Ķīnas kurvītis Kremlim
Izskatās, ka starp Ķīnas un Krievijas līderiem valda spriedze. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins BRICS samitā Ņūdeli atteicās tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.[1] Par to, ka sarunas starp Sji un Putinu "nav plānotas" paziņoja Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs. Kremlis paļāvās uz abu līderu "tikšanos klātienē" samita laikā.
Sji un Putins sarunas rīkoja 31. augustā Kirgizstānā, kad tikās SCO samita laikā, tomēr šī tikšanās bija bez būtiskiem rezultātiem. Avoti ziņo, ka Kremlis cer uz Pekinas apstiprinājumu projektam "Sibīrijas spēks 2", taču puses nespēj vienoties par tā cenu.
Sibīrijas spēks 2
"Sibīrijas spēks 2" (Сила Сибири-2) ir pasaulē lielākais gāzes projekts. Tas plānots kā savienojums starp gāzes atradnēm Jamalā (Bovanenkovo un Kharasavei būtu resursu bāze) un Siņdzjanas Uiguru autonomo apgabalu Ķīnas rietumos. Projekta aizsākums ir Putina 2006. gada pavasara vizīte Ķīnā, kur viņš paziņoja, ka 2011. gadā no Krievijas uz Ķīnu tiks izbūvēts eksporta gāzes vads, kas gadā transportēs līdz pat 80 miljardiem kubikmetru dabasgāzes. Toreiz plānoja, ka būs divi maršruti – no Rietumsibīrijas un no Austrumsibīrijas.
Projekta provizoriskās izmaksas ir 10-13,6 miljardi ASV dolāru un tā garums Krievijas teritorijā ir aptuveni 2,6 tūkstoši kilometru. Eksperti lēš, ka palaišana iespējama ne agrāk kā 2033.-2035. gadā un tas tikai tad, ja tiks parakstīti līgumi. Krievijā projekts tiek izskatīts arī saistībā ar iespējamu Burjatijas un Transbaikāla teritorijas gazifikāciju.[2]
Pašlaik gāzesvada projekts saskaras ar nopietnām grūtībām.[3] Sarunas būtībā ir apstājušās ievērojamās cenu prognožu atšķirības dēļ – kamēr Krievija mērķē uz 250-260 ASV dolāriem par 1000 kubikmetriem, Ķīna pieprasa ievērojami zemākas cenas.[4] Ķīna grib saņemt gāzi par aptuveni 50 ASV dolāriem par 1000 kubikmetriem, kas salīdzināms ar subsidēto tarifu Krievijas mājsaimniecībām. Ķīnas piedāvātais kompromiss attiecas uz Krievijas iekšzemes cenu tās rūpniecības uzņēmumiem (120-130 ASV dolāri).
Eiropas gāzes cenas ceturtdien turpināja pieaugt, saglabājot augstāko līmeni kopš 2022. gada, taču vēl nav pārvarējušas psiholoģisko 1000 ASV dolāru par 1000 kubikmetriem līmeni.[5] Nav šaubu, ka tas tiks sasniegts, un tā nav laba zīme ķīniešu un krievu cenu strīdā – laiks nav piemērots sarunām.
Cīniņš starp Ķīnu un Krieviju būs ne pa jokam, un maz ticams, ka šogad valstis nonāks pie kopsaucēja. Iemeslu netrūkst – karadarbība Persijas līcī un iztukšotās ASV un Eiropas stratēģiskās rezerves liek celt gan naftas, gan gāzes cenas. Ja naftas cenas Tramps amerikāņiem solījis samazināt uzreiz pēc vidustermiņa vēlēšanām, tas neattiecas uz gāzes cenām.
Troksnis no Ungārijas
Eiropā no energoresursu cenu lēciena visizteikāk cietīs Ungārija, tādēļ tā uzstājīgi pieprasīs Eiropas Savienības (ES) kompensāciju par tās dalībvalstu atteikšanos atbalstīt cauruļvadu būvniecību caur kaimiņvalstīm uz Vidusjūras ostām un energoresursu iegādes no Krievijas. Ungārijas premjerministrs paziņojis, ka vēlas redzēt "konkrētus, kvantitatīvi izteiktus priekšlikumus ES septiņu gadu budžetā (...), lai palīdzētu mums veikt pāreju no Krievijas gāzes un naftas". Maģāra ieskatā sliktā globālā enerģētikas situācija, tostarp benzīna un dīzeļdegvielas trūkums, rada ievērojamu slodzi ES budžetiem. Viņš uzskata, ka ES aprobežojas ar cildinošiem saukļiem, kamēr "Centrāleiropas uzņēmumi bankrotē, jo nespēj apmaksāt elektrības un gāzes rēķinus".
Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijai tā ir medusmaize. Ungārijas ārlietu ministres Anitas Orbānas un Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes tikšanās, kur apsprieda dažādas tēmas, tostarp arī valstu sadarbību enerģētikas jomā[6], krieviem bija kā sarkana lupata bullim. Nerunājot par dāmu īpašo kompetenci enerģētikā un sarunas gaitu, preses konference atstāja savus nospiedumus, un Krievijas diplomāti medijiem pauda savu neapmierinātību. Ja jau "Ungārijas valdība saskata stratēģisko partneri enerģētikas jomā Rīgā", Budapeštai tika novēlēts saņemt naftu un gāzi "ar demokrātijas aromātu" no Latvijas.[7] Kaut kā dīvaini sanāk.
Comments