„Atbrīvošanas dienas” arhitektūra
- Taisnība Raksta
- Apr 16
- 9 min read
Dienu, kurā D.Tramps paziņoja par jaunajiem tarifiem, viņš nodēvēja par “Atbrīvošanas dienu”. Skaļi, autoritatīvi un amerikāņu vēlētājiem – arī pārliecinoši. “Ja jūs vēl neesat pamanījuši, kā Ameriku ‘aplaupa, dedzina, izvaro un apzog’ tuvākas un tālākas valstis vai ka tai ‘brutāli liegts ceļš uz labklājību’, tad apsveicam — jūsu saikne ar realitāti acīmredzot ir ciešāka nekā ASV prezidentam”. Turpat izdevums norāda: ”Grūti pateikt, kas ir satraucošāki — vai tas, ka brīvās pasaules līderis izsaka šādus apgalvojumus, vai tas, ka viņš, savu ilūziju vadīts, tiešām ir ieviesis visaptverošāko tarifu režīmu mūsdienu vēsturē.”
Viegli ir saskatīt paralēles un arī efektus, kas neizbēgami sekos 19. gadsimta Lielās depresijas laiku līmeni. Tikai konsekvences gan būs citas, jo pasaule tomēr pēdējos 100 gados ir mainījusies. Atgriešanos pie protekcionisma un pilnīga atteikšanās no starptautiskās tirdzniecības kārtības ir risinājums vienai izolētai valstij, kas nenoliedzami ir tehnoloģiski visattītākā valsts pasaulē, jo īpaši IT un bruņojuma jomā, risinot gadu desmitiem ielaistās neprātīga deficīta problēmas. Risinājums zināms, kopš izdomāta ir nauda – samazināt izdevumus, vai palielināt ieņēmumus. Noilgojies pc varas, jaunais Nērons visu dara vienlaicīgi, jo rezultāti pozitīvi ir jāiegūst līdz starp vēlēšanām, citādi tā var būt „gulbja dziesma”.
Fondu tirgus nākotnes līgumu vērtība krīt, bet uzņēmuma “Nike”, kuram ir ražotnes Vjetnamā, akcijas sarukušas par 7%. Var jau būt, ka slimīgi uzpūstā federālā administrācija, kas tagad fragmentēti tiek atlaista, būs tie amerikāņi, kas tagad paši atsāks šūt sporta apavus?
Ļoti drīz — pēc 2–3 gadiem vai mazāk — MAGA republikāņi var cerēt iegūt šo sapņu rūpnīcas darbu ASV, izgatavojot kedas, kas tiktu pārdotas par 500 USD. Tikai nevajag uzdot jautājumu- kurš tādas pirks? Vai kāda tad būs dolāra vērtība?
Tas ir tas, ko šie puiši uzskata par “Amerikas zelta laikmetu”- kļūt par inovāciju un intelektuālā īpašuma attīstības centru bija tik 21. gadsimtā.
Pieteikums karam
No malas skatoties ne viens vien Trampu uzskatīta par vājprātīgu traku, bet vairums pamatoti – par neuzticamu un tādu, kas nevieš uzticību. Pēdējie pilieni ir vēl dažas dienas pirms tarifu ieviešanas atsauktās divpusējās sarunas par "savstarpējie tarifiem" ar daudzām valstīm un pārsteigumi tarifu listē. Arī ES piedāvāja savstarpēju tiešu un vienlīdzīgu tarifu atbrīvojumu rūpniecības precēm, un ASV noraidīja piedāvājumu, tagad pieprasot ES atteikties no PVN. Tagad Ķīna zina, ka nav jēgas risināt sarunas ar Trampu, jo viņam nav prātā nekāda gala mērķa- vismaz rīcība nenorāda, ka viņam nav ekonomikas teorijas (vismaz dzīvotspējīgas konstrukcijas).
