Jaunā valdība - kurš ir kurš?

Premjers Andris Kulbergs neapšaubāmi bija viens no redzamākajiem opozīcijas pārstāvjiem, kurš sevi skaļi pieteica, izmeklējot izsaimniekošanu "Rail Baltic" projektā. Diezgan ātri mācījās un daudziem par pārsteigumu sevi pieteica kā "Apvienotā saraksta" līderi un jauno seju. Pirms darba politikā bija uzņēmējs auto biznesā. Jānorāda, ka viņam bija diezgan ciešas saites ar biznesu Krievijā, kuras it kā tika pārtrauktas. Gribētos dzirdēt izvērstāku viedokli par Kulberga tēvu Viktoru, kurš neapšaubāmi bija VDK aģents. Skaidrs, ka bērni nemanto vecāku grēkus, bet skaidrojums un viedoklis būtu svarīgs, jo Andra Kulberga bizness tika mantots no tēva. Jautājums, cik savos spriedumos un lēmumos Kulbergs būs neatkarīgs no "Apvienotā saraksta" sponsoriem, no kuriem vairāki ir ļoti tumši tipi ar izteiktām simpātijām Krievijas virzienā. Grūti iedomāties, kā Kulbergs kādos svarīgos biznesa jautājumos, kur būs vajadzīgs valdības atbalsts, spēs viņiem pateikt NĒ. Enerģija un apņēmība ir jaukas lietas, bet sabiedrība sagaida reālus darbus un lēmumus.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis ir viens no Latvijas politikas veterāniem. Nāk no Šķēles Valmieras grupējuma, kur apliecināja nelokāmu lojalitāti saimniekiem. Ņemot vērā savu raksturu un zemās ambīcijas vienmēr palicis "virs ūdens". Neapšaubāmi, atsevišķos jautājumos zinošs, bet diemžēl nespējīgs iebilst sponsoru vēlmēm. Ar uzdevumiem finanšu ministrijā tiks galā, jo tur valda sava pasaule (diezgan krimināla), kurā Kučinskis nebāzīs degunu, jo zina, ka tas slikti beigsies. Perfekts "korķis visām pudelēm", jo nedarīs neko nesaskaņotu un pretēju vecās koruptīvās sistēmas interesēm.

Ārlietu ministre Baiba Braže Amats ap kuru valdības veidošanas procesā bija galvenās intrigas. Braže jau bija palikusi bez amata un tad dāmai ieslēdzās psihoze, kuru bija grūti noslēpt. Ņemot vērā, ka "Jaunā Vienotība" savā priekšvēlēšanu kampaņā liks uzsvaru uz Braži, tad nevarēja atļauties viņu atstāt bez amata, jo nebūtu vairs ko reklamēt un likt uz plakātiem. "Taisnības" vērtējumā "Jaunās vienotības" ticība Bražes popularitātei ir neadekvāta, jo tā ir diezgan mākslīga un šaurās aprindās koncentrēta. Braže joprojām nav spējusi atbildēt uz ļoti skaidriem jautājumiem par savu jaunību (darbs komunistiskajā partijā) un neparasto virzību pa karjeras kāpnēm. Zinot Bražes daudzos pagātnes skeletus, vairāku starptautisko partneru skepsi un viņas neadekvāto raksturu, tad būvēt kampaņu ap Braži ir liela avantūra.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis ir racionāli grūti izskaidrojams lēmums. Acīmredzams, ka Kozlovskim nav pilnīgi nekādas kompetences par šo jomu, bet „Jaunajai Vienotībai” to nācās ņemt kā "samaksu" par ārlietu posteni. Par Kozlovska lomu partijā būtu jāraksta atsevišķs raksts, bet viņa stutēšana amatos ir saistīta ar vairāku ietekmīgu "Jaunās Vienotības" sponsoru vēlmēm. Kozlovskis nodrošina, ka iekšlietu dienesti piesedz atsevišķu sponsoru noziedzīgās darbības. Kādu dienu tas nāks atklātībā. Skumji, ka "Jaunā Vienotība" nespēj tikt galā ar savām bandītiskajām saknēm. Visiem redzams, ka Kozlovskis kā iekšlietu ministrs ļoti apzināti neko nedarīja un tur ļāva valdīt klaji bandītiskiem grupējumiem.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis palika savā vietā, bet ļoti gribēja premjera krēslu, kuru pazaudēja "koku skandāla" dēļ. Nekādas izmaiņas nav sagaidāmas. Mēģinās pozicionēties un būt skaļš, jo ir ZZS premjera amata kandidāts, bet paliks Kulberga ēnā. Nav darbu, ko parādīt, līdz ar to koncentrēsies uz nākotnes sapņu solīšanu. Kā personība ļoti vājš un nav vilkmes sabiedrībā. Vidējā līmeņa izpildītājs, jo īstie lēmēji ZZS ir citi.

Izglītības ministre Ilze Indriksone Tā ir mūsu valsts traģēdija, ka šajā tik ļoti svarīgajā postenī ieliek cilvēkus, kuri pilnīgi neko nesaprot no izglītības sfēras. Ņemot vērā, ka Indriksone ir "Nacionālās Apvienības" premjera amata kandidāte, obligāti vajadzēja ministra krēslu. Skumji, ka tas notiek uz mūsu nākotnes (izglītības) rēķina. Indriksone nekad nav pozicionējusies kā izglītības jomas pārzinātāja, līdz ar to varam sagaidīt, ka līdz vēlēšanām bez jebkādām straujām kustībām vienkārši tiks novilkts laiks. Galvenais princips – neko nedarīt, tad arī nebūs "kļūdu". Ņemot vērā, cik lielā purvā ir Latvijas izglītības sfēra, nepieciešamas kardinālas reformas, kuras izpaliks...

