Švinkas teātrī būs vēl viens cēliens
- Taisnība Raksta

- Aug 26
- 5 min read
Updated: Aug 28
Ar tā saucamo valdības restartu tika izbeigta visu laiku “spējīgākā” nejēgas Kaspara Briškena performance satiksmes ministra postenī. Viņš paguva grīstē salaist visu, ko vien var maksimāli salaist. Briškenu nomainīja ne mazāk “kompetents” kadrs - 2025. gada 6. martā Latvijas Republikas Satiksmes ministra amatā tika apstiprināts Atis Švinka.
Nav viegli agronomam un ekonomikas bakalauram pildīt augstā amata pienākumus tik inženierdisciplīnās pārslogotā nozarē, bet, kā zināms, mūsu valstī izvēloties ministrus kompetencei un zināšanām nav noteicošā nozīme.
Politiskā pārliecība aizlāpa visus caurumus, jo progresīvo ideāli ir kā bāka un uz to jau var pārvirzīt ne tikai lidojumus, bet arī autoceļus, sliedes un kabeļus. Te tas radošums ir noteicošais, un dzīvesbiedres panākumi Jelgavas (tautas) Jaunā teātra režijā ir atstājuši neizdzēšamu iespaidu.
Visu nosaka kadri. Ne viens vien proletāriešu vadonis tā teicis, un tas, izvēloties tehniski sarežģīto un grūti pārvaldāmo valsts pārvaldes iestādi, ir palicis arī komunista Švinkas atmiņā. Izšķiroša ir ministra biroja komanda – zinošākie inženieri un satiksmes nozares speciālisti it kā būtu pašsaprotama lieta, lai tiktu galā ar bezgala smagajiem satiksmes nozares izaicinājumiem.

