Ukrainā var atrast visu
- Taisnība Raksta
- 4 days ago
- 3 min read
Ukrainā karš turpinās jau ceturto gadu, un ļaunuma impērijas nestie postījumi, kā arī kara radītās ciešanas, nav aprakstāmi. Daudz maz saprātīgs cilvēks uz to var skatīties tikai statistiski, jo citādi emocijas ņem virsroku pār katra indivīda traģēdiju un bezspēku šo ļaunuma sakni izraut reizi pa visām reizēm.
Visa Ukrainas valsts mobilizēta savā noteiktajā kārtībā un viss ir uzvarai pār krievu kolonizatoriem, bet tas nenozīmē, ka Ukrainā nenotiek brīnumi. Šoruden viens no lielākajiem atklājumiem bija 4 miljoni hektāru aramzemes[1], kas visus šos kara gadus ir apstrādāta un ir ievākta labība, un... Patiesībā šīs lauksaimniecības zemes jau nemaz nav bijis. Par zemes izmantošanu neviens nekad nav maksājis nodokļus un neviens valsts vai pašvaldības dienests neko nav zinājis par šīs zemes izmantošanu. Saprotams, ka nekad nav pirkta ne sēkla, ne degviela, un raža nekad nav tikusi uzkrāta vai izvesta.
Pilnīgs UFO gadījums. Atklāsme par patieso situāciju piemeklēja, saņemot atļauju fiksēt rugājus. Valsts dienestam citi dienesti un pašvaldības bloķēja tiesības veikt uzmērīšanu pavasarī un vasarā.
Atklājumu zona nav teritorija pie frontes, bet Ukrainas centrālā un dienvidu daļa. Salīdzināmos lielumos ar Latviju, šie četri miljoni ir pārliecinoši (2023. gadā Latvijā bija 1 357 236,6 ha aramzemes[2]). Neparasta ir arī reakcija no Ukrainas iestādēm, kas konstatēja, ka šādi valsts budžets nodokļos nav saņēmis 23 miljardus grivnu. Interese par vispārēju korupciju un graudu likteni nelegālā eksportā - solās, ka tā ir doma nākotnei.
Karš nenozīmē, ka cilvēki nestrādā un viņiem vairs nav kaitīgu ieradumu. Starp tiem kā nozīmīga nozare vienmēr bijusi tabakas izstrādājumu ražošana. Ar ražošanu vairāki Dienvidukrainas uzņēmumi slaveni jau vismaz 20 gadus, un laiku pa laikam kādu nelegālu manufaktūru atklāj un slēdz, tomēr karš uzliek savu zīmogu. Tabakas ražošanas entuziasti lielās ražotnes ir pārcēluši pazemē. Tikai šogad rudenī tika atklāta viena, iespējams lielākā šāda pazemes rūpnīca ar vairāk nekā 300 nodarbinātajiem, kas jaudu ziņā pārsniedz Latvijas un Igaunijas smēķētāju patērēto, tādēļ pamata tirgus bijis Austrijā, Čehijā un Vācijā.
Pilna cikla pazemes rūpnīciņa pārsteidza ar ražošanas ķēdes pilnīgu tehnisko realizāciju[3] un ievesto blokķēdes norēķinu sistēmu – no nelegālām tabakas augu plantācijām ārpus Ukrainas teritorijas līdz drošām piegādēm maziem veikaliņiem Eiropas Savienības valstīs.
Atklājumu sadaļā lielākais informācijas apjoms nāk no Odesas apgabala, kur Ekonomiskās policijas (Ukrainas Ekonomiskās drošības birojs) izmeklētāji atrada 21 tonnu vēl neizvestas gatavās produkcijas – ūdenspīpju tabaku un tonnām veipošanas šķidrumu[4]. Pamata tirgus - Baltijas valstis, bet atlikušais gadiem ražots Polijas, Slovākijas un Rumānijas tirgum. Izmeklētāji konstatējuši, ka izplatīšanas tīkls pamatā balstās uz dažādām sabiedriskajām palīdzības organizācijām (tirgus ārpus Ukrainas) un tikai daļēji uz sociālajiem tīkliem (Ukrainas iekšējais tirgus).
Tikmēr Ļvivā šogad pazemē atklātas vairākas alkohola rūpnīcas[5]. Tās izdevās gadiem ilgi slēpt, jo produkciju pārdeva Polijā, Slovākijā un Čehijā. Sava daļa tika arī Baltijas valstīm.
Ukrainā izsolē tika izliktas māla un dzintara atradnes, un ir nedaudz neparasti, ka tos izsola kopā, bet tas tādēļ, ka iegūstot dzintaru blakusprodukts ir māls kvalitatīvas keramikas ražošanai un viduvējas kvalitātes kvarca smiltis. Visu 12 lotu sākumcena bija 12 175 984 grivnas. Tiek pieņemts, ka "zemes dzīļu izmantošanas speciālo atļauju piešķiršana elektronisko izsoļu ceļā garantē godīgu konkurenci starp visiem pretendentiem"[6].
Visas izsolē izliktās atradnes atrodas Rivnes un Žitomiras reģionos, visvairāk to ir Peržanskas rajonā. Dzintaru saturošais slānis ir 2 līdz 12 m dziļumā, un tas var sastāvēt no vairāk atsevišķiem slāņiem ar kopējo biezumu 1-6 metri. Dzintara saturs (vidēji visiem izsoles laukumiem) ir no 10 līdz 250 g/m3 (vidēji – 57 g/m3). Dzintara graudu izmērs svārstās no 5 līdz 150 mm (lielāki gabali tiek atlasīti ar rokām).
Lielie dzintara atradņu lauki Ukrainā ir sadalīti aptuveni 9 ha platībā, bet ir daži izņēmumi – iepriekšējā izsolē jau tika nopirkts viens laukums 413 ha platībā (pārējie 12 jau nopirktie ir pa 9 ha), bet izsolē kādā no nākamajām reizēm nonāks aptuveni 10 laukumi. Agrāk vairumā izsolē izlikto laukumu ieguve vidēji ir bijusi 5-15 tonnas dzintara gadā, un laukums ir pietiekošs 10-12 gadu drošai ekspluatācijai.
Ukrainā nav īpašu ierobežojumu – nevajag novērot ne putnus, ne kukaiņus un neviens nedomā par ietekmi uz vidi, apkaimes iedzīvotāju viedokli vai skaidrošanu. Vietējiem savas domas bija iespēja izteikt rakstiski līdz tika publicēti izsoles nosacījumi.
Sākotnējā cena par 1 ha dzintara atradnes laukumu ir ievērojami mazāka par viena hektāra lauksaimniecības zemju cenas Latvijā (ir laukumi, kur zemes cena par hektāru tomēr sasniedz 30 tkts. €). Tā ir laba iespēja pašmāju "Dzintara ceļa" dižpētniecēm padomāt un arī pašām pārliecnināties par citām realitātēm. “Vajag tikai rakt!”, kā teica mums labi zināmais klasiķis. Tiem, kuri nepaspēja uz dzintara atradņu izsolēm – ir izsludinātas naftas un gāzes izsoles.[7]
Comments