Valdība izkar balto karogu

Satrakojušies krievi par katru cenu pompozi grib svinēt 9. maija „uzvaras dienu” - sarkanā karoga izkāršanu virs Reihstāga. Šī tauta dzīvo pēc principa - kur ir mūsu tanki, tur ir mūsu kārtība. Ne visi šos svētkus atzīst, nebūt ne visi ir ar mieru tos svinēt un kārt sarkanus karogus un izrādīt ieročus parādēs lielākajās Krievijas pilsētās. Tomēr nemainīgi - sarkanā karoga svētki ir un paliek šīs nācijas viens no vienojošiem simboliem.

Kāda situācija ir pie mums? Kādus karogus mēs karam? Ņemot vērā vadības pieņemtos lēmumus, rodas iespaids, ka šī vadība ir izkārusi balto karogu – padošanās un nespējas cīnīties karogu. Mūsu valdība domāja ilgi, un nekas nenāca prātā pēc tā iedomu uzrāviena ar saukli „4x4”. Pilnīga nekurienē paklīda 21 punkta programma birokrātijas mazināšanai ar ģeniāliem priekšlikumiem. Nu nav pilnīgi nekā iedvesmojoša ne talkā atkritumus vācot, ne mēģinot  4. maiju no Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienas transformēt par Baltā galdauta dienu. Neklājas tas galdiņš pats, un pašapkalpošanās zviedru tipa galds arī nesanāk, jo drupačas vien palikušas no valsts saimnieciskās izaugsmes politplāna.

Pie mums ir tāda nomales sajūta – esam Eiropas Savienības nomale un arī bijām PSRS nomale, kas tagad atguvusi savu neatkarību, bet ļaunuma impērijā joprojām esam gaišā atmiņā kā savdabīga nomale. Paši sevi jau tur noliekam ar nespēju organizēt valsts dzīvi ar slimīgi uzpūstu un nekvalificētu birokrātijas nomenklatūru, padomju varu un bezatbildību par pieņemtiem lēmumiem un galu galā ar vienkāršu nespēju vadīt valsti.

Tomēr valdība nepadodas un iedibina jaunu tradīciju - 6. maija dienu, dienu, kad valdība pacēla balto karogu virs savas ēkas Brīvības bulvāra 36. Valdība kapitulēja tumsonības un ne izglītotības priekša un pieņem vēsturisku lēmumu par 10% zināšanu pietiekamību valsts izdotu izglītību apliecinošu dokumentu izsniegšanai. Izritināts baltais padošanās karogs. Bezierunu kapitulācija.

Brīnišķais vēsturiskais lēmums ir 24-TA-1512 un apstiprināts kā „Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".1

Noteikumi nosaka, ka valsts pārbaudes darbs skolēniem, beidzot 9. klasi, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiek ieviests no 2026. gada 1. septembra un  vēl uz vienu mācību gadu – 2024./2025. mācību gadu – saglabāt minimālo 9. klases valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksni 10 procentu apmērā.

Viedā valdība nolēma, ka ar 10% skolā apgūto zināšanu ir pilnīgi pietiekoši jaunietim, lai tas varētu pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū, un šis rādītājs ir pilnīgi pietiekošs, lai nodrošinātu tautsaimniecības attīstību kā augsti kvalificēts darbaspēks. Vismaz sasniedzot tādu tautsaimniecības, kas spēs radīt pietiekošu pievienoto vērtību, lai atmaksātu valdības nesaprātīgos aizņēmums starptautiskā tirgū. Tā ir paaudze, kurai valsts jāizved ārā no parādiem, un spētu sevi parādīt ne tikai skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Valsts izglītības attīstības aģentūra līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādās metodiskos materiālus par valsts pārbaudes darbu (latviešu valoda, angļu valoda, matemātika 9.klasei) izpildes analīzi, sniedzot izglītības iestādēm informāciju un datos balstītas rekomendācijas nacionālā mērogā par izglītības satura apguves izvērtējamu.Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās līdz 2025.gada 31.decembrim sabiedrisko apspriešanu turpmākai rīcībai attiecībā uz t.s. "izlīdzinošā gada" risinājumiem.

Iepriekšēji minētais citāts no valdības aptirpināta dokumenta parāda izcilās valdības domu gaitu – līdz 31. decembrim būs VIAA daiļrakstītājām īpaši gudru padomu krājums, ko tad nākamā gada janvārī un februārī dos skolotājiem, apmācīs lietošanas veidus un paņēmienus, lai tad skolotāji pārkārtotos, atvērtu visas čakras, lai tad 2-3 mēnešu laikā pavisam citādi samācītu skolniekus un tie sekmīgi spētu pārvarēt zināšanu nabadzības slieksni un iegūtu vismaz 15%. Skolotājiem jaunās atklāsmes liks ieslēgt turborežīmu un viss notiksies. Jebšu valdība te aizmirsa ieslēgt galvu un noticēja tām pasaciņām par to brīnumaino zināšanu apguves eliksīru. Kas to lai zina, valdības lēmums ir īss un neskaidro sīkumus, jo te tā ticība ir izšķiroša.

Kur tad tāds satraukums, ka valdībai te tā jāsatraucas un pilnīgā nespējā jāpadodas. Satraukums ir par 9. klases eksāmeniem. Tādi ir tikai trīs - latviešu valoda, angļu valoda, matemātika, bet tie sekmīgi jānokārto, lai tiktu pie atestāta. Likums skaidri nosaka, ka mūsu zemē pamatizglītība ir obligāta un izpildes rādītājs te arī zināms – tas ir tas maģiskais atestāts.