Nedaudz no vēstures
Jebkurai valstij vajag naudu, tāpēc iekasē nodokļus. Senatnē grāmatvedība bija sarežģīta, jo liela daļa ekonomikas neizmantoja naudu, un dažādu nodokļu summa, kas bija jāmaksā, bija tieši atkarīga no viegli saskatāmām un izmērāmām lietām. Prece vai pakalpojums tiek ievests vai ienests kādā zemē, tiek aplikts ar nodokli- kā tiesības veikt saimniecisku darbību. Tomēr jau sen pirms Zīda ceļa un Subsahāras tirdzniecības ceļiem vairums zemju saprata, ka nodokļu maksājumi apgrūtina tirdzniecību, jo īpaši, ja nākas šķērsot daudzas sīki sadrumstalotas valstiņas. Ciņa par tirdzniecības ceļu piesaisti ir nepārtrauktie kari Senajā Divupē vairāku tūkstošu gadu ilgumā. Mācības tika apgūtas lēni un citā mērogā tas joprojām ir aktuāli sadrumstalotā Vācijā 19. gadsimta sākumā līdz 1834. gadā tika nodibināts “Norddeutscher Zollverein”, iespējams, pirmais daudznacionālais brīvās tirdzniecības līgums, kurā valstis netieks saranžētas pēc kadām varas un turības pazīmēm.i Ekonomiskās priekšrocības bija tik milzīgas, ka pat tad, kad 1866. gadā Bavārija nostājās Austrijas pusē karā pret Prūsiju, tirdzniecības līgumi netika atcelti. Tieši Zollverein bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Vācija 50 gadu laikā no nabadzīgas lauksaimniecības zemes ar masīvu cilvēku aizplūšanu uz tālām zemēm pārvērtās par rūpniecisku smagsvaru pasaules ekonomikā.
Jāņem vērā, arī tarifu cikliskums, kas ir izteikti traucējoši tirdzniecībai ekonomiskās situācijas uzlabojumiem. Jo īpaši tas ir karu un bruņošanās periodu laikā, kad nauda ir visvairāk vajadzīga. Tāpēc valstis pagājušajā gadsimtā pārgāja no tarifiem uz citiem, stabilākiem ienākumu avotiem. Tomēr tarifi joprojām tiek piemēroti kādās ārkārtas krīzes situācijās, kādu šauru ražotāju vai patērētāju grupu sociālais aizsardzībai. Parasti īslaicīgi un tie nav visaptveroši, jo visos citos gadījumos tie kļūst par savtīguma rādītāju. Pēc Otrā pasaules kara šādi tiek tieši un netieši dotēta lauksaimniecība (vai kādas tās apakšnozares) un izraisīto tirgus deformāciju dēļ tā nekad nav tikusi atzīta par labu praksi.
Galvenais arhitekts
Tramps ne vienmēr ir paklausīgs skolnieks un vienmēr ir gatavs jebko modificēt un pieskaņot konkrētās situācijas personiskām izjūtām. Tomēr ekonomikas politikā kā padarīt Ameriku atkal varenu, viņam ir četri balsta punkti. Tas ir Tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks, Valsts kases sekretārs Skots Besents, DOGE vadītājs Elons Masks
Un galvenais arhitekts - Pīters Navarro, vecākais padomnieks tirdzniecības un ražošanas jautājumos.
Pīters Kents Navarro (Peter Kent Navarro, dzimis 1949. gada 15. jūlijā) ir amerikāņu ekonomists, kurš kopš 2025. gada janvāra ir ASV prezidenta Donalda Trampa vecākais padomnieks tirdzniecības un ražošanas jautājumos. Iepriekš viņš strādāja pirmajā Trampa administrācijā, vispirms kā Baltā nama Nacionālās tirdzniecības padomes direktors, pēc tam kā jaunā Tirdzniecības un ražošanas politikas biroja direktors. Navarro ir ekonomikas un sabiedriskās politikas emeritētais profesors Paul Merage Biznesa skolā Kalifornijas Universitātē Ērvinā.
Jau pirmās Trampa administrēšanas laikā Navaro pievienojās pirmajai Trampa administrācijai kā padomnieks tirdzniecības jautājumos un kā vecākais administrācijas ierēdnis, Navarro mudināja prezidentu Trampu īstenot protekcionistisku tirdzniecības politiku. Viņš bija galvenā amatpersona Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības karā un iestājās par stingru politiku attiecībā uz Ķīnu. Viņš asi konfliktēja ar daudzām iestādēm COVID pandēmijas ierobežošanas laikā, kā arī bija viens no kampaņas vadītājiem par sazvērestības teorijām attiecībā uz krāpšanos prezidenta vēlēšanās, kurās Tramps zaudēja.
2025. gada janvārī Navaro tika iecelts par prezidenta Trampa vecāko padomnieku tirdzniecības un ražošanas jautājumos viņa otrajā pilnvaru termiņā un kļuva par galveno amatpersonu aiz Trampa tarifu noteikšanas Kanādai, Ķīnai un Meksikai, kā arī aprīlī – jaunās pasludinātās "savstarpējo tarifu" politikas izstrādātāju un ieviesēju.
