ANO tuvojas beigām
- Taisnība Raksta
- 3 days ago
- 4 min read
Viens nav karotājs un arī karus labāk apsteigt ar sarunām un vienojoties. Tāda ir dažādu starptautisku starpvaldību organizāciju jēga jau vārāk nekā gadsimtu. To skaits ievērojami sāka palielināties pēc Otrā pasaules kara, bet visstraujāk – auksta kara laikā. Līdz 1980. gadam starpvaldību organizāciju skaits strauji pieauga līdz aptuveni 350 un kopš tā laika ir saglabājies relatīvi stabils, lai gan tendence veidot atvasinātas starptautiskas organizācijas turpina aug, un to skaits ir aptuveni 500.
Kopā ir labāk
Starptautiskās organizācijas visbiežāk grupē kā starptautiskās (ANO un tās aģentūras – UNESCO, UNICEF, Pasaules Pārtikas programma), ekonomiskās (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Starptautiskais Valūtas fonds), drošības un tieslietu (NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Starptautiskā Krimināltiesa), specializētās organizācijas (pārstāv daudzas specifiskas organizācijas).
Precīzāka starptautisko organizāciju grupēšana ir apgrūtinoša, jo daudzas pēc to satura ir NVO, bet vismaz dažu valdības ir šo organizāciju pilntiesīgi biedri. Šādu organizāciju skaits ir vairāk nekā 68 000 (tikai tās kuras publiskajā telpā ir izsekojamas).[1]
Latvija ir dalībvalsts vairāk nekā 40 nozīmīgās starptautiskajās organizācijās, kas aptver politisko, ekonomisko, drošības un tehnisko sadarbību. Ne vienmēr ir saprotama mūsu valsts līdzdalība tādās starpvaldību starptautiskās organizācijās kā Vidusjūras savienība, Starptautiskā Olīvu padome, Starptautiskā Kafijas organizācija, Starptautiskā kakao organizācija, Starptautiskā tropiskās koksnes organizācija un tamlīdzīgi.[2]
Te tomēr nav bijis virzības uz priekšu. Izrāvienu nepanāca odiozā ārlietu ministre, kura tā arī pietiekoši nepiestrādāja pie "Grenlandes vērotāju" starpvaldību organizācijas. Pusmastā palika arī Mieriņas iniciatīvas veidot vismaz starpparlamentāru organizāciju "Karojošā Mierneša Trampa apbrīnai". Ar kvēlām runām "līderu" forumos arī bijušajai premjerei nesekmējās nostiprināt starpvaldību "Līderi un šīberi" veidojumu, lai gan laime bija tik tuvu...
ANO burbulis
Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) šobrīd ir 193 dalībvalstis. Šīs valstis ir pārstāvētas ANO Ģenerālajā asamblejā, padarot to par pasaulē lielāko starptautisko organizāciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu veido 15 specializētas aģentūras, kā arī daudzas programmas, fondi un ar to saistītas organizācijas. Lai gan ANO kodolam ir sešas galvenās institūcijas, plašākā ANO sistēma ietver virs 30 saistītās organizācijas.
Pasaules Bankas grupā ietilpst Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka, Starptautiskā Attīstības asociācija, Starptautiskā Finanšu korporācija, Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra un Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs.[3]
Rezultātā ANO sistēmā ir vairāk nekā 200 dažādas organizācijas, no kurām daļa ir tikai ar reģionālu tvērumu.
Vairāk nekā 10 gadus ANO ir kritizēta par tās nesaprātīgo izplešanos (uzpūšanos), birokratizāciju un arvien sarežģītāko procedūru ieviešanu, pieaugošajām izmaksām un arvien zemāku efektivitāti un zūdošu ietekmi. Vispārzināmais tiek ignorēts, notiek tieši pretējais – ANO esošās struktūras aizvien plašāk iesaistās mijiedarbībās ar NVO un vietējām kopienām, kas tikai palielina vispārējo birokrātisko slogu un netuvina ANO tās pamatmērķu sasniegšanai. Lai arī ir ne mazums ierosinājumu ANO pārstrukturēt pašos tās pamatos un ierobežot tās izplūšanu par "bezformas veidojumu" vai vispār likvidēt, lielvalstu vidū tikai Ķīna un Krievija ir tās, kas uzstāj par organizācijas saglabāšanu, jo uzskata to par vienīgo demokrātisko vispasaules diskusiju un viedokļu apmaiņas vietu.
Radikālāka attieksme ir ASV. Straujā atteikšanās no multilaterālisma, kas iezīmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa otro pilnvaru termiņu un izraisījusi ievērojamus budžeta samazinājumus, tagad grauj Ženēvas starptautisko sabiedrību. Ierastā kārtība ir beigusies. 80 gadu laikā ANO ir uzpūtusies, zaudējusi tās fokusu un pārāk bieži ir neefektīva – tā ASV pozīciju 2025. raksturoja valstu vēstnieks ANO Džefs Bartoss. Paziņojumam sekoja ANO budžeta samazinājums par 7%.[4] 2026. gada 7. janvārī Tramps izdeva prezidenta memorandu,[5] ar kuru ASV izstājas no 66 ANO organizācijām un starptautiskām struktūrām.
