Kostjantiņivka - atslēga uz Donbasu

Atslēgas pozīcija Donbasa reģionā. Situācija Kostjantiņivkas pilsētā un tās apkārtnē: vai draud briesmas, kādas ir galvenās problēmas un kas gaidāms tālāk?

Avots @Playfra0, "X".

Kostjantiņivka ir salīdzinoši liela pilsēta Doneckas apgabala ziemeļos, kas ir daļa no Ukrainas spēcīgā Kostjantiņivkas-Družkivkas-Kramatorskas-Slovjanskas aizsardzības mezgla. Donbasā šīs četras faktiski ir pēdējās šāda izmēra pilsētas, kas joprojām ir Ukrainas kontrolē.

2022. gadā Kostjantiņivkā dzīvoja ap 67 000 iedzīvotāju.

Kopš 2023. gada līdz pat šim brīdim Kostjantiņivka ir kalpojusi un turpina kalpot svarīgiem Ukrainas bruņoto spēku mērķiem vairākos karstos Austrumukrainas frontes posmos. To izmanto kā spēku koncentrācijas mezglu, loģistikas bāzi un, iespējams, arī komandpunktu.

Ukrainas spēki šo pilsētu aktīvi pastiprina kopš 2022. gada vidus – izbūvētas četras aizsardzības līnijas un gredzeni ap pilsētu un tās priekšā. Laikš šo nocietinājumu izbūvei tika iegūts pateicoties upuriem Bahmuntā/Časivjarā un Toreckā. Arī šīs pilsētas bija cietokšņi, kas turējās mēnešiem un pat gadiem ilgi, dodot iespēju ukraiņu inženieriem izbūvēt jaunas, improvizētas, bet daudz aizsardzības pozīcijas. Tomēr, pēc Toreckas faktiskās krišanas, Kostjantiņivkas dienvidu puse pēkšņi kļuva agresoram pieejama un bija jāiegulda daudz darba (īpaši no 100., 28. un 36. brigādes), lai situāciju daļēji stabilizētu un palēlinātu Krievijas spēku virzību.

Centieni pārsvarā bija veiksmīgi. Krievijas karaspēku iedzina laukos, kas pilni ar nocietinātiem atbalsta punktiem un dzeloņstiepļu barjerām.

Saglabājas "status quo" – Krievijas spēkiem ir ļoti lielas grūtības virzīties uz priekšu atklātā apvidū zem intensīvas Ukrainas dronu uguns. Attēlā redzams, kādi ir Krievijas šī brīža iecienītākie uzbrukuma maršruti. Jāņem vērā, ka viņi ir pārgājuši uz uzbrukumiem apdzīvotās vietās, blīvos koku masīvos un mežos, šādi mēģinot izvairīties no problēmām, ar ko saskaras ilgstoši. Panākumi gan ir ļoti ierobežoti.

Pašreizējā situācija

Janvāra sākumā-vidū Kostjantiņivka piedzīvoja grūtības un sāka parādīties šaubas par iespējām arī turpmāk pilsētu nosargāt, jo aizsardzība ir sarežģīta.

Krievijas spēki sāka virkni uzbrukumu Stepaņivkas-Illiņivkas-Berestokas apvidū, ko kā vājo punktu bija identificējuši arī ukraiņu. Okupanti vēl pirms šī uzbrukumu "viļņa" bija intensīvi bombardējuši Kostjatiņivkas dienvidrietumus, un jaunie triecieni nebija pārsteigums. Laika gaitā Ukrainas spēkiem izdevās situāciju daļēji stabilizēt, izmantojot dronus un, iespējams, arī fiziskas teritorijas attīrīšanas operācijas. Aukstums piespieda krievus samazināt uzbrukumu intensitāti šajā rajonā, taču situācija saglabājas saspringta un bīstama.

Šī rajona nozīmi nav iespējams vērtēt par augstu, un Krievijas armijas nostiprināšanās būtu katastrofāla Kostjatiņivkas apgādei, kas jau šobrīd ir ierobežota un apdraudēta Krievijas dronu un attālinātās mīnēšanas dēļ.

Viens no variantiem – Krievijas spēki ciemu dienvidrietumu daļās, kas atrodas tuvu galvenajam apgādes ceļam, varētu izvietot ierobežotu skaitu dronu operatoru. Otrs  un sliktākais – viņi varētu nostiprināties teritorijā, kas atrodas uz frontes dienvidrietumu apvidū esoša kalna virsotnes, kur izvietotu lielu skaitu dronu operatoru labi izbūvētās tranšeju sistēmās. Tad apgāde kļūtu par loteriju, līdzīgi kā tas pirms vairākiem mēnešiem bija virzienā uz Pokrovsku un Mirnohradu.

