Latvijā publiskā pārvalde ir viens vienīgs tradīciju sajaukums, kurā nav kādas vienas, noteiktas tendences.

Pagājušajā nedēļā "Taisnība" lasītājiem piedāvāja aptauju par potenciālajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Ļoti apzināti tika piedāvāti divi ļoti atšķirīgi varianti – divi politiķi (Braže un Šlesers) un divi kandidāti, kuri nav politiķi, bet ir tautai salīdzinoši zināmi personāži no dažādiem sabiedrības slāņiem (Hermanis un Slaidiņš). Tas deva dažādas izvēles iespējas. No 331 respondenta iegūtie rezultāti ir interesanti un prasās neliela to analīze. Ar absolūtu pārsvar

Pie ilūzijas par valsts spējām netiksi.

Mūsu zemē pilnīgi pietiekoši ir uzrādīt 10% zināšanas, tas ir prast skaitīt līdz viens.

Virsrakstā nav drukas kļūdas – Krievijas drošības dienestiem patiešām izdevās valdībā dabūt “Saskaņu”. Operācija ilga vairāk kā desmit gadus, bet, pateicoties Edgaram Rinkēvičam, valdībā beidzot tika paņemti “Progresīvie”. Viņi ir “Saskaņas” klons un Krievijas dienestu “latviskā saskaņa”. Krievijas dienesti šo operāciju ar spīdošiem rezultātiem paveica gan caur minētā Rinkēviča, gan ex-prezidenta Zatlera rokām – tagad Krievijas dienesti caur “Saskaņa 2.0: Progresīvie” kontrol

Viss liecina, ka nākamais būs pārmaiņu gads gan ģeopolitikā, gan iekšpolitikā. Tāpēc “Taisnība” ieskatījās nākotnē un prognozē, kur mums labi zināmi politiķi būs pēc gada un ko 2026. gads viņiem atnesīs. Ar nelielu ironijas devu, bet tāpēc ne mazāk ticamu, nākotnes vīziju esam uzbūruši mūsu cienījamajiem lasītājiem par godu! E. Siliņa – Solvitas Āboltiņas liktenis, ārā no politikas un tālāk visticamāk par vēstnieci Itālijā. Tur viņa varēs realizēt savus neizsapņotos meitenes

Lai arī mūsu zemē attieksme pret korupciju ir visai iecietīga, starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa 2024. gada rādītājus. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, Latvijas rādītājs ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi. [1] Rezult

Vairāk nekā mēnesi ilgi Latvijas sabiedrību vazā aiz deguna gan opozīcija, gan koalīcija – šoreiz nevar apgalvot, ka pie kārtējām jukām mūsu valstī vainojams Šlesers, Rosļikovs vai vēl kāds cits, kam šī loma – maisīt gaisu, iedalīta vēl pirms ievēlēšanas. Pie notikumiem, kas ēnā atstāj daudz būtiskus jautājumus, vainojama koalīcija, jo vēlēšanu tuvošanās ir jūtama. Katrs vēlas pārliecināt savu vēlētāju, ka pārstāv viņa “viedokli” un dara to, kā nu prot. Vēlētāju intereses nav

Ar tā saucamo valdības restartu tika izbeigta visu laiku “spējīgākā” nejēgas Kaspara Briškena performance satiksmes ministra postenī....