Navarro uzskati par tirdzniecību ir ievērojami ārpus ekonomiskās domas galvenās plūsmas, un daudzi ekonomisti tos jau ilgstoši uzskata par marģināliem. Kā stingrs ASV tirdzniecības deficīta samazināšanas atbalstītājs Navarro ir labi pazīstams ar saviem stingrajiem uzskatiem par Ķīnu, raksturojot valsti kā eksistenciālu draudu ASV. Šajā ziņā viņš ir patiess, jo Ķīnas panākumi pie vienpartijas plānotas ekonomikas ir klajā pretrunā ar tradicionālo ASV ekonomiku un atbilstošo politisko sistēmu un dzīves veidu. Viņš ir apsūdzējis Ķīnu negodīgā tirdzniecības praksē un valūtas manipulācijās un aicinājis pret valsti vērst konfrontējošāku politiku.ii Viņš ir aicinājis palielināt Amerikas industriālās ražošanas sektoru , noteikt augstus tarifus un "repatriēt globālās piegādes ķēdes". Viņš ir arī izteikts brīvās tirdzniecības līgumu pretinieks. Navarro ir sarakstījis grāmatas, tostarp The Coming China Wars (2006) un Death by China (2011). Neviens no šiem darbiem nav ticis augsti vērtēts vājo zināšanu par Ķīnas ekonomikas reālijām, pretēji ārkārtīgi plaši apmeklētām lekcijām un publiskām runām.
Te nenoliedzams ir zināms talants, ko attīstīja studijas Tufta universitātē (bakalaura grāds mākslās), Hārvardas Universitātes Džona Kenedija valdības skolā (maģistra grāds valsts pārvaldē) un turpat Hārvardā – aizstāvētais doktora grāds ekonomikā ("Teorētiska un empīriska korporatīvās labdarības motīvu izpēte", 1979). Tomēr pēc ilgtermiņa ietekmes uz sabiedrību jāsaka, ka Navarro koncentrēšanās uz Ķīnas politisko sistēmu un valsts pārvaldību un aicinājumiem to ietekmēt, faktiski tika sniegts „lāča pakalpojums” ne tikai Amerikai, bet daudzām citām valstīm pasaulē, kas aktīvi iesaistījās Ķīnas kritikā un gadiem ilgi nepievērsa uzmanību Ķīnas ekonomiskai un tehnoloģiskai izaugsmei. Radītais un uzturētais politiskais troksnis sekmīgi nomaskēja izaugsmi.
Navarro ir nelokāms savā politiskā pārliecībā par Ķīnas ekonomisko nāvi, ko pamato ar politiskās sistēmas neatbilstību pasaules ekonomikai, mūsdienām neatbilstošu valsts pārvaldību un prognozē politiskās sistēmas sabrukumu, kā rezultātā Ķīna atkal kļūs par „zemnieku valsti” (šo terminu tikko vairākkārtīgi izmantoja savās runās ASV viceprezidents Džeimss Venss).
2024. gada 4. decembrī jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Navarro savā otrajā termiņā būs vecākais padomnieks tirdzniecības un ražošanas jautājumos. Viņš ir viena no nedaudzajām amatpersonām no Trampa pirmā termiņa, kas atgriezusies uz otro termiņu. Jau 2025. gada janvārī laikā, kad Tramps draudēja noteikt tarifus Kanādai un Meksikai, Navarro intervijā nosauca NAFTA par "katastrofu" un sacīja, ka "Ķīna bija tik daudz sliktāka", tā tika ignorēta, "cik slikta bija NAFTA". Viņš arī saistīja Amerikas problēmas ar nelegālo imigrāciju ar NAFTA, sakot, ka kopš ASV sāka eksportēt kukurūzu uz Meksiku, daudzi meksikāņu lauksaimniecības darbinieki zaudēja darbu, daļu nosūtot uz ASV.iv Navarro bija galvenā amatpersona, kas pamato Trampa lēmumu pieņemt tirdzniecības politikas piezīmi pirmajā prezidentūras dienā, viņa lēmumu noteikt 25% tarifus visam tērauda un alumīnija importam uz ASV, kā arī viņa lēmumu pieņemt tā sauktos "savstarpējos tarifus" katrai valstij.v Navarro bija galvenā amatpersona Trampa aprīlī pasludinātās "savstarpējo tarifu" politikā .
