Baloni gaisā, arī Latvijā
- Taisnība Raksta
- Dec 2
- 7 min read
Meteozonde jeb meteoroloģiskais balons ir līdzeklis, kas stratosfērā nogādā mērinstrumentus, lai atpakaļ nosūtīt informāciju par atmosfēras spiedienu, temperatūru, mitrumu un vēja ātrumu, kā arī mākoņiem un saules radiāciju. Retāk, izmantojot nelielu, viegli lietojamu mērierīci (radiozondi), arī par citiem parametriem. Zondi, lai iegūtu augstas detalizācijas datus par vēju, izseko ar radaru, specializētām radiovirziena noteikšanas vai navigācijas sistēmām (piemēram, GPS). Meteobaloni tiek palaisti no 900 līdz 1300 vietās visā pasaulē.
Mūsdienās meteobalonu izgatavo no ļoti elastīga dabīgā vai mākslīgā lateksta. Tikai atsevišķos gadījumos – no hloropēna. Balonu parasti pilda ar ūdeņradi, bet bieži izmanto arī hēliju, kas ir dārgāka, bet dzīvotspējīga alternatīva.
Lētākie meteobaloni var lidot pat 3-5 km augstumā un ar neapbruņotu aci tos redzēt nav iespējams, taču radari fiksē zondes GPS raidītāju.
Viens no balonu nozīmīgākajiem parametriem ir to celtspēja. Ja tradicionāli mērinstrumenti sver ap 40 gramiem līdz dažiem kilogramiem, tad speciālās zondes piemērotas līdz vairāk nekā 100kg lielas masas pacelšanai stratosfērā (šādu balonu cena sasniedz vairākus simtus eiro).
Visiem meteobaloniem ir viens būtisks trūkums – to kustību nevar vadīt un pēc palaišanas tie seko vējām. To nokrišanas vieta, ļoti optimistiska scenārija gadījumā, ir neprognozējama vairāku desmitu kilometru rādiusā.
Baloni pār mūsu robežām
Latvijas iekšlietu dienests ir pārtvēris septiņus no aptuveni 30 baloniem, kas nesot kontrabandu valstī ielidoja no Baltkrievijas. Katrā šādā kravā ir vidēji ap 60 000 nelegālo cigarešu.1 Masas izteiksmē – 300 cigarešu bloki un to iepakojums ir ap 78-92 kilogramiem. Šāda sūtījuma balons maksā ap 75-100 eiro.
Pēc nodokļu nomaksas (ar legālu akcīzes marku) mazumtirdzniecībā Marlboro cigaretes Minskā maksā 1.69 eiro. Tāda cena šīm cigaretēm ir Lībijā un Ēģiptē. Vietējā cenu spektrā tās uzskatāmas par ļoti dārgām, jo vairums smēķētāju Baltkrievijā veikalā netērē vairāk par vienu eiro par 20 cigarešu paciņu. Mazāk patriotiski pilsoņi zina, kur un kā iegādāties cigarešu (ar filtru) paciņu par 50-70 centiem. Latvijā šāda paciņa mazumtirdzniecībā maksā 5,40 eiro. Tātad, Baltkrievijā iegādātas cigaretes Latvijā vai Lietuvā var pārdot 10 reizes dārgāk. Latvijā par 15-20 gab. cigarešu paciņu cenu var iegādāties balonu.
Cenu starpība pasaulē ne vienā vien gadījumā ir izraisījusi pilsoņu karus un valsts apvērsumus. Nav daudz tādu produktu, kur iespējams šādu peļņu gūt – pagaidām ne visai sekmīga ir smēķēšanas netikuma ierobežošana.
Cigarešu izcelsme
Kontrabandas cigarešu ražošana pamatā jau gadu desmitiem notiek Ukrainā. Tur ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas un pieredzējis personāls, bet arī iekārtas un neuzskaitīti tabakas lauki (lielākoties – Krievijas okupētajā Krimā). Tabakas izstrādājumi uz maksātspējīgo Eiropu vienmēr plūduši pa kreisiem ceļiem, un periodiski tie ietekmējuši arī Krievijas un Tuvo Austrumu tirgu. Sistēma ir stabila, un Ukrainā to sagraut neizdodas arī kara laikā, lai gan pagrīdes uzņēmumi un tirgū iesaistīto uzņēmumu ķēdes atklāj gandrīz katru nedēļu.2
Sistēma ir dinamiska, un pagrīdes ražošana tiek iekārtota arī kaimiņvalstīs (un Baltijas valstīs). Tas ļauj nodrošināt jaunus izplatīšanas maršrutus. Legalizētā plūsma kā tranzītkravas un kā piegāde saņēmējiem iet caur Lietuvu un Moldovu, retāk caur Turciju. Šajā maršrutā tranzīts ved caur Baltkrieviju, kur satiekas Lietuvai domātās kravas. Dabiski, ka šiem maršrutiem seko arī cita veida kravas.