Parasts buldozerists/agronoms netiktu galā ar vidi, kurā nepārtraukti valda skandāli (Rail Baltica, airBaltic, Vivi, Latvijas Pasts) un dažādas ķibeles piemeklē autobusu reisu izpildi un elektrosakarus pašvaldību vēlēšanās. Protams, jāpiemin arī bezgala svarīgās valsts kapitālsabiedrības un to personālpolitikas jautājumi, kas jārisina, apkalpojot visas sponsoru vēlmes. Attiecīgie kadri jāieliek padomēs, valdēs, direkcijās, un progresīvā valsts budžeta izsmelšana var sist augstu vilni! Tas parasti izdodas apsteidzot termiņus, jo vienmēr vajag jaunas iespējas un projektus neparedzētu līdzekļu apgūšanai. Izšķiroša ir ministra komandas tehniskā kompetence, spējas pārraudzīt un virzīt atbildības jomas, kā arī izsūkt lielos Eiropas projektus.
Ministra balsts ir pastnieks – parlamentārais sekretārs, kuram jāuztur ministra saikne gar ar partiju, gan Saeimā pārstāvētā politisko partiju mozaīka. Te Švinka izvēlējies pārbaudītu partijas kadru - Ģirtu Dubkēviču, kura Banku augstskolas izglītība ir tāda, kāda nu tā ir. Viņš ir uzņēmuma SIA "Waste Management" īpašnieks (uzņēmumā gan ir tikai viens pašnodarbināts darbinieks un uzņēmums 2024. gadā strādājis ar 13 tkst. EUR zaudējumiem). Teiksim tā – nav pārāk iespaidīgi. Nav īsti saprotams, kādas tieši kompetences Dubkēvičs demonstrē satiksmes nozarē, bet visticamāk, tādas viņam nemaz nav jādemonstrē. Viņa uzdevums ir būt par uzticamu pastnieku un to viņš arī dara.
Ministra biroju vada Beāte Rapa – VSIA “Rīgas cirks” finanšu direktore. Uzņēmuma “panākumi” Eiropas un Latvijas naudas apgūšanā, kā arī augstie sasniegumi valsts iestāžu ballīšu rīkošanā, nevienam neraisa nekādas šaubas par šīs personas piemērotību amatam. Principā iznāk, ka B. Rapa savu profilu nav īpaši mainījusi. No viena cirka pārcēlās uz citu cirku, kur priekšnieks ir iestādes galvenais klauns Švinka, kurš uzcītīgi žonglē ar draudziem miljoniem nodokļu maksātāju naudas. Tos progresīvi izšķērdē.
Grūtajos darbos ministram palīgos nepieciešama vēl kāda “cirkus princese”. Tādu Švinka atrada tajā pašā “Rīgas cirkā” – princeses amatā ir Renāte Saulīte, cirka mārketinga un pārdošanas vadītāja. Pamatīgas bakalaura studijas Latvijas Kultūras akadēmijā (kritiskā teorija un analīze) ļauj izpausties. Kā raksta “Satori” – Renāte Saulīte ir radošo nozaru klejotāja, izmēģinājusi roku mūzikā, teātra mākslā, vizuālajā mākslā, kā arī projektu vadīšanas mākslā, tomēr literatūras lauciņā jūtas vismājīgāk.[1] Neapšaubāmi jaudīgs papildinājums satiksmes ministram smagajos projektos, kur jāatrod nestandarta risinājumi.
Mākslai vajag telpu, un tā ministra birojā (sīvā konkurencē ar līdzīgām dvēselēm) nonākusi arhitekte Kristīne Pudiste (Obodova). Viņa plašāk zināma ar Lielo kapu teritorijas attīstībai veltīto diplomdarbu “Rīgas Sepulkrālās kultūras muzeja komplekss”. Nav nekādi joki, ja mūžu mācās te Rēzeknes tautas skolā, te RTU, te RISEBā. Jau atkal – jūtams, ka galvenais klauns Švinka ir pielicis lielas pūles, lai satiksmes nozarei piesaistītu tik augstas jomas profesionāli.
Mums ir “cerības”, jo izskatās, ka Švinkam ir talants darbam SM atlasīt augstas raudzes profesionāļus.
Citādi statiskam ministra birojam kustību piešķir Didzis Ruicēns, ministra padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Viņš nezaudē saikni ar līdzšinējo redaktora amatu žurnālā “Teātra vēstnesis”. Dramaturgs, teātra kritiķis un kas tik vēl ne. Jau atkal, CV tik iespaidīgs, ka norauj jumtu. Satiksmes nozare ir valstiski stratēģiskas nozīmes un nav mazāko šaubu, ka D. Ruicēns būs spējīgs sniegt stratēģiskus padomus komunikācijas jomā.
Uzteicama ir Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētājas Guntas Ančas iesaiste ministrijas aktiviātēs. Tikai nav skaidrs, kādus padomus ministram-klaunam Švinkam sniedz sabiedriskā darbiniece, kas līdz šim aizstāvējusi cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Švinkas birojā ir arī viens “Progresīvo” partijas smagsvars. Patiess profesionālis demagoģijā un jebkuru kustību bremzēšanā ir ministra padomnieks, Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs. Izpausmes joma Kossovičam ir izcili skaidri definēta – padomnieks labas pārvaldības stiprināšanas jautājumos. Spēj apvienot visu. Viņš vada savu briļļu un optikas uzņēmumu “Optic Guru”, kā arī paralēli ir iekārtots par padomnieku vienam no visu laiku izcilākajiem aizsardzības ministriem – Andrim Sprūdam. Kossovičs godam pilda partijas “šeftmaņa” pienākumus un aprūpē sponsoru intereses satiksmes un aizsardzības jomās. Kā saka, abas ir budžetietilpīgas nozares ar daudz un dažādiem projektiem, kuri ir steidzamības kārtā “jāapgūst”.
Iespējams, vēl viens būtisks iemesls, kāpēc Švinka sev par padomnieku izvēlējies Kossoviču, ir viņa spēja apgūt ne tikai neizsmeļamās valsts budžeta iespējas, bet arī jaunās un perspektīvās (progresīvās) meitenes. Iespējams arī puišus... Vecrīgā visu ko runā. Švinkam visnotaļ patīk “apgūt” jauno, progresīvo meiteņu armādu, un Kossoviča padomi šajā jomā varētu būt nenovērtējami.
Specifisku lomu spēlē Jānis Ošlejs, ministra padomnieks ekonomikas un uzņēmējdarbības jautājumos. Ir ieguvis vērā ņemamu ekonomista izglītību un ir SIA “Primekss” (industriālās betona grīdas, konstrukcijas) dibinātājs (1997), līdzīpašnieks un galvenais izpilddirektors, kā arī SIA “Molport” (ķīmisko vielu vairumtirgotājs, eksports – imports) dibinātājs (2006), līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Ošlejam jāpieskata ļoti konkrēti sponsoru projekti (airBaltic). Švinka nav apdāvināts ar jaudīgām prāta spējām, tāpēc ir Ošlejs, kurš nodrošina, ka projekti kustās pareizā virzienā un tiek “pareizi” pasniegti.
Satiksmes ministra padomnieku sarakstu noslēdz īpašs postenis – padomnieks Rail Baltica un dzelzceļa jautājumos Armands Būmanis. Ieguvis maģistra grādu datorzinātnēs un ir programmētājs. Miljons dolāru prēmija tam, kurš pateiks, kādus padomus dzelzceļa jautājumos šis cilvēkbērns var dot. Iespējams Būmanis beidzot palīdzēs sakārtot haotiskā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra darbību. Jau kuro gadu sola drošu, jaudīgu un iekļaujošu digitālo Latviju. Liekam visas “cerības” uz Būmaņa un Švinkas tandēmu. Ir jūtama vilkme.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 242) teikto, Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares.[2]
Ministrs atbilstoši ministrijas nolikumam ir savācis ap sevi izcilākos prātus dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarēs, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomās. Nekādu šaubu.
Cirks aizbraucis un palikuši tikai klauni. Arī labi, jo gaidām jaunu iestudējumu un izrādi. Galvenais, lai tās biļetes tirgotu pietiekami caurspīdīgi.







Comments