Navarro vienmēr ir bijis dedzīgs attiecību un tirdzniecības ar Ķīnu kritiķis un spēcīgs ASV tirdzniecības deficīta samazināšanas atbalstītājs. Viņš ir uzbrucis Vācijai, Japānai un Ķīnai par to valūtas manipulācijām. Viņš ir protekcionisma politikas aizstāvis, un viņš ir aicinājis palielināt Amerikas ražošanas sektoru, noteikt augstus tarifus un repatriēt globālās piegādes ķēdes. Viņš bija nikns Klusā okeāna partnerības pretinieks. Tomēr kopējo ASV nākotnes ekonomisko un tirdzniecības politiku Navarro izklāsta jau 2023. gadā atsevišķā nodaļā kolektīvā darbā. Nodaļa, ko sauc par "godīgas tirdzniecības gadījumu", ir daļa no kopējās daļas par tirdzniecības politiku, kurā Navarro argumentē par tarifiem un tirdzniecības ierobežojumiem, kamēr citi autori iestājas par brīvu tirdzniecību. Nodaļā ir sīki aprakstīti Navarro plāni pretoties Ķīnai, izmantojot tirdzniecības politiku, kā arī norāda: "Amerikas tirdzniecības rekordi — īpaši Amerikas hroniskais un arvien pieaugošais tirdzniecības deficīts — saka, ka Amerika ir pasaules lielākais tirdzniecības zaudētājs un negodīgas, nelīdzsvarotas un ne savstarpējas tirdzniecības upuris". Viņaprāt, tarifu korekcijas veicinās ekonomiku ilgtermiņā un dos pietiekami daudz ieņēmumu, lai samaksātu par nodokļu samazināšanu.
Ja neiedziļināmies sīkākās lietās, tad pieminot tikai lielvalstis, Krievija ir palikusi ārpus ASV tarifu zonas, Eiropas Savienība – aicina uz pārrunām par tarifiem un iegūst laiku izstrādāt savu politiku, tad lietderīgi apskatīt ASV apdraudošo „ļaunuma perēkli”- Ķīnu.
Ķīnas rēgs
Ir lietderīgi ņemt vērā, ka Ķīna ir lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (PPP). ASV izliekas, ka joprojām ir pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, un tām būtībā ir neapšaubāms totāls dominējošais stāvoklis globālajā ekonomikā un viņi var vienkārši nospiest visus citus. Ir jāpieņem, ka amerikāņi īsti nesaprot, cik ļoti Ķīna kopš tā laika ir augusi.
Šķiet, ka ASV mentalitāte vienmēr ir "nomest lieko balastu", vienkārši izmantojot brutālu spēku, lai liktu ikvienam darīt to, ko uzskata par nepieciešamu. Uzskatāms piemērs ir ASV izstāšanās no daudzām starptautiskām institūcijām un līgumiem pēdējo mēnešu laikā un uzspiestais tirdzniecības karu visai pasaulei. Problēma ir tā, ka ASV “svars” mūsdienās ir daudz mazāks, un tāpēc, tā ir nesalīdzināmi agresīvāka, bet tas vienkārši liek valstīm bēgt uz Ķīnu, jo tām tagad ir alternatīva, kas ir vēl lielāka. ASV atteikšanās no globālajām institūcijām arī izraisa varas vakuumu, ko aizpilda Ķīna. ASV būtībā nodod visas pasaules ekonomikas un starptautisko institūciju valdīšanu Ķīnai, lai tā kļūtu par jauno pasaules līderi un tikai atdotu savas pozīcijas.
Ķīna “nepretojās” Trampa tarifiem — tā vienkārši turpināja nodarboties ar uzņēmējdarbību. Kamēr Vašingtona gadiem ilgi spriež, kuras Ķīnas zeķes aplikt ar nodokli nākamo, Pekina jau pārcēla rūpnīcas uz Vjetnamu, parakstīja brīvās tirdzniecības līgumus ar ASEANi un mācīja Āfrikas lauksaimniekiem audzēt sojas pupas. "Savstarpēji tarifi"? ASV uzlika nodokļus Ķīnas precēm; Ķīna atbildēja, iegādājoties Brazīlijas dzelzsrūdu ar juaņām. Tagad Amerikas tērauda rūpnīcas maksā par 20% vairāk par izejvielām, bet Ķīnas autoražotāji saņem atlaides. Te gan nav nekāda atriebība — tā ir aritmētika.