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava noteikti būs viens no skaļākajiem ministriem. "Nacionālā Apvienība" savu priekšvēlēšanas kampaņu būvēs ap imigrācijas tēmu. Līdz šim NA ir tikai runājuši, bet tagad būs iespēja arī kaut ko izdarīt. Skumji, ka Dombravas aktivitātes ir tikai ap imigrācijas tēmu (kas nenoliedzami ir svarīga). Mēs nesagaidīsim nekādas reformas Valsts Policijas un Iekšlietu ministrijas darbībā. Iekšlietu resors ir pilnīga krievu pasaule, kurā ir milzum daudz valstij nelojālu cilvēku. Nav pazīmju, ka Dombrovam būtu sajēga un dūša kaut ko darīt šajā jomā. Būs interesanti paskatīties uz šo performanci!

Viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministrs Edgars Tavars. "Apvienotais saraksts" ļoti mērķtiecīgi vēlējās šo ministriju, jo redz savu ietekmi reģionos. Ministrijas pakļautībā ir skaļais IT skandāls, kas nebūt vēl nav beidzies. Būs interesanti redzēt, vai Tavars šajā jautājumā veiks kādas darbības. Mēģinās būt redzams un daudz braukās pa pašvaldībām, tādā veidā reklamējot sevi pirms vēlēšanām.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis ir ministrs no kura gaida ļoti daudz. "Jaunā Vienotība" izdarīja negaidīti prātīgu izvēli un Siliņas vietā uz šo posteni izraudzījās Melni, kuram ir zināšanas un spējas, lai risinātu neaptverami lielo postažu, ko ir atstājis Sprūds. Ja Melnim izdosies sevi pierādīt, tad partija būs sev uz vēlēšanām ieguvusi jaunu un nesabojātu seju. Melni sagaida sarežģīts darbs, risinot ieilgušās problēmas ar NBS transformāciju, kur valda stagnācija un nespēja reaģēt uz jaunajām mācībām kas gūtas no kara Ukrainā. Tāpat, ir liels jautājums, vai Melnis spēs pietiekami ātri neitralizēt Sprūda atstātās dziļbumbas aizsardzības ministrijā.

Veselības ministrs Hosams abu Meri ir vēl viena dīvainā "Jaunās Vietonības" vēlēšanu cerība, jo grūti iedomāties, kas tad būs abu Meri padarītie darbi. Stāsts par zāļu cenu samazināšanu ir mīts un visiem zināms, kāda mafija valda zāļu biznesā. Tāpat, veselības nozari pavada nebeidzami naudas izsaimniekošanas skandāli saistībā ar slimnīcu būvniecības un medicīnisko iekārtu iepirkumiem. Grūti pat saprast, kura ir viskorumpētākā nozare valstī – veselības vai iekšlietu? Grūti par šo ministru kaut ko pozitīvu pateikt, jo būtībā neviena no būtiskajām problēmām veselības nozarē nav risināta un neizskatās, ka tas notiks.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis atgriežas šajā postenī. Tauta gaida vairākas ļoti konkrētas lietas – jāsakārto jautājums ar sabiedrisko mediju un tā pārvaldību, kas ir kļuvis par krīzes jautājumu. Jāizbeidz krievu valodas lobijs sabiedriskajos medijos. Tāpat, pilnībā jāreformē sabiedrības integrācijas fonda darbība, jo tas kļuvis par "Progresīvo" naudas apgūšanas un zagšanas iestādījumu. Puntulim jāpierāda, ka smuki dziedāt nav viņa vienīgā prasme.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ļoti gribēja kļūt par ārlietu ministru, bet nesanāca – viņš ļoti vīlies. No tieslietu ministra posteņa grūti taisīt PR, jo problēmu risinājumi prasa dziļas zināšanas par nozari un vajag politisko aizmuguri, lai tās īstenotu. Būs daudz runāšanas un pozēšanas, bet maz darbu – kā jau Smiltēnam. Būtu interesanti redzēt publisku saķeršanos ar Braži, kas būtu labs šovs. Tieslietās ir milzu problēmas ar tiesām, notāriem un maksātnespējas administratoriem, par cietumiem nemaz nerunājot, bet diemžēl tās paliks nākamajām valdībām...

Zemkopības ministrs Uldis Augulis nomainīja skandalozo Armandu Krauzi, kura tālākā politiskā karjera ir stipri zem jautājuma zīmes. Augulis ir profesionāls un zinošs politiķis, kurš zina, kā mierīgi un klusi sakārtot jautājumus. Ļoti lojāls ZZS sponsoru vēlmju izpildītājs, tāpēc arī tik ilgi palicis politiskajā apritē. Māk būt neredzams, bet efektīvs. Noteikti netaisīs šovus.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs ir vēl viens "cilvēks orķestris", kuru var likt par jebkādas sfēras ministru. Būtībā bezjēdzīga un mākslīgi izveidot ministrija, bet paredzēta lielās Eiropas naudas apgūšanai. Pagaidām šī nauda ir sadalīta. Vitenbergs vienkārši neko nedarot novilks šos mēnešus. Nav nekādu uzdevumu un redzējumu par šo sfēru.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks – vēl viens politiķis, kura uzdevums ir vienkārši būt. Nav nekādu proaktīvu darbību un tēmu, ar ko vēlas sevi pierādīt, lai arī aktualitāšu netrūkst. Ja būtu aknas, tad būtu nepieciešams parevidēt ļoti aizdomīgus iepirkumus, kas ir vairākās labklājības nozarei pakļautās institūcijās, bet šādas vēlmes nav. Skumji...