Citas valstis ASV piemēram neseko, cerot, ka šādi tām būs lielākas iespēja nozīmīgāk ietekmēt vai pat vadīt šīs organizācijas. Ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs jau ir brīdinājis par iespējamu "nenovēršamu finanšu sabrukumu".[6] Saprotams, ka neviena birokrātiska struktūra nav ar mieru pašlikvidēties – izvēle ir darbus nodot lētākiem ārpakalpojumiem un samazināt pastāvīgo darbinieku skaitu vai pārcelties uz citu vietu.
Gaisa izlaišana
Finanšu situācija likusi uzsākt atlaišanu, kas sākotnēji vissmagāk skārusi Ženēvu, kur atrodas apmēram 30 institūcijas un vairāk nekā 400 nevalstisku ANO Sekretariāta aizgādībā esošu organizāciju. 2024. gadā Ženēvā strādāja aptuveni 12 000 no ANO 131 000 darbiniekiem (aptuveni 9,3% organizācijas personāla).[7] Tagad Pasaules Veselības organizācija paziņojusi par plāniem līdz 2026. gada jūnijam savā galvenajā mītnē Ženēvā likvidēt vairāk nekā 800 darbavietu.[8] Vakcīnu alianse Gavi 2025. gadā samazināja darbinieku skaitu par aptuveni vienu trešdaļu. UNICEF paziņoja par 290 amata vietu (lielākā daļa darbinieku Ženēvā) pārcelšanu uz Romu.[9] UNAIDS samazināja Ženēvas darbinieku skaitu no aptuveni 127 līdz aptuveni 19.[10]
Ženēva ir viena no nedaudzajām pilsētām pasaulē, līdzīgi kā Brisele un Nairobi, kur starptautiskās organizācijas veido ievērojamu vietējās ekonomikas daļu. Tā Ženēvā 2024. gadā strādāja vairāk nekā 36 000 starptautisko darbinieku,[11] un tas radījuma izdevumus gandrīz 7 miljardu Šveices franku apmērā.[12] Pilsētā, kurā dzīvo tikai aptuveni 210 000 iedzīvotāju, šīs iestādes bija ekonomiskās un daudzpusējās labklājības simbols.
Ēna Saules ielejā
Finansējuma izmaiņas atstāj sekas uz institucionālo ietekmi. Pie nodokļu nemaksāšanas, daudzajām privilēģijām un ārkārtīgi augstajām algām pieradušam personālam šīs pārmaiņas ir ne tikai nepatīkamas. ANO darbinieki, kuri zaudē amatus, nevar palikt Šveicē, jo viņu darba atļaujas ir tieši saistītas ar viņu ANO statusu, un viņiem divu mēnešu laikā jāatstāj valsts.
Vairums organizāciju cenšas samazināt piespiedu atlaišanu skaitu, izmantojot brīvprātīgas aiziešanas un priekšlaicīgas pensionēšanās programmas, taču ar to joprojām nepietiks, lai līdzsvarotu budžetu. Dziļākā problēma, viņa stāsta, ir strukturāla – ANO oficiālais budžets nekad nav atspoguļojis tā faktisko naudas plūsmu, jo dalībvalstis pastāvīgi neveic pilnus un savlaicīgus maksājumus. Tātad teorētiskā budžeta samazināšana neatrisina finansējuma trūkumu. Te vietā ir ASV vēstnieka ANO Maika Volca komentārs: "Kāpēc galvenajiem ANO birojiem jāatrodas pasaules dārgākajās pilsētās? Mūsdienu, savstarpēji savienotajā pasaulē darbinieku fiziskā atrašanās vieta ir mazāk svarīga".[13] Grūti nepiekrist, jo, saskaņā ar Numbeo 2026. gada indeksu, Ženēvā ir otrās augstākās dzīves dārdzības izmaksas pasaulē aiz Cīrihes, tāpēc ANO amatpersonas tur saņem ļoti dāsnu atalgojumu.[14]
Ženēva jau te tikai tāds piemērs, jo katrs patstāvīgi var uzburt ainiņu par Briseli bez slimīgi uzpūstām ES institūcijām un visiem tiem satelītveidojumiem un diedelniekiem, kas aplipuši ap tām. Brīdī, kad tas beidzot tiks pamests, ir grūti stādīties priekšā, vai pilsētā / vēl pagaidām nelegalizētā kalifātā būs atlikuši savi 10-15% beļģu. Pamatproblēma nav tikai naudas šķērdēšanā, bet gan daudzo aukstā kara gados veidoto organizāciju un to specializēto struktūru mērķiem, kas pasaulē būtu sasniedzami ar šādu organizāciju starpniecību.
Comments