Komentārs par MIDD un VDD pārskatiem
- Taisnība Raksta
- 4 hours ago
- 4 min read
Pērn turpināja pieaugt Krievijas specdienestu īstenoto sabotāžu apjoms pret Rietumeiropas valstīm, tostarp Latviju, secināts Militārā izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) aizvadītā gada darbības publiskajā pārskatā. Izlūki norāda, ka Krievijas dienesti sākuši izmantot arvien bīstamākas metodes dažādu sabotāžas aktu īstenošanā, arvien mazāk rēķinoties ar iespējamām sekām.[1]
Nepārzinot statistiku un katra sabotāžas akta norisi, atliek visam noticēt, jo pilsonim parastajam svarīgi zināt tendences un vēl svarīgāk - kā neiekrist šādos tīklos, jo krievi nenoliedzami ir vervēšanas meistari un prot savu darbu. Lasot radās jautājums: visai noderīgi būtu zināt, kur tad ir robeža attālu paziņu lūgtajam apskatīt kaut ko tur pa ceļam uz kādu vietu, un kurā brīdī tā būs jau kādas spiegošanas aģentūras aktivitāte? Jo vairāk, ka šādi aicinājumi nemaz ne tik reti ir atrodami sociālajos tīklos vai tiem piekabinātās reklāmas lapās. Visdrīzāk detalizētāka skaidrošana sabiedrībai nāktu tikai par labu, pat tad, ja tas apgrūtinās mūsu speciālo dienestu ikdienas darbu. Tas taču ir mūsu kopīgais darbs.
Lasām kopā
Komplimenti pienākas tiem, kas uzņēmās atbildību un sagatavoja un publicēja gan MIDD[2], gan VDD[3] gada pārskatus. Tas notiek regulāri un pussolis pareizā virzienā ir sperts. Sagatavotie teksti ir kvalitatīvi, tie ir literāri rediģēti, bet tās izteiksmes formas ir tik nogludinātas un apaļas, ka to lasītāji var būt tikai augstākie ierēdņi un politdarbinieki, kas ir pieradušie pie šīs valodas un prot arī lasīt starp rindiņām. Saprotams, ka šo tekstu čaklākie lasītāji nav mūsu zemē, bet gan uz austrumiem no mums un daudzējādā nozīmē tie ir viņiem adresēti.
Labi, bet ko no tā visa spēs izlasīt tante Bauskā un jaunieši ar Izglītības ministres Melbārdes 10 procentu zināšanām pamata priekšmetos? Saprotams, ka jaunieši nelasīs neko no tā visa, pat ja teksts tiktu iestrādāts kādas datorspēles formātā. Tāda mums tā jaunatne.
Ja paskatāmies tālumā
Lasot abu speciālo dienestu pārskatus un mājas lapās izvietoto informāciju ir jāatzīst, ka tā ir visai plaša un ir pat vairāk nekā daudzu citu valsts iestāžu un dienestu lapās, turklāt tā ir viegli uztverama. Šoreiz tomēr par lietām, kas būtu jauzlabo.
Iztrūkst vismaz divas lietas.
Nav pietiekoši skaidri definēti notikumi, darbības un pazīmes, par kurām būtu jāziņo šiem dienestiem. Atskan nepārprotami aicinājumi ievērot piesardzību, tomēr vienkāršots, bet detalizēts skaidrojums par potenciālām bīstamām situācijām ļautu daudz vieglāk uztvert kādu notikumu, epizodi vai neveselīgu interesi, par ko būtu jāziņo. Visdrīzāk būtu nepieciešams, lai šādi skaidrojumi būtu plašāki, ar kādu patiesu vai iedomātu gadījumu piemēriem. Sabiedrībai būtu daudz skaidrāks un saprotamāks, par kādām ikdienas situācijām jāziņo. Mūs noteikti negaida mierīgi laiki un vajadzētu pavērt tās durvis plašāk, jo tā ir nozīmīga valsts aizsardzības daļa.
Otra nepilnība ir "kontaktu" sadaļa mājas lapā. MIDD aicina kontaktēties tikai ārkārtas situācijas gadījumā, bet VDD ir plašāka informācija apmeklētājiem un aicinājums informēt, ja personas rīcībā ir jebkāda informācija, kas ir noderīga VDD. Rodas loģisks jautājums, kāda tad ir tā noderīgā informācija vai ārkārtas situācija? Piekritīsiet, ka tas ir visai subjektīvs vērtējums, vai ne? Diemžēl šāds skaidrojums pagaidām nav atrodams, tāds noteikti netraucētu. Gada pārskatos, ir skaidri norādīts, ka Krievijas izlūkošanas iestādes meklē veidus kā saistīties ar personām Latvijas sabiedrības marginālajās grupās, un arī ietekmējamām nacionālām minoritātēm. Domājams, ka Krievijas dienesti meklē sev labvēlīgas personas gan biznesa vidē, gan politikā, gan akadēmiskajās aprindās, mediju vidē un daudz kur citur. Nepieciešama lielāka detalizācija, kāda veida informācija mūsu drošības sargiem ir nepieciešama.