Lietuvas tradīcijas
Ievērojamās cenu starpības dēļ Baltkrievija krietnu gadu desmitu ir bijusi lietuviešu iepirkšanās vieta. Tūkstošiem pilsoņu ik mēnesi legāli iepirkās, primāri iegādājoties cigaretes, augu eļļu, miltu un putraimu izstrādājumus, kā arī lētu elektrotehniku, degvielu, kosmētiku un neiedomājamu daudzumu lētu preču no Ķīnas. Gandrīz 1/3 Lietuvas iedzīvotāju šo iespēju izmantoja, un tā kļuva par pašsaprotamu lietu kārtību.
Ieradumam bija arī pozitīva ietekme – lietuviešu uzņēmumiem nācās kāpināt ražošanas jaudu un jāražo lētāk, jākļūst lielākiem un efektīvākiem arī preču realizācijā (Maxima ir viens no piemēriem) un aktīvi visā pasaulē jāmeklē netradicionāli tirgu. Tas nesa panākumus.
Ar laiku tika ieviestas korekcijas – pierobežu tirdzniecība atļauta tikai privātpersonām, noteikti dažādi ierobežojumi (braucienu biežums, preču veids, iepirktā daudzums u.tml.). Vienlaikus Lietuva ļoti stingri pieturas pie ES sankcionēto preču saraksta un tirdzniecības apjoms ar Krieviju (~25 miljardi ASV dolāru gadā) ir stabils, gluži tāpat kā 4.2 miljardu vērts eksports no Baltkrievijas.3 Sankcijas tiek ievērotas un tas netraucē būtiski papildināt Lietuvas valsts budžetu. Līdz ar aktīvo tirdzniecību, takas iestrādās arī kontrabandai.
Lietuvas politika attiecībā uz pierobežu pakāpeniski mainījās 2023. gadā, un puslegālā tirdzniecība un ar to saistītā dispersā kontrabanda tiek stingrāk ierobežota. Galvenokārt tas notiek masīvā nelegālo migrantu plūduma no Baltkrievijas dēļ. Ar to tad arī sākas visai netradicionālu paņēmienu meklēšana, lai kontrabandas maršrutus dažādotu. Tādu ir ļoti daudz, to vidū arī gaisa balonu, meteobalonu un gaisa pūķu izmantošana cigarešu (un ne tikai) pārnešanai pāri robežai.
Pasākums ir riskants un nenes pietiekoši labu peļņu, jo vienlaicīgi vienā lidojumā visbiežāk piegādā 10 līdz 16 tūkstošus cigarešu. Tas nav daudz, bet organizācijas sistēma ir pietiekoši sarežģīta, lai preces Lietuvas pierobežas zonā savāktu un nogādātu tirgū. Kontrobandai būtu vajadzīgas dārgākas preces, taču tad palīdzīgu roku sniedza vietējais likumdevējs – akcīzes nodokļa pacelšana deva pārliecinošu impulsu kontrabandas attīstībai.
Balonu pārvadājumi kļuvuši izdevīgi un ir investīcijām lietderīgi gan attīstot tīklus, gan tehniskos līdzekļus (GPS koordinātu raidīšana un atpazīšanas sistēmas nokritušajai kravai). Tolaik Lietuvas varas iestādes ziņoja, ka 2025. gadā kopumā reģistrēti vairāk nekā 500 kontrabandistu palaistu gaisa baloni, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2024. gadā.4
Lietuva attīstīta robežkontroli, un tas attiecas ne tikai uz pašu robežu, bet arī visu pierobežas joslu. Lietuvā sāktas 26 pirmstiesas izmeklēšanas par kontrabandu ar baloniem. Ir 66 aizdomās turamie, 18 civēki ir aizturēti, bet 22 atzīti par vainīgiem. Tas ir nopietns trieciens kontrabandas shēmai, un kontrabandisti spiesti pāriet uz lielākas celtspējas baloniem, kas tiktu ievērojami tālāk par pierobežas joslu. Ir blaknes – daži baloni aizlido pārāk tālu, nonāk lidostu darbības zonā un apdraud to drošību.