Signāls nevar būt skaidrāks: Ķīnas ekonomika tagad ir pārāk liela, lai sodītu. Pekina spēlē garu spēli: katrs ASV tarifs palielina izmaksas amerikāņu mājsaimniecībām, liekot uzņēmumam Walmart vairāk iegūt no... Ķīnai piederošajām rūpnīcām Bangladešā.
Bet ASV pat nevar vienoties par to, kāpēc tā ir vērsta pret Ķīnu. ASV arodbiedrības vaino Ķīnu par nozagtām darba vietām, Silīcija ieleja raud par IP zādzībām, lauksaimnieki vēlas atgūt sojas pupu tirgus. Trampa komanda uzskata, ka tarifi atdzīvinās pagājušā gadsimta 80. gadu ražošanu, ignorējot mūsdienu ASV Vidējorietumu pilsētas, kas izdzīvo pateicoties Ķīnai piederošām etanola rūpnīcām.
Tikmēr Ķīnai ir tikai viena prioritāte: saglabāt izaugsmi 5% apmērā neatkarīgi no visa tā.
Amerikas patiesā problēma nav Ķīna, tā ir atkarība no disfunkcijas un visa līdzšinējā “savstarpējo tarifu” politika nesniedza neko citu kā tikai rekordlielus Ķīnas tirdzniecības pārpalikumus. Varbūt tā vietā, lai apsēstos par “pretdarbību” Ķīnai, ASV vajadzētu jautāt, kāpēc Indonēzija, Saūda Arābija un Vācija — visas Amerikas sabiedrotās — tagad uzkrāj juaņas.
Ķīnas veiktie pasākumi ir ļoti precīzi un spēcīgi. Retzemju krātuves trūkums ASV šogad ir kļuvis acīmredzams, tāpēc Tramps ir bijis ļoti noraizējies. No vienas puses, viņš vēlas anektēt Grenlandi, un, no otras puses, viņš vēlas, lai Ukraina nodotu pusi no galvenajiem valsts resursiem, kas visi saistīti ar retzemju metāliem, norādot, ka ASV industrijai patiešām trūkst piegādes. Ir jāatzīst, ka ķīnieši ir atraduši no piegāžu ķēdēm un konveijeriem izņemt dažas kritiskas skrūves. Un šīs skrūves ir pagatavotas no disprozija, terbija, volframa, indija un itrija — elementiem, bez kuriem elektriskā automašīna nekustas, iznīcinātājs nelido un saules paneļi kļūst no tīras enerģijas brīnumiem līdz pārāk dārgiem jumta dakstiņiem.
Nav jau tā, ka Ķīnai ir monopols uz šo skrūvju ražošanu – tomēr tādu daudzumu, kvalitāti un par pieņemamu cenu pasaules tirgum var piedāvāt tikai Ķīna. Būs vajadzīgi 3-5 gadi un atbilstošs cenu pieaugums, lai šos retzemju metālus ražotu vairākas valstis, bet ne šogad un ne nākamajā gadā.
______________
Izmantotie avoti:
Nerons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (37,-68. gads) bija Romas impērijas valdnieks. Vēsturē Nerons iegājis arī kā persona, kas 64. gadā esot izraisījusi Lielo Romas ugunsgrēku, lai gan vēsturnieki apšauba šī fakta patiesumu. Pēc ugunsgrēka viņš uzsāka kristiešu vajāšanu, kurus pasludināja par vainīgajiem tā izraisīšanā.
Willi A. Boelcke: Sozialgeschichte Baden-Württembergs 1800–1989. Kohlhammer Verlag, Stuttgart 1989. (=Schriften zur politischen Landeskunde Baden-Württembergs, Band 16), S. 38.
Wolfers, Justin (January 11, 2017). "Why Most Economists Are So Worried About Trump". The New York Times.
Navarro, P., Roach, S. S. 2012 China’s currency manipulation: A Policy Debate. World Affairs, vol. 175, no. 3, pp. 27–37.
Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums jeb NAFTA (North American Free Trade Agreement, 1994).
Swanson, A., Romero, S. February 1, 2025 "Trump's Tariffs Would Reverse Decades of Integration Between U.S. and Mexico". The New York Times.
Navarro, P. 2023 The Case for Fair Trade. In: Dans, P., Groves, S. (eds.). Mandate for Leadership: The Conservative Promise (9th ed.). The Heritage Foundation, pp. 765–795.
Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN, 1967).
Comments