Arī citiem ir roka jāpieliek
Lai arī cik efektīgi un profesionāli strādātu minētie dienesti, tie darbojas tādā juridiskajā vidē, ko noteicis likumdevējs. Neiedziļinoties jurisprudences finesēs un deleģējumu ietvaros un kompetenču sadalījumos, no MIDD un VDD gada pārskatiem izriet vairākas jomas, kas ir nepietiekoši regulētas. Pašreizējais lietu stāvoklis noteikti neveicina valsts drošību un būtu neatliekami labojams.
Pārskatos ir norāde uz nedraudzīgo valstu aģentūru aktivizēšanos, pietam atzīstot, ka tā jau darbojas mūsu valsts teritorijā. Arī no medijiem visai bieži zināms, ka aizturēti aģentūras darbinieki vai to izpalīgi. Nav jābūt gaišreģim, lai prognozētu šādas aģentūras darbības paplašināšanos, tieši tāpat kā uzmanības koncentrēšanos uz notikumiem un pārmaiņām pierobežas joslā.
Piemērām, spēkā esošais Latvijas Republikas valsts robežas likums[4] neatliekami ir papildināms steidzamības kārtā. Likuma 33. pants nosaka NBS Gaisa spēku tiesības robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā - šajā pantā bruņoto spēku tiesības ir būtiski jāpaplašina, īpašas tiesības nosakāmas valsts drošības dienestiem un nepārprotami jānorāda Zemessardzes iesaiste un tās darbības noteikumi.
Tomēr visbūtiskāk ir jāpārskata minētā likuma 16. pants "Pierobežas joslas režīms". Tajā ir ļoti skaidri jānorāda vispārējs aizliegums filmēt, fotografēt ar ieslēgtu GPS, kā arī nosakāmi ierobežojumi un aizliegumi attēlus no pierobežas zonas izvietot medijos, sociālajos tīklos un dažādās datu apmaiņas platformās.
Līdzīgi šajā joslā ir jāaizliedz izmantot bezpilota lidaparāti (droni) ar ieslēgtu GPS. Valsts dienesti, kas veic uzmērīšanas un datu aktualizācijas darbus ar droniem (Valsts Zemes dienests, Lauku atbalsta dienests, Latvijas Valsts meži u.c.), dronus pierobežas joslā drīkst izmantot darbos tikai ar papildus radiotehnisko aizsardzību. Ir jānodrošina datu uzkrāšana tikai operatora ierīcē un to tālākā nodošana tikai no drošiem punktiem ārpus pierobežas zonas
Jau šobrīd nedraudzīgu valstu izlūkdienesti visai aktīvi izmanto datus no autoreģistratoriem. Tiem iebraucot pierobežas zonā ir jābūt izslēgtiem. Latvijas Robežsardzei ir jāpārliecinās par šo datu dzēšanu katrā autotransporta vienībā, kas uzsākusi robežas šķērsošanas procedūru. Šādam ieraksta aizliegumam būtu jābūt arī valstī noteiktās kritiskās infrastruktūras un valsts drošībai nozīmīgu objektu apkārtnē, par ko būtu jāinformē ar atbilstošām informatīvām zīmēm (arī papildus ceļa zīmēm). Šobrīd tā nav un tas nav īsti normāli.
Droši vien atbildīgie dienesti no sava ikdienas darba zina par nepieciešamību ieviest vēl daudzus citus ierobežojumus, un te būtu pēdējais laiks Saeimas atbildīgajai komisijai sasparoties. Visas pierobežas pašvaldību vadošās personas ir saņēmušas pielaidi, turklāt pašvaldības saņem arī īpašu finansiālu atbalstu no valsts. To pienākums būtu izskaidrot pastiprinātās prasības iedzīvotājiem un gādāt par to ievērošanu, turklāt būtu tikai pareizi, ja sāktu ar pašvaldības un tās iestāžu mājas lapu un citas publiskas informācijas izvietošanas lietderību un nepieciešamību. Jo īpaši tādas informācijas, kas ietver datus par infrastruktūru un ainavas elementu izmaiņām dabā.
Varbūt varam būt kaut nedaudz nopietnāki un tā arī attiekties pret valsts aizsardzību, vismaz sākot ar valsts pierobežu, ja reiz tas līdz šim nav apgūts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. It kā jau četri pagājuši, un, lai saskatītu paveicamo, nebūt nav vajadzīgs tālskatis...
Comments