Nozīme ir arī Lietuvas nesen slēgtajai robežai ar Balktrieviju, jo kontrabandistiem tas pats preču daudzums klientiem jāpiegādā laikā, izmantojot citus paņēmienus, tādēļ meteobalonu kravu plūsma kļūst intensīvāka. Baloni tiek palaisti arī no Kēningsbergas anklāva (arī tur ir ukraiņu nelegālās tabakas ražotnes) un tiek izmēģinātu jauni maršruti, arī caur Latviju.
Baltkrievijas reakcija
Pēc Lietuvas iniciatīvas, diplomātisko attiecību līmenis ir pazemināts līdz zemākajam, bet tas nebūt netraucē biznesam un iespējai iegūt papildus valstiskus stimulus, lai konkurētu ar Poliju. Šajā cīņā Lietuva zaudē, un troksnis publiskajā telpā ir liels. Baltkrievijas precēm kritiski svarīga ir pārslogotā Klaipēdas osta, un Minskā jebkādi jauni ierobežojumi tiek uztverti visai sensitīvi. Abpusējs darba ļaužu sašutums ir saprotams, jo robežas slēgšana radīja papildus sarežģījumus. Salīdzinot ir lietderīgi atcerēties igauņu alko-tūres uz Latvijas pierobežu un vietējā biznesa uzplaukumu ar sekojošām dabiskām konsekvencēm.
Kamēr vien kontrabandisti Baltkrievijā pērk legālas akcīzes markas un papildina Baltkrievijas valsts budžetu, tai nav iebildumu pret šādu pārvadājumu un tirdzniecības veidu dažādošanu. Tās ir legālas preces, Baltkrievijas pierobežas joslas drošība ietekmēta netiek un visām personām ir spēkā esošas uzturēšanās atļaujas, turklāt tās tikai uz dažām stundām iebrauc šajā joslā.
Ir gan jāsaprot, ka Baltkrievijas valsts iestādes tieši nesadarbojas ar kontrabandistiem un viņu darbību nekoordinē – paši kontrabandisti to prot ne sliktāk. Baltkrievijas dienesti novēro kravu pārvietošanās maršrutus, GPS signālus (un to kropļojumus) un blakus datus, ko citādāk iegūt nebūtu iespējams.
Lietuvas neviennozīmīgā rīcība
Ar iekšlietu ministra rīkojumu Lietuvā tika izveidota izmeklēšanas grupa, ko veido robežsardzes, policijas, muitas un Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta darbinieki. Izveidotā sistēma Lietuvas pierobežā ir visai efektīga un tiek pilnveidota. Protams, ir nepatīkami, ka kravu savācēju vidū starp ukraiņiem ir ne mazums Lietuvas pilsoņu.5 Turklāt, daļa no lietuviešu aktīvistiem kravu savākšanā vienlaicīgi darbojušies kā valsts austrumos, tā rietumos, un ir izveidojušās atbalsta grupas.
Oficiālā Lietuvas pozīcija ir politizēta un nereti pārspīlēta, taču nespēja tikt galā ar kontrabandas plūsmu pāri Baltkrievijas robežai sasniegusi tādus mērogus, ka Lietuvas amatpersonas to sauc par jaunu hibrīdkara taktiku. Savā ziņā tā ir piektā kolonna, to noliegt būtu nepareizi.
Valsts robežsardzes komandieris R. Ļubajevs norādījis, ka Seima deputāti varētu sniegt ieguldījumu tiesiskā regulējuma uzlabošanā, robežsargiem palīdzot pret organizatoriem cīnīties ar juridiskiem līdzekļus. Viņi ir lūguši Seima deputātu atbalstu iekšlietu ministra sagatavotajam priekšlikumam par civilās konfiskācijas sistēmas uzlabošanu.6 Šādi ierobežojumi pilnīgi noteikti nenorāda uz karadarbības ierobežošanas un civilās aizsardzības pasākumiem.
Lietuvas Valsts drošības dienesta komandieris un policijas ģenerākomisārs Arūns Paulausks Seimā tikās ar Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvjiem un atbildēja uz politiķu jautājumiem. Pirms jautājumu sērijas, policijas priekšnieks pauda gandarījumu par kontrabandas ierobežošanā sasniegtajiem rezultātiem, taču vienlaikus politiķiem un sabiedrībai lūdza pacietību. Viņš apstiprināja, ka šogad ir "rekordlieli rezultāti – no nelegālās aprites esam izņēmuši gandrīz 5,5 miljonus nelegālo cigarešu iepakojumu". Policijai 2025. gada pavasarī izdevās identificēt nelegālu rūpnīcu, kas celta Kauņas rajonā. Sekoja personu arests un produkcijas konfiskācija.7 Ir konstatēts, ka kontrabandistiem ir saikne ar telefonkrāpniekiem un vairākām naudas atmazgāšanas shēmām.
