ES līderu pusē – viņiem de Vevērs jāpārliecina izmantot iesaldētos krievu aktīvus.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdienas vakarā apmeklēja Briseli, lai apliecinātu De Vēveram, ka Vācija nodrošinās 25% no strupceļa, kas ir lielākā daļa no jebkuras valsts.
"Mums bija ļoti konstruktīva viedokļu apmaiņa par šo jautājumu," pēc vakariņām ar Beļģijas līderi sacīja Mercs. "Beļģijas īpašās bažas par jautājumu par to, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, ir nenoliedzamas, un tās ir jārisina ar jebkuru iedomājamu risinājumu tā, lai visas Eiropas valstis uzņemtos vienādu risku."
Kontroles un līdzsvara mehānismi
Ierosinātais reparāciju aizdevums paredz 115 miljardus eiro Ukrainas aizsardzības nozares finansēšanai piecu gadu laikā, savukārt 50 miljardi eiro segtu Kijevas budžeta vajadzības. Atlikušie 45 miljardi eiro no kopējās paketes būtu paredzēti, lai atmaksātu G7 aizdevumu Ukrainai, kas tika izsniegts pagājušajā gadā.
Saskaņā ar Komisijas slaidrādēm, līdzekļi tiks izmaksāti sešos maksājumos gada laikā un tiktu ieviesti noteikti kontroles mehānismi, lai novērstu krāpnieku piekļuvi naudai. Piemēram, aizsardzības izdevumu ziņā tas ietvertu nodrošināšanu, ka līgumi un izdevumu plāni ir pieņemami Komisijai.
Komisija arī sīki izklāstītu Ukrainas finansēšanas vajadzības un norādītu, kur valdība saņem militāro un finansiālo palīdzību, ļaujot ES galvaspilsētām izsekot naudas plūsmai uz Kijivu.
Comments