Formāli nenokārtojušie ir jāatstāj uz otru gadu (bojā statistiku un reputāciju pašvaldībām), eksāmenus var kārtot rudenī vai pēc gada (atkarībā no veiklības, bet tad jau vasara sapurgāta vecākiem), var ļaut profesionālās skolās uzņemt bez atestāta (un tur kārtot eksāmenus- kas gan ar to ķēpāsies), attapīgi pirms izlaiduma var mainīt skolu un izvēlēties citu apmācības formu (tālmācība, mājmācība) un zināmi arī citi ļoti radoši risinājumi. Tā ka nav gluži tā, ka nav nekādas izejas, ja vien kaut drusku gribētu mācīties.

Pamatizglītības kurss ir viegls un pēc tālredzīgā Skola 2030 varoņprojekta rezultātiem jaunajos mācību priekšmetu standartos pilnībā atbilst tam zināšanu daudzumam, ko Dienvideiropā prasa emigrantu skolās. Vienīgais izņēmums ir nesamērīgi plašais bioloģijas kursa saturs, kas ir padomju laiku recidīvs palicis. Pārējie priekšmeti – atbilstoši, un nav pamata no Āfrikas un Āzijas atbēgušo vecāku bērniem prasīt kaut ko vairāk.

Bērniem ir jāmācas un imigrantu skolas vispirms māca valodu, līdz zināšanu līmenis ir sasniedzis B1 un tad 3-5 mēnešu laikā tiem ir jāapgūst 9 klašu apjoms mācību priekšmetos (pieejami palīglīdzekļi arī arābu un arī berberu valodās). Priekšmetu zināšanas tiek vērtētas kā pietiekamas ar ”4” (10 ballu sistēmā) vai „3” (5 ballu sistēmā), dažās valstīs to izsaka arī procentu izteiksmē. Ja mācību kursu skolnieks nespēj apgūt noteiktajā laika, mācības ir obligāti jāturpina (to uzrauga policija), bet tās jāapmaksā ir vecākiem (tiek ieturēts no algas vai pabalsta). Vienkārši un saprotami. Ir atkāpes vairāku valstu autonomās teritorijas (parasti salas, piemēram, Portugālei, Itālijai, Spānijai), kur var tikt noteiktas atkāpes no vispārējā likuma un zināšanu vērtēšana var variēt 15-20% atsaucoties uz vietēja darba tirgus specifiskām vajadzībām. Skola pabeigta un ar atbilstošu atestātu vecāki jau var doties tālāk uz citu Eiropas zemi, jo atestāti ir savstarpēji pielīdzināmi un jaunietis ar savām zināšanām var pretendēt uz savu vietu darba tirgū.

Pie mums viss ir pavisam savādāk, lai pabeigtu 9. klasi. Aptuveni 10% no visiem beidzējiem ir nodrošināta ar vecāku sagādātām ārstu izziņām, kas atbrīvo no eksāmenu kārtošanas un atestāts jau kabatā. Atlikušiem stresa laiks. Problēmas ar latviešu valodu. Nokārtot to uz 10% ir nepārvarama barjera (zināšanas ap B2 līmeni vai zemāk). Pat imigrantu skolās ar šādām zināšanām nepieļautu mācību priekšmetu apguvi un pie mums valodas nezināšanas dēļ ir dabiskas konsekvences visos mācību priekšmetos. Ievērojama daļa no 9. klasi beigušajiem vairs neturpinās sistemātisku izglītošanos, un šī ir pēdējā reize, kad jaunietis mācās latviešu valodu un turpmāk arī lietos tikai tajā apjomā, ko apguvis. Tie ir 10% (!!!). Topošam Latvijas pilsonim noteikti ar to ir pietiekami - tā lēma valdība. Lieki jautāt vai tas jau nerobežojas ar pretvalstisku rīcību (lai gan visiem ministriem ir atbilstošas pielaides). Rodas jautājums kam tad bērna galvā vieta rezervēta atlikušajiem nepiepildītiem 90%? Drošiem soļiem pretī realitātei ne tikai ar demogrāfijas bedri, bet ar valsts valodas nezināšanu un analfabētismu.

Valdība kapitulēja - 10% ir tas maksimums, ko drīkst prasīt no jaunieša 9. klasi beidzot, augstāk tikai izlecēji. Varbūt vienkāršāk bija tomēr padoties ar godu, un šogad vairs neorganizēt šādus eksāmenus, lai vismaz nekļūstam par publisku izsmiekla objektu pasaulē ar šādām prasībām zināšanās. No otras puses šis ir valdības sūtīts signāls visiem klaidoņiem un bēgļiem to pašapziņas celšanai - te ir zeme, kurā viņu zināšanas tiks augstu novērtētas un ir pietiekamas darba iegūšanai, jo vietējiem uzņēmējiem ir nopietni jāpārdomā vai ar tādām 10% zināšanām drīkst pieņemt darbā un kaut ko uzticēt. Vai ir vērts riskēt, vai tomēr labāk un drošāk ņemt ārzemniekus un tos mācīt.

Ar diegiem nav aršana un analfabētisma priekša kapitulējoša valdība te var izkārt tikai balto karogu un šo dienu pasludināt par atzīmējamu.

Citādi neatliekami ir likvidējama Izglītības ministrija ar visiem tās apakškantorīšiem kā būtisks apdraudējums valstij. Gadiem ilgi izglītības sistēma valstī mērķtiecīgi ir tikusi grauta un pārvērtusies par izglītības darbinieku sociālā atbalsta ministriju bez jebkādas atbildības par skolā iegūto zināšanu daudzumu un kvalitāti. Sava veida labturības ministrija vai kā tagad mēdz teikt, labbūtības institūciju.

Mēs esam vareni, mēs esam gudri!

_____________

1. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/7923eb9e-e08a-4b2c-b4ae-ec7a934afbd1