Tepat vien Latvijā
Atzīstami, ka tieši Lietuvas robežsardze bija tā, kas savlaicīgi informēja Latvijas kolēģus par aptuveni 30 meteozondēm, kas pārvietojas Latvijas virzienā. Tieši šie dati palīdzēja sākt balonu kravas meklēt. Nepārprotami, mūsu robežu uzraudzībai vajadzīgs tehnisks un organizatorisks papildinājums, kas spēj patstāvīgi identificēt, izsekot un notriekt kontrabandistu sūtījumus. Vietējos medijos ziņas tradicionāli balansē ar puspatiesībām,8 tādēļ atliek cerēt, ka rīcība sekos gan iekšlietu, gan aizsardzības struktūrās. Nav pamata domāt, ka Latvijā panākumi atrast 8 no 30 kravām kontrabandistiem liek šo maršrutu uzskatīt par perspektīvu.
Pēc informācijas saņemšanas, robežsardzes Daugavpils un Ludzas kriminālizmeklēšanas dienesti un policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas uzsāka operatīvās darbības vairākos Latvijas austrumu pierobežas novados.9 Zināmi rezultāti tika sasniegti.
Mazāk pamanītās blaknes
Ir jāskatās arī uz blakus parādībām, ne tikai uz kontrabandistu pagaidu uzvaras pār Lietuvas valsts struktūrām vai Latvijas dienestu negatavību šādam notikumu pavērsienam. Tas ir būtiski kā valsts aizsardzībai, tā arī sabiedrības drošībai pret visai tiešām ietekmēm.
Būtu pareizi saprast, ka kontrabandisti vienmēr ir militārās izlūkošanas priekšpostenis. Viņi veic izlūkošanas sākotnējo darbu – sagatavo izejas datus infrastruktūrai un netieši veic arī iesaistīto darbinieku priekšatlasi. Dati par balonu drošu pārvietošanos, spējām tos pamanīt, nokrišanas lokalizāciju, reakcijas ātrumu, mūsu komandķēdēm, kā arī personālijām, ir ārkārtīgi vērtīgi, lai jebkuru teritoriju sagatavotu iespējamam iebrukumam. Dati par Lietuvu šādi vākti jau vairākus gadus, darbības uzsāktas arī Latvijā.
Datu ievākšanā sava nozīme ir arī datorprasmēm, jo kravu sūtītie signāli ir gan GPS, gan GLONAS sistēmā, un īsi apmācības kursi koordināšu pārrēķinos ir pieejami visiem kontrabandas sistēmā iesaistījiem. Krievu sistēma gan prasa precizēšanu uz vietas, lai MI varētu ieviest korekcijas datos, tādēļ zelta vērtā ir fotogrāfijas no kravu atrašanās vietas, ar apkārtējo ainavu un raksturīgiem dabas objekti.
Drošības dienestiem, iespējams, visai neatliekami ir veicama kāda īpaša izglītošanas kampaņa žurnālistiem un pašvaldībām, mediju redaktoriem un varbūt arī policijai, kam tas joprojām nav saprotams. Vismaz LSM īpaši labi apmaksātā izlase varētu tikt apmācīta, lai nav jāredz šādas reportāžas no notikuma vietas.10 Tājā pat grozā arī personu izrādīšana notikuma vietā – ideāls avots profila sastādīšanai un papildus datu iegūšanai. Varbūt jāatceras arī datorhigiēna, un attēlos redzamajiem cilvēkiem ir pēdējais laiks iztīrīt attēlu krātuves un to piesaisti GPS. It kā pašsaprotami un tomēr, tas nekad netiek darīts. Piedzīvojumi pieaugušo pasaulē vēl tikai sāksies.
Varbūt tomēr biežāk der padomāt, arī tad, ja skola beigta ar Melbārdes 10% minimumu. Mums pašiem ir jāsargā sava valsts un ar savu nihilismu nav jāpalīdz nelabvēļiem, ko netīši pārāk bieži darām.
[7] Turpat
[8]https://www.sargs.lv/lv/latvija/2025-11-24/latvija-ielidojusos-balonus-no-baltkrievijas-ar-nelegalajam-cigaretem; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.11.2025-latvija-fikseti-vairaki-cigaresu-kontrabandistu-baloni-no-baltkrievijas.a623559/
Comments