Plaisas zaļā kursa monolītā
- Taisnība Raksta
- 5 days ago
- 4 min read
Zaļais kurss Eiropas Savienībai (ES) gadiem ilgi ir bijis sava veida zīmols un atšķirības zīme. Gan kā sava veida utopija, gan domāšanas veida ievirze ar sociālistiem raksturīgu kolektīvo atbildību visai nenoteiktas nākotnes priekšā un gatavību tās labā ziedot un atteikties no ērtībām un labumiem.
Nenoliedzami, ir zināmi sasniegumi, ja par piemēru ņem visā ES vienoto likumdošanu un līdzīgo domāšanu vai citu problēmu nozīmīgumu, kad no runām jāpāriet pie darbiem un kad iedomāto mērķu sasniegšana prasa ne tikai smalkas runas konferencēs un smaidošus bērniņus fotosesijās.
Klimata pārmaiņu ierobežošana
Plašajā zaļā kursa spektrā pati dārgākā komponente ir klimata pārmaiņu intensitātes ierobežošana, kur pasākumu kopumu apraksta neskaitāmas konvencijas un līgumi, kā arī direktīvas.
Apņemšanās ir pozitīva. Ir tikai viena problēma – iedzīvotāji nespēj par to samaksāt.
Eiropā nav tāda dzīves līmeņa un ekonomiskās izaugsmes, lai spētu par visu klimatneitralitātes sasniegšanai paredzēto samaksāt, un kur nu vēl uzturēt. Atteikšanās no Krievijas lētās gāzes un naftas iezīmēja pāreju uz dārgākiem enerģijas avotiem. Šobrīd tie kļūst arvien dārgāki, un arī Eiropas saražotās preces un pakalpojumi starptautiskajā tirgū kļuvuši nekonkurētspējīgi. Šo virzību būtiski paātrinājusi jaunā ASV tarifu politika.
Faktiski tikai Ķīna pagaidām ir ar mieru sekot izvirzītajiem, augstajiem mērķiem, kas ir ļoti korekti attiecībā uz esošo gaisa piesārņojuma līmeni. Būs ļoti ilgi jāstrādā, lai nonāktu līdz kritiskajai "pēdējai jūdzei", pie kuras nobremzējušas attīstītās valstis. ANO noteiktos augstos mērķus atbalsta tikai neliels valstu skaits, un tās pašas ir ar mieru rīkoties tikai tad, ja par to saņems atbilstošu samaksu no ANO fondiem. Tieši sekas ir tās, kā dēļ ASV izstājās no visiem šiem līgumiem un konvencijām.
ES nav izņēmums – dalībvalstis bija ne tikai izteikti pasīvas COP30, bet arī deklarēja ievērojami zemākus nākotnes mērķus.1 Tautsaimniecībai Eiropā ir ļoti vāja izaugsme (un kur tā ir pozitīva, tur tikai uz inflācijas rēķina), palielinās valstu aizņēmumi un papildus saistības attiecībā uz aizsardzības jomu, un zaļā kursa ilūzijas ir vismaz jāpiebremzē. Tas ir politiski sensitīvi Eiropas Parlamentam (EP), kā vienīgie riski ir netikt atkārtoti ievēlētiem. Daudz vairāk riskē daudzās nevalstiskās zaļi orientētās organizācijas, ko tieši un netieši atbalsta Eiropa. Zūd to darbības saturiskā vērtībā un aktīvas paliek tikai visai kreisi noskaņotās kustības.
Realitātes sajūta un pragmatisms zaļā kursa uzturētājiem liek kļūt elastīgākiem kā attiecībā uz mērķiem, tā arī uz realizācijas daļu. Pati jaunākā Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva attiecas uz elektrotransportu. Līdzšinējā masīvā elektromobiļu ražošanas pētniecības dotācijas, kompensācijas šo auto pircējiem, dotācijas (faktiski pilnīga apmaksa) elektrouzlādes tīkliem un šāda veida elektrības patēriņam nākotnē vairs iespējams nebūs. Eiropa vairs nevar to atļauties.
Pirmie soļi
Tiek sperts racionālais pirmais solis – ES atcēlusi aizliegumu jauniem automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem pēc 2035. gada.2 EK prezidente fon der Leiena šo jautājumu virzījusi kā prioritāti, un tika panākta vienošanās ar Eiropas Tautas partijas līderi Vēberu, kurš jau sen uzstājis uz aizlieguma atcelšanu.
