Kallasas idejas Arktikā
Eiropas Savienības (ES) tuvojas izšķirošajam posmam, lai pabeigtu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2028.–2034. gadam izstrādi. Prezidējošā valsts – Īrija, ierosinājusi kopējo apjomu samazināt līdz 1622 miljardiem eiro, kas ir par 8 % mazāk nekā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā un vairāk par 30 % nekā pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā. Pašreizējās cenās tie ir aptuveni 1825 miljardi eiro.[1]
Strīdi par daudzgadu budžetu
Brīdī, kad jāsāk dalīt nauda, ne brīdi nav pārdomu, kā naudu nopelnīt un kā atdot jau tā piesaistītos parādus. Bet kā var nesolīt? Plaši izvērstā programma "Globālā Eiropa", kas trešajās valstīs finansē sadarbības projektus, plānos samazināta par 17,4 % (līdz 157 miljardiem eiro), tādēļ ir jārada troksnis. Maz ticams, ka samazinājums jebkādi ietekmēs ES 145 delegāciju tīklu visā pasaulē (nodarbinot gandrīz 6000 cilvēku ar aptuveni 1 miljarda eiro budžetu gadā), bet EK komisāru rīcības brīvību rīkoties ar līdzekļiem gan.[2]
Šobrīd piedāvātā budžeta izvērtējums vairumam neliek domāt, ka izdevumi virs 35-50 miljardiem (visam periodam) ir racionāli un atbilst šī un perspektīvā perioda ģeopolitiskām reālijām. Spekulācijas par ES globālo ambīciju un ietekmes noturēšanu būtu daudz pārliecinošākas, ja ietekme balstītos nevis uz dažādu aktivitāšu sarakstu, bet reālu konkurētspēju pasaules tirgū un bloka aizsardzības spējām.
Lai atgūtu izzūdošos līdzekļus, ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa vada piecu komisāru grupu, kas aktīvi protestē pret samazinājumu, ko interpretē arī kā drošību. Iesniegumi no dāmu klubiņa (ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa un komisāri Marta Kosa (Paplašināšanās), Dubravka Šuica (Vidusjūras reģions), un Hadja Lahbiba (Sagatavotība un krīžu vadība)) ir saņemti un vēstulē minētajam pievienojies ir arī komisārs Jozefs Síkela (Starptautiskās partnerības). Padomes priekšsēdētājs Kosta tagad gatavo jaunu kompromisu 26. novembra samitam,[3] bet Kallasas dienesta pozīcijas te nav drošas. Ir vajadzīgas jaunas iniciatīvas.
Iniciatīvas
ES ar Krieviju un Ķīnu plāno konkurēt par Arktiku, kā arī vēlas panākt neierobežotu piekļuvi Ziemeļu jūras ceļam. Intervijā laikrakstam The Times paziņojusi Kallasa.[4]
Arktikas reģiona nozīme strauji pieaug, jo globālās sasilšanas dēļ atkāpjas ledus, padarot Ziemeļu jūras ceļu (Northern Sea Route) par reālu un par 1/3 ātrāku alternatīvu Suecas kanālam komerciālajiem pārvadājumiem starp Āziju un Eiropu. Kallasa un ES kosmosa un aizsardzības komisāra militārie stratēģi pauž bažas, ka Maskava un Pekina izmanto savu skaitlisko pārākumu ledlaužu flotē un maskē militāro izlūkošanu zem "polāro pētījumu" izkārtnes. Tā kā abas autokrātiskās lielvalstis paplašina savu militāro ietekmi reģionā, jaunais ES plāns būs kā pretsvars to ambīcijām pārrakstīt starptautiskos noteikumus un monopolizēt kritiskos tirdzniecības ceļus.
Kallasa uzsvērusi, ka Tālie Ziemeļi un Arktika kļūst par "cīņas par varu frontes līniju". Atjaunotās koncepcijas un stratēģijas mērķis ir nepieļaut, ka Putina un Dzjiņpina vadītās valstis sagrābj kontroli pār jaunajiem Arktikas kuģošanas ceļiem un pārvērš tos par globālās tirdzniecības blokādes punktiem. Doma jau pareiza, tikai tā koncentrēšanās uz tirdzniecības ceļa novērošanu, tā vietā, lai piedalītos ceļa attīstībā un iekļautu Eiropas preces un pakalpojumus, ir tāda visai aprobežota.
Plāns paredz būtiski stiprināt Eiropas klātbūtni un aizsardzības spējas Arktikas lokā, ieviešot vairākus praktiskus drošības mehānismus, ko uzskata par novitāti. Kuģniecības uzraudzību realizēs, veidojot jaunu uzraudzības centru, kura uzdevums būs izsekot aizdomīgas kuģu aktivitātes reģionā. Plānots veidot militāru infrastruktūru jeb atbalstīt militāra līmeņa ostu un lidostu attīstību, kas vajadzīgi ātrai karaspēka izvietošanai krīzes gadījumā. Atsevišķi plānots izvērst zemūdens kabeļu aizsardzību – tiks izveidots īpašs centrs zemūdens datu kabeļu pārraudzībai un tūlītējam remontam sabotāžas gadījumā.
Formāli nekas nepareizs te nav, ja vien uzmanība nebūtu pievērsta jaunu administratīvu struktūru veidošanai, kuru darbība faktiski dublēs jau esošās. Ir gan viena piezīme – pamatdatus neievāc un neapstrādā Eiropā, tas notiek ASV. Otra piezīme attiektos uz mijiedarbību ar NATO esošajām struktūrām un līgumvalstu nacionāliem dienestiem, kuriem ir līdzīgas funkcijas. Pagaidām iniciatīva vairāk attiecas uz varas un ietekmes stiprināšanu Briseles ārlietu pārraudzībā, lai gan pēc piederības funkcijas būtu attīstāmas NATO.
Comments