top of page

Kara laikā aizsardzību jāvada profesionālim

  • Writer: Taisnība Raksta
    Taisnība Raksta
  • 2 days ago
  • 2 min read

Pārmaiņas pasaulē notiek ātrāk nekā mums dažreiz gribētos, un vienmēr jau ir tās cerības, ka tas viss notiek uz labu. Tiesa, tie priekšstati par labumu mums atšķiras. Aizvadīto desmit gadu laikā Eiropa kaut kā pavisam nemanāmi ieslīgusi populismā (neefektīvā budžeta plānošanā un tērēšanā). Skanīgi saukļi un pārliecinoši apgalvojumi, kā arī krāsaina pasaule gluži kā no "Izkrāso pats", un vienmēr te ir vieta līdzdalībai šādās rotaļās. Ne vienmēr tas var labi beigties, bet vismaz kādu laiku varējām pavadīt ilūziju pasaulītē. Tagad pienākusi sāpīga piezemēšanās.


NATO pārdzīvo ne tos vieglākos laikus, un to pamatā ir Eiropas dalībvalstu gadu desmitiem ielaistās problēmas un nepadarītais. No vienas puses tās ir visai stingras ASV prasības Eiropas partneriem, bet otrais - Eiropas valstu populisma pārpilnās valdības un citas kolektīvās organizācijas, kam ir savas ilūzijas un utopijas par mūžīgo mieru. Balansēt kļūst arvien grūtāk.


Noturības testu nevar izturēt vesela virkne Austrumeiropas valstu, kas ir nozīmīgs NATO Austrumu flangs.[1] Pārspīlējumiem pilnais termins "bruņoto spēku civilā kontrole" un izpratne par tā nozīmi par aisardzības ministriem līdz šim ļāva nozīmēt nekompetentas un nepietiekami izglītotas personas, kas ārpus saukļiem un lozungiem tā arī nozarei noderīgu darbu nepaveica.

Nav pārsteidzoši, ka NATO Eiropas valstis ir militāri atpalikušas tieši tā saucamās "civilās kontroles" dēļ, jo atsacījās pieņemt realitāti, par ko brīdināja militārpersonas un aizsardzības jomas eksperti.

Lai arī formālie iemesli ir ļoti atšķirīgi, populisms ir noteicošais. 2025. gada oktobrī Rumānijas[2] un Lietuvas[3] aizsardzības ministriem nācās atkāpties politisku skandālu dēļ savu valstu pārapbruņošanās laikā. Arī nesenās vēlēšanas Ungārijā un Bulgārijā novedušas līdz jauniem ministriem, bet Dānijā jauns ministrs vēl tikai gaidāms pēc Fredriksenas neveiskmīgajiem mēģinājiem izveidot valdību. Pārmaiņas notiek lēni.


Premjerei Siliņai vajadzēja gandrīz trīs gadus, lai saņemtos un plašāk pavērtu acis.


"Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju", bet tālāk pausts: "Uzskatu, ka nozarei nepieciešama jauna, profesionāla pieeja. Esmu aicinājusi pulkvedi Raivi Melni stāties aizsardzības ministra amatā, un viņš tam ir piekritis. Viņa līdzšinējā pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas. Mūsu valsts un cilvēku drošība stāv pāri politikai".[4]


Latvijā jau uzradušies pieaicinātie sistēmiskie "eksperti", kuri šausminās par to, ka aizsardzības ministrs izrādās nedrīkst būt profesionālis (šajā gadījumā NBS virsnieks), jo nebūšot civilās kontroles pār NBS. Arguments kritiku neiztur, jo Latvijā civilo kontroli pār NBS veic gan Nacionālā drošības padome, gan Saeima. Tāpat to turpina veikt arī Aizsardzības ministrija.


Mēs faktiski dzīvojam kara laikā un redzam, kur ar nekompetenta un korumpēta politiķa rīcību novesta valsts aizsardzība.

Tieši tāpēc mums šobrīd vajadzīgs aizsardzības ministrs, kuram ir profesionālas zināšanas par militārajiem jautājumiem un kurš ir spējīgs kvalitatīvi analizēt informāciju un pieņemt adekvātus lēmumus.


Mēs nedzīvojam miera laikos, kad aizsardzības ministriju varēja vadīt no ielas savākti ļautiņi.




1 Comment


Cope
2 days ago

Tam Tapiņam- Sprūdam taču ar šādu figurēšanu noteikti ir jāanulē pielaide. Varbūt pagaidām vēl nevajag aizliegumu pamest valsti.

Like

SAŅEM JAUNĀKOS RAKSTUS E-PASTĀ!

Paldies, ka pieteicies!

milda.png
  • Facebook
  • X
  • Youtube
bottom of page