M. Vēbers par vienošanos saka, ka "sākot ar 2035. gadu, jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai autoražotāju autoparka mērķos CO₂ emisijas būs obligāti jāsamazina par 90%, nevis iepriekšējiem 100%. No 2040. gada vairs spēkā nebūs 100% mērķis. Tas nozīmē, ka tehnoloģiju aizliegums iekšdedzes dzinējiem vairs nav spēkā. Tāpēc visus pašlaik Vācijā ražotos dzinējus var turpināt ražot un pārdot. Ar šo mēs izpildām divus svarīgākos solījumus: mēs joprojām esam apņēmušies ievērot klimatneitralitāti, taču mēs nodrošinām arī tehnoloģisko neitralitāti. Tas sūta svarīgu signālu visai autobūves nozarei un nodrošina desmitiem tūkstošu darbavietu rūpniecībā".
Nostāju visai enerģiski aizstāv arī Itālijas premjerministre Dž. Meloni un Polijas premjerministrs D. Tusks. Vēstuli ar lūgumu bija parakstījis arī Vācijas F. Mercs.
Svarīga loma izmaiņās ir arī konsultāciju uzņēmuma Ernst&Young ziņojuma par visu pasauli (īpaši nodalot ES).3 Tas norāda, ka 50% patērētāju nākamo divu gadu laikā plāno iegādāties jaunu vai lietotu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju. Tas ir par 13 punktiem vairāk nekā 2024. gadā. Elektroautomobiļu atbalstītāju īpatsvars samazinājies līdz 14% (-10 punkti), savukārt hibrīdu – līdz 16% (-5 punkti). Starp potenciālajiem elektrotransportlīdzekļu īpašniekiem puse (51%) plānus nemaina, savukārt 36% pārdomā vai pirkumu atliek ģeopolitisku risku dēļ. Lēmumus ietekmē politiskās svārstības, cenu spiediens un nevienmērīgā uzlādes tīkla attīstība. Bailes no nepietiekama nobraukuma joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ patērētāji izvēlas iekšdedzes dzinējus.
Zīmīgs ir Vēbera runas noslēgums: "Mums automašīna ir un paliek kulta objekts, nevis ideoloģisks kaujas lauks, kas galu galā dod labumu galēji labējām partijām".4
Plašāks konteksts
Interesanti atzīmēt, ka šī gada novembrī Eiropā visvairāk jaunu elektromobiļu ir iegādāti Ukrainā (3154 vienības), ko iespējams stimulē nodokļu izmaiņas, jo no nākamā gada par jauniem elektroauto būs jāmaksā PVN.5 Šie mēneša rezultāti ir augstāki nekā vairumam ES valstu gada laikā un ir nozīmīgs papildinājums tām 240 379 automašīnām, kas uz Eiropas ceļiem bija 2025. gada jūnijā.6
Ukrainā par naudas avotiem vienmēr ir šaubas. Pārmaiņas nostiprina 11. decembrī Ļvivā noslēgtā vienošanās ar ES paplašināšanās komisāri M. Kosu. Lai arī diskusija pamatā bija par korupcijas apkarošanu7, noslēgumā tika saskaņots plāns ar 10 "reformu prioritātēm", no kurām visas attiecas uz nepieciešamību stiprinātu tiesu iestādes (ieskaitot korupcijas apkarošanu).8
Atkritumu direktīvas kontekstā no nākamā gada jūlija lētām pakām, kas tiek ievestas ES, tiks piemērots 3 eiro nodoklis par vienību – par to 12. decembrī vienojās 27 bloka finanšu ministri. Lēmums faktiski izbeidz beznodokļu statusu pakām, kuru vērtība ir mazāka par 150 eiro.9 Arī šeit akcents uz nodokļiem. ES valstis jau ir vienojušās oficiāli atcelt de minimis nepilnību, taču visu preču aplikšana ar nodokli (pamatojoties uz to faktisko vērtību un veidu) prasīs daudz lielāku datu apmaiņu. Tas būs iespējams tikai tad, kad līdz 2028. gadam tiks pabeigta vērienīga bloka muitas savienības reforma, par ko šobrīd notiek sarunas. Jaunais 3 eiro nodoklis ir pagaidu risinājums.
[7] Viens no izskatītajiem gadījumiem, kad civillietas tienesis pieņēma piedāvātos 1200$ “konfektēm”, disciplinārlietā atzīts par pieņemamu praksi.
Comments