Beļģijas Vēvers - Krievijas aģents
- Taisnība Raksta

- Dec 6, 2025
- 3 min read
Krievijas aģentu tīkls Eiropā ir neaptverami liels, un viņu vidū ir dažādu valstu politiķi, arī premjerministri. Piedāvājam iepazīties ar "X" lietotāja@vic_010100 apskatu par Beļģijas premjerministru Bartu de Vēveru.
Lielākā daļa Krievijas iesaldēto līdzekļu glabājas "Euroclear", Beļģijas finanšu institūcijā. Lēš, ka tur atrodas no 185 līdz 210 miljardiem eiro, un debatēs par šiem līdzekļiem - to lietošanu, lai atbalstītu Ukrainu karā pret Krieviju, galveno lomu ieņem Beļģijas de Vēvers. Viņš aktīvi bloķē Krievijas līdzekļu izmantošanu un tas zinātājiem nav nekas jauns - de Vēvers vienmēr (gan pirms, gan pēc Krimas aneksijas) ir uzturējis ciešas attiecības ar Krievijas augsta ranga amatpersonām. Viņš ir arī uzsvēris, ka jau kopš 1988. gada daudz un dažādos formātos apmeklējis Sanktpēterburgu.

Laikā, kad pastiprinājās sankcijas pret Krieviju, politiķis apmeklēta Maskavu. Vizītē 2018. gada aprīlī de Vēvers un Sergejs Sobjaņins noslēdza vienošanos par visaptverošu sadarbības programmu. Viņam līdzi bija liela delegācija - ap 100 uzņēmēju un organizāciju pārstāvju. Galvenais vizītes mērķis - sadarbības paplašināšana ekonomikā un ostu nozarē. Krievijas mediji ziņoja, ka de Vēvers atbalsta aliansi ar Krieviju.
Maskavas mēra Sobjaņina karjera, kā jau jebkuram augsta līmeņa ierēdnim Krievijā, balstīta bezierunu lojalitātē Vladimiram Putinam. Sobjaņina mēra darbu vienmēr pavadījuši skandāli, kas saistīti ar korupcijas shēmām un neefektīviem projektiem - tie galvenokārt kalpo sistēmai, kas radīta, lai priekšrocības saņemtu mēram pietuvinātu personu loks. Publiskie līdzekļi ir pārvērsti par privātu kapitālu.
Pateicoties "cītīgam darbam", Sobjaņins ātri kļuva par miljonāru un Maskavu pārvērta par personīgo biznesa centru - katrs projekts, katrs rajons un katrs zemes gabals ir miljardus vērts. Viņa labā roka ir Aleksejs Ņemerjuks, kura ģimenei bijušas ciešas saites ar organizēto noziedzību - grupējums "Himki" saistīts ar uzņēmu pārņemšanu, pasūtījuma slepkavībām un naudas atmazgāšanu.

Savā 2018. gada vizītē, tobrīd būdams Antverpenes mērs, de Vēvers tikās arī ar Sanktpēterburgas gubernatoru Georgiju Poltavčenko, kurš kopš 1979. gada strādājis KGB. Poltavčenko no amata tika atcelts pēc daudziem korupcijas skandāliem, tomēr nekur nepazuda - viņš pārcēlās uz kuģu būvētavas korporācijas galveno biroju (līdz 2023. gadam), kur viņu ar "augstākās uzticības" mandātu amatā iecēla Putins. Poltavčenko ir arī tuvas attiecības ar Ramzanu Kadirovu.
2020. gada februārī Kremļa elite nostiprināja savas saites ar Eiropu - Sanktpēterburgas gubernators Krievijā tikās ar Antverpenes mēru un viņa delegāciju. Tikšanās galvenais iemesls bija atjaunotā sadarbības līguma parakstīšana. Oficiāli tas attiecās uz "viedās pilsētas" iniciatīvām, atkritumu apsaimniekošanu un kultūru, tomēr patiesais mērķis - tirdzniecības attiecību saglabāšana. Tikšanās laikā uzsvērts, ka 3/4 Antverpenes ostas tirdzniecības ar Krieviju iet caur Sanktpēterburgu. Antverpene - vieni no Krievijas svarīgākajiem vārtiem uz Eiropu.

