ASV vidustermiņa vēlēšanas un Ukraina

Ko Kongress var un ko nevar mainīt?
Centrālais jautājums ir, vai mainīts spēku samērs Kongresā mainīs ASV politiku attiecībā uz Ukrainu un Kremli, vai arī prezidents Donalds Tramps turpinās ieturēt savu politisko līniju, neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta.
Kongresa iespējas – viss atkarīgs no Senāta
Esošā sasaukuma Pārstāvju palāta ir jau nobalsojusi par Ukrainas atbalsta aktu, kas paredz jaunu militāro un finansiālo palīdzību un faktiski nozīmē atgriešanos pie Baidena laika politikas. Šis dokuments ir svarīgāks par daudz apspriesto sankciju likumprojektu. Likumprojekts ir iestrēdzis Senātā, jo republikāņu vairākuma līderis Džons Tuns to neizliek balsojumam, kaut gan ļoti iespējams, ka balsojumā tam atrastos vairākums gan starp demokrātiem, gan republikāņiem.
Brīdī, kad demokrāti ir ieguvuši vairākumu arī Senātā, vairs nav gandrīz nekādu šaubu, ka likumprojekts nonāks līdz balsojumam, un Trampam būs jāizdara izvēle demonstratīvi uzlikt veto vai meklēt kompromisu par tā saturu. Veto pārvarēšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums.
Darījuma loģika
Otrs ceļš ir darījums. Ņemot vērā, ka demokrāti kontrolēs Senātu, Trampam vajadzēs viņu piekrišanu lēmumiem par budžetu un amatpersonām. Tādā gadījumā iespējams maiņas darījums – atbalsts Ukrainai pret balsīm par administrācijai svarīgiem dokumentiem. Ir arī precedents – Javelin prettanku raķetes Ukrainai nodeva nevis Trampa labās gribas dēļ, bet gan tādēļ, ka to nodošanas izmaksas bija aizsardzības budžetā, ko ASV prezidentam nācās parakstīt. Arī šoreiz kompromisus var ietērpt vispārīgu likumu formā.
Novēroti arī signāli, ka daļa republikāņu ir gatavi palīdzības Ukrainai atjaunošanu saistīt ar Trampa nodomiem attiecībā uz Irānu.
"Klibā pīle" un republikāņu dilemma
Nākamās ASV prezidenta vēlēšanās Tramps vairs kandidēt nevarēs un, bailēs par savu politisko nākotni, no viņa var sākt distancēties Republikāņu partijas kodols. Lai tas īstenotos, viņiem Senātā jāmaina frakcijas vadība un jābūt gataviem konfrontācijai. Pagaidām Trampa rekomendācijas ir partijā noteicošās – viņš no vēlēšanām, piemēram, izslēdza vairākus cienījamus senatorus un viņus aizstāja ar paša izvirzītiem kandidātiem.
Pirms desmit gadiem republikāņi izskatījās apjukuši, jo kandidāts šķita nolemts zaudējumam tradicionālo vēlētāju dēļ, taču Tramps pierādīja, ka var uzrunāt sabiedrības grupas, kas par republikāņiem agrāk nebalsoja (latīņamerikāņi, afroamerikāņi, reliģiskās organizācijas u.c.). Vai Dž. D. Venss un Marko Rubio bez Trampa atbalsta spētu šo varu noturēt? Iespējams, republikāņus var glābt tikai kreisais pagrieziens.
Izmeklēšana un Kremļa kontakti
Pašlaik nevar paredzēt vai Tramps, bailēs par sekām, mainīs līdzšinējo sadarbības formātu ar Kremli, taču viņam vajadzētu distancēties no Putina. Kongresa izmeklēšanas komisijas var teju paralizēt prezidenta administrāciju. Ja Vitkofu vai Kušneru piespiestu ar zvērestu liecināt par sarunu ar Putinu saturu (ko solīja, kādus finanšu projektus apsprieda), rastos nopietns spiediens.
Līdz Trampa pilnvaru beigām atlikuši divi gadi, kas var izvērsties arī Niksonam līdzīgā scenārijā. Viņš demisionēja nevis impīčmenta, bet gan tādēļ, ka saprata – vēl sliktāk būs turpmākos divus amata termiņa gadus pavadīt nemitīga politiska stresa un spiediena atmosfērā.
Kijiva un "enerģētikas pamiers"
Ukraina, neraugoties uz Vašingtonas prasībām tos pārtraukt, ir atsākusi triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Svarīgākais nav pats triecienu fakts, bet tas, ka Tramps izvēlējies tos "nepamanīt". Viņa ierosinātais pamiers nozīmēja, ka puses neveic abpusējus triecienus pa naftas pārstrādes rūpnīcām, bet Ukraina uzstāja, ka Krievija nevar izdarīt triecienus arī pa Ukrainas energoapgādes infrastruktūru. Brīdī, kad Krievija uzbruka Kremenčugas rūpnīcai, Ukrainai radās iemesls pateikt, ka pamiers ir pārkāpts. Trampu patiesībā interesēja nevis šīs rūpnīcas, bet iespaida radīšana, ka viņš cīnās par zemākām dīzeļdegvielas cenām.
Darījumi ar Maskavu
Vai Maskava neatteiksies no sadarbības, ja Tramps nespēs sniegt efektīvu atbalstu? Te gan jāsaka, ka reāli ASV darījumi ar Krieviju iespējami vien pēc kara izbeigšanas. Kā piemērs ir skandalozais darījums ar dīzeļdegvielu, kura izpildi faktiski norauj amerikāņu uzņēmumu kolektīvā atteikšanās to pirkt.
Potenciālais darījums ar gāzesvada "Nord Stream" pārņemšanu nav realizējams, jo gāzesvads ir daļēji uzspridzināts un atlikusī līnija nav sertificēta. Turklāt, spēkā ir ES sankcijas. Runas par darījumiem ir dekoratīvas.
APEC un G20
Drīz APEC (Asia-Pacific Economic Cooperation) ietvaros jātiekas Trampam, Sji Dzjiņpinam un Putinam, bet decembrī ASV notiks G20 samits. Trīspusēja tikšanās ir Putina ideja, un Sji nav ieinteresēts tās laikā apspriest Ukrainu vai kodolatbruņošanos. Dzjiņpins vizītē ASV ieradās 2026. gada septembra beigās, bet tās rezultātā netika parakstīts neviens dokuments un nebija neviena kopīga paziņojuma. Tāpēc arī trīspusējā tikšanās APEC, ja tā notiks, varētu aprobežoties ar fotogrāfiju un vispārīgām frāzēm.
Putinam dalība G20 samitā un ceļojums uz ASV varētu būt pazemojošs. G20 ārlietu ministru sanāksmē ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu citu valstu ministri atteikušies fotografēties, un viņam pārmeta agresiju pret Ukrainu.
Prognozes
Ukrainā ir sākusies smaga ziema ar elektrības, siltuma un ūdens piegādes pārtraukumiem, kā arī loģistikas ierobežojumiem. Rodas jautājums, ko Ukrainas atbalstam ASV Kongress varētu darīt jau tagad. Ukrainas nepieciešamību prioritātes galvgalī ir aizsardzības līdzekļi pret reaktīvajiem droniem un balistiskajām raķetēm.




Comments