Kostjatiņivkas ziemeļos situācija ir nedaudz stabilāka un labāk nodrošināta, taču kļūdām nav vietas. Vienības ir jaunākas un mazāk zaudējušas spēkus, nekā tas piemēram ir 28. un 36. brigādē, jo ilgstoši atradās relatīvā bezdarbībā. Ukrainas spēki situāciju izmantoja, lai veidotu virkni interesantu un atšķirīgu nocietinājumu. Ziemeļos Ukrainas bruņotie spēki kājniekus koncentrēja lielu tranšeju sistēmu slēgtajās daļās, tādēļ krievu droniem bija sarežģīti viņus izspiest no pozīcijām.

Ukraiņu karavīri uz robežas ar Časivjaru notur stingras pozīcijas labi izbūvētās tranšejās gar dzelzceļa līniju, kā arī lielā skaitā mazu, slēptu zemnīcu, kas viņu atklāšanu atkal krieviem padara laikietilpīgu un sarežģītu. Savukārt pašā Časivjarā ukraiņi izmantoja citu pieeju – nocietināja atsevišķas ēkas, izveidoja neatkarīgu atbalsta punktu mezglu pagrabos un mājās, kur katrs objekts jāieņem atsevišķi, lai spētu virzīties tālāk.

Tomēr arī te ir kāda nopietna problēma. Ja Viroļubivku zaudē, zaudē Kostjatiņivkas apgādes ķēdi. Kā jau minēts, Ukraina nevar kļūdīties un tās spēkiem rūpīgi jāaizsargā atbalsta punkti uz dzelzceļa līnijas, kas faktiski ir agresosa spēku "kājnieku šoseja" un jānodrošina arī augstienes.

Lielākā apgādes ceļa dronu uzbrukumu daļa nāk no Časivjaras virziena. Tā atrodas reģiona augstākā paugura virsotnē un krieviem ir pieejamas daudzas ēkas, kā arī izturīgas industriālās zonas. Tā ir paradīze dronu operatoriem. Pilsēta ir pārpilna ar atbalsta punktiem – industriālās zonas, augstceltnes, daudzīvokļu ēkas, mākslīgie un dabīgie šķēršļi, meži un daudz kas cits.

Ja Krievijai Toreckas ieņemšana prasīja aptuveni gadu, Kostjatiņivkas ieņemšana būtu gandrīz neiespējama, ja netiktu vispirms iedragāts tas, kas pilsētu aizsargā, un tas balstās tikai uz diviem apgādes ceļiem. Tieši te parādās pilsētas apgādes ievainojamība.

Bieži jautāts, vai pretdronu tīkli, kas izveidoti virs galvenā ceļa uz Kostjatiņivku palīdz vai nepalīdz. Atbilde ir – jā, palīdz, bet nemaina spēles noteikumus. Tie ir efektīvi līdz brīdim, kad tos iespējams uzturēt un remontēt (kamēr fronte ir relatīvi tālu), un tie domāti dzīvību, nevis ceļa glābšanai. Tīklu tuneļu remontam Ukraina izmanto īpašas vienības un to efektivitāte ir pierādīta, taču Krievijas dronu skaits ir nesalīdzināmi lielāks nekā vienību iespējas, un ceļš joprojām ir bīstams.

Apskatīsim šādu scenāriju. Lielākā daļa Kostjatiņivkas ir Krievijas spēku ieņemta, tāpat kā apkārtējās teritorijas, kamēr nelielas Ukrainas vienības vēl turas pēdējos Kostjatiņivkas rajonos. Krītot Kostjatiņivkai, frontes līnija ievērojami saīsinātos, un tas nedaudz atvieglotu Ukrainas problēmas ar personālsastāvu.

Loģiski pieņemt, ka Krievijas spēki mēģinātu atkārtot Kostjatiņivkas scenāriju – uzbrukumu pa posmiem, vispirms Družkivkas apgādi apdraudot ar dronu palīdzību. Lai to panāktu, Krievijai būtu nepieciešams atbalsta punkts uz paugura uz austrumiem no Družkivkas, ko tomēr aizsargā un arī punkts uz rietumiem, ko "sedz" trīs vertikālas šķērļu līnijas, kā arī vairākas (vājākas) horizontālas līnijas gar upēm un strautiem. Tas krievus ievestu nāves zonā.

Noslēgumā

Ukrainas spēkiem ir kritiski svarīgi koncentrēties uz Šahoves fronti, kas ir laba iespēja nodarīt lielus zaudējumus okupantu karaspēkam un izsmelt tā uzbrukuma potenciālu. Tāpat ir varīgi saprast, ka pretdronu tīkli nav tik izšķiroši, lai gan ir ļoti noderīgi. Kostjatiņivkas apgādes situācija pakāpeniski pasliktinās un ar katru dienu kļūst ievainojamāka. Atkāpšanās plāniem jau tagad ir jābūt sagatavotiem sliktākajam scenārijam, jo Ukraina nevar atļauties katastrofu. Komandai šis rajons ir jāuzrauga ārkārtīgi cieši un jāpievērš uzmanība jebkādām bīstamām kustībām, jo tur vairs nevar kļūdīties.