Aleksandrs Beglovs šo vizīti izmantoja, lai Eiropas delegāciju uzaicinātu uz "Lielās Tēvijas kara" 75. gadadienas atceres pasākumu. Kamēr Eiropā diskutēja par sankcijām, Kremlis no prominenta Eiropas politiķa saņēma simbolisku pretimnākšanu. Ostu pilsētu sadarbība tika pasludināta par "solidaritātes signālu", kas vērsts uz politiskās izolācijas izbeigšanu.
Beglovs ir krievu amatpersona, kura bēdīgi slavena ar korupcijas skandāliem un kura kopš deviņdesmitajiem gadiem vada dubultu dzīvi. Šajā laikā viņa oficiālās un neoficiālās sievas un bērni gan Krievijā, gan ārzemēs ieguvuši īpašumus, kuru vērtība sasniedz miljardiem rubļu. Saskaņā ar krievu mediju sniegto informāciju, Beglovu apsūdz par noziedzīgās organizācijas izveidi Sanktpēterburgā. Viņa karjera ir spilgts piemērs ciešai biznesa, politikas un varas specdienestu sinerģijai.
Brīdī, kad Beglovs ieguva absolūtu kontroli pār Sanktpēterburgu, viņš galvenajos amatos ielika sev lojālus cilvēkus. Šī grupa Maskavā un Sanktpēterburgā kļuva zināma kā "Kurortnaja mafija" - konspiratīvs un noziedzīgs sabiedroto tīkls. Visi tā dalībnieki ir savstarpēji saistīti un uzticīgi gubernatoram. Šāds aizsegs mafijai ļauj brīvi darboties, lai īstenotu koruptīvas shēmas.
Beglovam un Sobjaņinam bija kopīgs draugs - Jevgeņijs Prigožins. Polittehnologi un botu tīkli, kas saistīti ar Prigožinu, veicināja Beglova un Sobjaņina kandidatūru mēra vēlēšanās Sanktpēterburgā un Maskavā.
Kamēr de Vēvers paplašināja sadarbību ar Beglovu, viņš sadarbojās ar Prigožinu. Vēlāk starp Prigožinu un Beglovu radās strīds, jo Prigožinu attālināja no projektiem, kurus pēcāk pārņēma Beglovs un viņa sistēma. Tas skāra arī investorus no ārvalstīm.

De Vēvera vizītes centrālais notikums bija ceremonija, kurā Sanktpēterburga no Antverpenes saņēma kariljona zvanu. Ceremonijā piedalījās Jevgeņijs Dmitrijevičs Grigorjevs, Sanktpēterburgas valdības loceklis un Ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs. Arī otrā de Vēvera vizīte Krievijā nenotika bez KGB ziņas. Jevgeņijs Grigorjevs ir KGB akadēmijas absolvents un policijas ģenerālmajors. Viņš ieņēma vadošus amatus ārējās tirdzniecības un starptautiskās sadarbības jomā lielos valsts uzņēmumos, tostarp Apvienotajā kuģu būvētavas korporācijā, Promresurs un Rostec.
Barta de Vēvera atvērtība sadarbībai ar Krieviju ir sasniegusi kulmināciju - de Vēvers bloķē iesaldēto Krievijas miljardu izmantošanu, aizbildinādamies ar "juridisko nenoteiktību". Viņš aizsargā Maskavas intereses un, ņemot vērā viņa tikšanās, šī nostāja šķiet nevis nejauša, bet gan politiska, ar savu labumu Kremlim.
Kādēļ Krievija tik droši un pārgalvīgi uzvedas? Putina režīms to var atļauties, jo krieviem Rietumos ir daudz savu cilvēku. Arī Latvijā tādu ir ļoti daudz gan pašos augstākajos politiskajos, gan valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības līmeņos. Par dažiem no viņiem "Taisnība" ir rakstījusi, bet par citiem vēl tikai rakstīs. Vēl būs arī tādi, par kuriem uzzināsim X stundā. Latvijas sabiedrība ir samierinājusies ar valsts likteni un pat necenšas pret šo ievērojamo Krievijas ietekmi cīnīties.







Comments